Kultūras ziņas

Kā teātri plāno repertuāru?

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

"Skaistā tumsa" – Ziemassvētku pasaka pieaugušajiem

Klišeju svinēšana. Skatītāju vērtējumam nodota «Kvadrifrona» Ziemassvētku pasaka «Skaistā tumsa»

Teātra trupas "Kvadrifrons" neparastais mākslinieciskās formas iestudējums "Skaistā tumsa" tiek dēvēts par Ziemassvētku pasaku pieaugušajiem. Stāstā par attiecībām ģimenē, vientulību un vēlmi piedzīvot skaisto ir daudz ironijas, humora un arī smeldzes. Autori nostalģiski to salīdzina ar gada nogales uzvedumu skolā.

Par svētku pasaku pieaugušajiem dēvētais "Kvadrifrona" iestudējums "Skaistā tumsa" ir stāsts par ģimeni un attiecībām ar sev tuvākajiem. Izrādēs centrā ir puisis Intars, kurš iegūst brīnumspējas ar cerību glābt pasauli. Visu pasakaino pārvērtību virknē Intaram uzrodas arī meita. Un te sākas šķietami ikdienišķas, bet nozīmīgas ģimenes attiecību problēmas.

"Tas ir par ģimenes attiecībām un par to, kas mums ir svarīgi. Un arī par to, ka mēs mēdzam viens otram nodarīt pāri un kā no tā atgriezties. Jo beigās ģimene ir tas svarīgākais, un tas sākums ir pie tā, pie kā mēs visi ķeramies gribot vai negribot," jauniestudējumu raksturoja aktrise Anna Ulberte.

Naivums un melanholiska bērnišķība strāvo no iestudējuma vizuālā vēstījuma, kas balansē starp animāciju un kustīgo bilžu grāmatu.

Izrādes "Skaistā tumsa" publicitātes attēls
Izrādes "Skaistā tumsa" publicitātes attēls

"Mēs visi kopā pa vakariem gleznojām un griezām, un līmējām. Tas ir kopējais radošas komandas un arī ar citiem "Kvadrifrona" draugiem un biedriem tāds scenogrāfisks kopprojekts, un beigās tas atgādina drusku tādu žetona vakara iestudējumu, bet ceru, ka labākajās tradīcijās," sacīja režisors Klāvs Mellis.

Lomas izrādē atveido gan zīmēti tēli, gan reāli aktieri. Ironiju un humoru stāstā nemanāmi nomaina skumjas un vientulība.

"Mēs šoreiz nolēmām nebaidīties no sentimentālisma, varbūt kādām klišejām, bet svinēt tās klišejas, jo arī pats stāsts ir kaut kādā ziņā... tā morāle ir tik ļoti visu pamatu, pamatu morāle, ka savā attieksmē pret to  varam nebaidīties būt nedaudz banāli," norādīja režisors.

Savukārt teātra kritiķis Atis Rozentāls pēc pirmizrādes komentēja: "Katrs droši vien var atrast savu sasaisti ar savu garīgo pasauli, jo ilgas pēc kaut kā skaista jau katrā ir. Tikai šeit viņas ir izpaustas drusku paradoksālā veidā caur grotesku pasaku. Ir ļoti grūti novilkt to robežu, kam tā izrāde ir."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti