Savu nosaukumu izrāde ieguvusi no savulaik publiskās vietās bieži sastopamā telpauga ar lielām, caurumainām lapām un tās libreta pamatā ir intervijas ar Latvijā un Igaunijā dzīvojošām sievietēm, kas ikdienā rūpējas par augiem, informēja teātrī.
Pirmizrāde Ģertrūdes ielas teātrī gaidāma 8. novembrī. Nākamās izrādes – 9., 10., 11. novembrī.
Izrādē "Monstera Deliciosa" uz skatuves satiekas četras dažādu paaudžu sievietes, kas izdzied vienlaikus savus un citu sieviešu – skolotāju, amatnieču, pensionāru, studenšu un veikalu pārdevēju – stāstus, atklājot neredzamo rūpju darbu, ko ik dienu, kopjot dabu un cilvēku attiecības, veic sievietes mums līdzās. Biezi saaugušajā skaņu ainavā līdzās sadzīvo sabiedriskās tualetes dežurantes ikdienišķās raizes un jaunas ekofeministes rūpes par vidi sev apkārt, vēlme līdzsvarot un stiprināt brīžiem tik trauslās saites, kas vieno un tur mūs kopā.
Librets tapis, satiekot un uzklausot Latvijā un Igaunijā dzīvojošas sievietes, kas ikdienā rūpējas par augiem un cilvēkiem sev līdzās.
Apvienojot latviešiem un igauņiem kopīgo kora dziedāšanas tradīciju ar laikmetīgo teātri, radošā komanda starp melnzemi un plastmasas ziediem meklēs veidus, kā augt, uzplaukt un būt kopā vienam ar otru pasaulē, kurā mītam.
"Mēs esam pieraduši dzirdēt stāstus par varonēm vai ļaundarēm, bet, manuprāt, tas mūs kā sabiedrību nevirza uz priekšu, jo lielākā daļa no mums nav ne viena, ne otra. Mēs kā cilvēki vienmēr esam kaut kur pa vidu, un, man šķiet, ir ārkārtīgi svarīgi sevi redzēt uz skatuves vai ekrāna tieši tādu, kāda patiesībā esi," par interesi uzklausīt sievietes sev līdzās atklāj iestudējuma režisore Barbara Lehtna.
Izrāde top, Ģertrūdes ielas teātrim sadarbojoties ar Paides teātri Igaunijā, producentu kompāniju "Real Life Company" (Igaunija), kā arī alternatīvo kamermūzikas festivālu "Sansusī", kura ietvaros šogad jau notika izrādes darba procesa prezentācija. Latvijas pirmizrāde Ģertrūdes ielas teātrī gaidāma 8. novembrī, taču 23. novembrī tā savus Igaunijas skatītājus pirmoreiz satiks Paides teātrī.
Izrādi finansiāli atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, "Culture Moves Europe" un "Nordic Mobility Point".
