Vai sabiedrībai jāzina, kā valsts teātri tērē naudu? Nacionālajā top dārgākais iestudējums tā vēsturē

ĪSUMĀ:

• Nacionālais teātris līguma noteikumus ar Dmitriju Krimovu neatklāj, bet noprotams, ka tie nav izdevīgi teātrim.
• Lai gan pagaidām iestudējumam nepieciešamais budžets nav nodrošināts, Nacionālā teātra jaunā vadībā cer īsā laikā piesaistīt sponsorus.
• Aicinot uz Rīgu pasaules klases režisoru, teātra mērķis ir uzsākt jaunu biznesa veidu – teātra tūrismu.
• VKKF Teātra nozares ekspertu komisijas vadītājs Kārlis Krūmiņš uzskata, ka pasaules zvaigžņu aicināšana uz Rīgu nav ilgtspējīgs modelis.

Pītera Pena lidojums Dmitrija Krimova izpildījumā maksā dārgi    

Decembrī Rīgā ieradīsies pēc Ukrainas kara sākuma uz ASV emigrējušais ebreju izcelsmes krievu režisors Dmitrijs Krimovs, lai Nacionālajā teātrī turpinātu darbu pie paša sarakstītās nostalģiskās drāmas "Pīters Pens. Sindroms". Pirmizrāde izsludināta 1. februārī. 

"Tiešām ceru, ka šī izrāde "Pīters Pens. Sindroms" kļūs par vismaz Nacionālā teātra, ja ne visu Latvijas teātru, šīs sezonas vienu no spilgtākajiem notikumiem. Varbūt es klusībā ceru arī uz tādu nelielu sensāciju," atklāts ir Nacionālā teātra direktors Māris Vītols.

Taču katram iestudējumam ir cenrādis. Arī Dmitrija Krimova "Pīteram Penam" uz Nacionālā teātra skatuves. Neoficiāla informācija liecina, ka ar režisoru, kurš piecas reizes saņēmis Krievijas teātra augstāko apbalvojumu "Zelta maska", noslēgtā līguma summa un iestudējuma kopējās izmaksas ir ceturdaļmiljons eiro. Māris Vītols šo skaitli neapstiprina: "Nē, šie izdevumi nav tik lieli pilnīgi noteikti, bet es arī nevaru apstiprināt konkrētu skaitli tā iemesla dēļ, ka katras izrādes izdevumu sastāvā ir arī autoratlīdzība sadaļa, un autoratlīdzības, kas tiek izmaksātas fiziskām personām, ir personu dati, līdz ar to tās aizsargā datu aizsardzības regula. Bet

es apstiprinu to, ka šīs izmaksas ir lielākas nekā vidēji mēs iestudējam izrādes Lielajā zālē, un pilnīgi noteikti tas būs arī dārgākais līdz šim Nacionālajā teātrī jauniestudējums, salīdzinot ar visiem iepriekšējiem, piemēram, pieciem gadiem."

Dārgo līgumu ar Krimovu noslēdz Vimba, tas jāpilda Vītolam

Līgumu ar Dmitriju Krimovu noslēdza iepriekšējais Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba. Arī viņš telefonsarunā ar "Kultūršoku" atsakās nosaukt līguma vērtību, bet atzīst, ka darījums noslēgts pēc Dmitrija Krimova noteikumiem: "Šāda līmeņa mākslinieki nenāk ar tādu jautājumu – kādi ir jūsu noteikumi, tad mēs tur paskatīsimies. Nē, viņi nāk ar savu līguma sagatavi un saviem noteikumiem, par kuriem var runāt, un mēs arī runājām un vienojāmies, kādi ir šie noteikumi. Par mākslinieciski ražojošo – par to Jānis Vimba vairs nevienojās."

Neoficiāla informācija liecina, ka līguma laušana izmaksātu teju tikpat, cik jauniestudējums.

Tagadējais direktors, neminot nekādas detaļas, vien atzīst, ka noslēgtais līgums nav izdevīgs teātrim: "Nākotnē, es domāju, mēs, runājot ar ārzemju viesrežisoriem, diskutēsim par šiem līguma punktiem un noteikumiem tā, lai, kā teikt, ir ietvertas gan režisora intereses, gan teātra intereses. Bet līgums ir noslēgts tāds, kāds ir noslēgts, es to esmu saņēmis mantojumā, un mēs viņu izpildīsim."

Lai arī līguma summa netiek atklāta, ir skaidrs, ka tā izpilde nebūs vienkārša. Pagaidām, pēc Māra Vītola teiktā, var noprast, ka nepieciešamā nauda Krimova iestudējam vēl nav nodrošināta: "Laiks ir pietiekami, un es ceru, ka man izdosies piesaistīt un uzrunāt uzņēmējus, kas būs gatavi atbalstīt šī slavenā režisora jauniestudējumu Nacionālajā teātrī."

