"Ko man nozīmē deja? Visu! Tā ir mana būtība un dabiska mana esība. Es nevaru iedomāties savu dzīvi bez dejas un nevaru iedomāties savu dzīvi, nepastāstot šo sirds stāstu," saka horeogrāfe Linda Lejiņa-Grebina, kura dejā ir no četru gadu vecuma. Cilvēks, kam viņa visvairāk pateicīga par savu dejas mīlestību, ir izcilā horeogrāfe un pedagoģe, kura nu jau mūžībā – Arta Melnalksne. Vispirms Lindas dzīvē vairāk nekā 15 gadus bija tautas dejas, bet tagad nu jau 10 gadu viņai ir pašai sava deju studija.
Ar tās dejotājām pirms trim gadiem tapa izrāde "Sirds", kas dejas valodā runāja par cilvēka sirdi kā skaistu brīnumu un noslēpumu un nu tēma tiks turpināta atkal jaunā izrādē, skaidro horeogrāfe: "Pirmā izrāde bija vairāk par sirds fizisko formu. Kā mēs rodamies, patiesībā arī, cik ļoti liels brīnums mēs esam, ko mēs dažkārt, man šķiet, nedaudz piemirstam.
Jo, ja mēs skatāmies uz to, kāda iespējamība bija mums piedzimt un no visām tām sēkliņām mēs izaugām par cilvēkiem, domājošām un jūtu pilnām būtnēm, tas ir skaisti, un gribas to atgādināt skatītājiem.
Šajā reizē es pieskāros vairāk arī tādām sajūtu lietām, un piedzima šis otrais stāsts "Sirds kā dvēseles centrs"."
Izrādei būs divas daļas – pirmā – apcerīgāka, bet otrā – dzirkstoša un priekpilna. Viena no iedvesmas mūzikām izrādei bijusi mūsdienu trubadūra Estas Tonnes ģitārspēles kompozīcijas.
Izrādi izdejos desmit studijas "Yaam" dejotājas, viņu vidū būs arī pati Linda Lejiņa-Grebina, piedalīsies arī divi īpaši viesi – laikmetīgās dejas dejotājs Aigars Larionovs un baleta māksliniece Elenda Neilande.
Izrāde būs dažādu dejas stilu sintēze, turpina horeogrāfe: "Es taisu savu pilnīgi jaunu valodu, kur ir dejas tehnikas gan no mūsdienu dejas, gan no laikmetīgās dejas. Un sanāk, ka šī izrāde ir ar visiem elementiem, tur ir gan džeza elementi, gan laikmetīgās dejas elementi, gan hiphopa un house elementi."
Bet skatītāji izrādē kļūs par lieciniekiem arī kādam ļoti interesantam eksperimentam. Šai saistībā Linda izrādē aicinājusi piedalīties trīs mūziķus – pianistu Matīsu Žilinski, perkusionistu un komponistu Mārtiņu Miļevski un dīdžeju Kress. Tikai šoreiz nevis viņi spēlēs un dejotājas sekos viņu mūzikai, bet otrādi – dejotājas dejos un mūziķi iedvesmosies no viņu kustībām. Dejošana notiks klusumā, bet mūziķu improvizācijas skatītāji varēs dzirdēt austiņās. "Skatītāji tiks aicināti uzlikt "Brumo Silent Disco" austiņas, kurām ir trīs kanāli, ar kuriem varēs spēlēties un klausīties, kā katrs mūziķis redz dejotāju. Jo mūziķi improvizēs uz vietas, skatoties, ko dejotājs dara," skaidro Linda Lejiņa-Grebina.
"Tas ir tāds brīnums! Mums bija mēģinājums, un es gribēju spiegt no sajūsmas par to, kas tur notiek, ka šī trakā ideja ir izdevusies.
Tā ir grūta, jo mūziķiem ir jāskatās, ko dejotājs dara, jāmēģina paredzēt, sajust, un paralēli arī jāspēlē mūzika. Tas viss ir tādā maģiskā brīnumainā atmosfērā piepildīts."
Arī mūziķi ļāvušies šai idejai ar vislielāko aizrautību, Mārtiņš Miļevskis atzīst, ka tādējādi deju pēkšņi ieraudzījis it kā pavisam citā gaismā, bijis pārsteigums, cik daudz par cilvēku pasaka viņa ķermeņa kustības. Mūziķis stāsta par savu pieredzi mēģinājumā: "Bija interesanti. Meitenes pašas bija aizrautas ar notikumu, nekautrējās dejot klusumā, kaut arī tas varētu būt drusku mulsinoši, ka tu dejo klusumā un ir mūziķi, kas spēlē tev līdzi, bet tu nedzirdi viņus. Meitenes pēc tam mums jautāja, vai mums radās kaut kādas asociācijas, kā viņas noraksturot pēc šīs dejas. Kopumā bija trīs meitenes. Manā redzējumā viena bija ļoti ekspresīva un emocionāla, otra – afrikāniska, ar senatnīgām džungļu kustībām, bet trešā – ļoti liriska. Katrai bija kāds ļoti savs tas stāsts."
Dejas izrāde "Sirds kā dvēseles centrs" būs skatāma sestdien Nacionālās operas Jaunajā zālē.