Tiesa, teātra profesionāļi ir vienisprātis, ka sponsoru piesaiste ir daudz sarežģītāka nekā iepriekš. "Tas mainījās kopš tā brīža, kad mainījās  likums par ziedojumiem. Un šobrīd tiešām tā problēma ir, ka ir skaidrs, ka tas mecenātisms, jo tu no teātra nevari dabūt adekvātu reklāmu… Tādos gadījumos tu strādā ar cilvēkiem, aicini, mēģini viņiem iepatikties, lai viņi saprastu, ka viņi piedalās kādā ļoti svarīgā notikumā, kaut kādā Latvijas kultūras attīstībā," stāsta Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena.

Jauniestudējumu izmaksas Latvijas profesionālajos teātros ļoti atšķirīgas

Komercnoslēpums un datu aizsardzība – tie ir vārdi, aiz kuriem no sabiedrības tiek slēptas precīzas Krimova izrādes gaidāmās izmaksas. "Kultūršokam" grūtības sagādāja noskaidrot pat vidējās iestudējuma izmaksas uz Latvijas profesionālo teātru skatuvēm. Kamēr daži teātri bez garām diskusijām atbildēja uz jautājumiem par izrāžu budžetiem, Dailes teātrim par pienākumu sniegt šo informāciju bija jānorāda Kultūras ministrijai. 

Paturot prātā, ka katrs teātris aprēķinus par jauniestudējuma izmaksām varētu veikt atšķirīgi, no "Kultūršokam" sniegtajām atbildēm izriet, ka izrādes ar vismazāko budžetu top Daugavpilī, kāpjot pa izmaksu trepēm augšup – nākamais ir Leļļu teātris, tad Jaunais Rīgas teātris, kuram seko Valmieras Drāmas teātris, Liepājas teātris, Nacionālais teātris un Čehova teātris.

Kurš stāv priekšgalā – Nacionālā opera un balets ar pilnīgi citu izmaksu struktūru vai Daile – nav zināms.

Dailes teātris paslēpes ar mums spēlēja visu nedēļu. Līdz šim pēc publiski izskanējušas informācijas dārgākais iestudējums pēdējos trīs gados uz Latvijas teātru skatuvēm ir bijis režisora Lukaša Tvarkovska iestudētais "Rotkho". Dailes teātra direktors Juris Žagars intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atklāja, ka izrāde, kas pērn triumfēja "Spēlmaņu naktī", izmaksājusi ap 200 000 eiro. Informācija, cik izmaksāja abas izrādes ar Holivudas zvaigzni Džonu Malkoviču, netiek sniegta.

Dažādi viedokļi, vai sabiedrībai jāzina, kā valsts teātri tērē naudu

Zvērinātais advokāts Lauris Liepa atzīst, ka par publisku līdzekļu izmantojumu informācijai vajadzētu būt publiskai, bet valsts teātri ir izveidoti kapitālsabiedrību formā, un tām  jāstrādā pēc saimnieciskā izdevīguma principa, kas nozīmē – neatklāt būtisku informāciju konkurentiem: "Jāsaka tā, būtu gan aktiera, gan arī teātra rokās – vai šī summa būtu vai nebūtu publiskojama, jo jūsu minētās zvaigznes, protams, nav tikai reģionāla mēroga, bet tās ir pasaulē plaši pazīstamas un, visticamāk, gan esoši līgumi ar citiem teātriem vai teātra namiem, gan arī aģentūras noteikumi paredz zināmus ierobežojumus. Tātad es šobrīd tikai spekulēšu, bet iespējams, ka kaut ko aktieris piekrīt darīt kādu īpašu, subjektīvu iemeslu dēļ, vai nu par augstāku vai nu par zemāku cenu, un, visticamāk, tas arī varētu būt pakļauts šī noslēpuma aizsardzības prasībām.

Tātad pilnīgi iespējams, ka mēs to neuzzināsim tādēļ, ka aktieris varētu pamatoti lūgt šo informāciju nepublicēt."

Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) Teātra nozares ekspertu komisijas vadītājs Kārlis Krūmiņš uzskata, ka sabiedrībai tomēr būtu jāzina, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda: "Jāņem vērā, ka viena daļa teātru budžetu veido arī viņu pašu nopelnītais, tā ka tas nav tikai nodokļu maksātāju slogs. Bet otra lieta, būtu nepieciešams skaidrojums tādā teātra, piemēram, kontekstā, ko nozīmē šie līdzekļi, un, protams, ja cilvēks par to netiek informēts, viņam tiek pasniegts viens kaut kāds skaitlis, šajā gadījumā runa ir par vairākiem simtiem tūkstošu, ja es pareizi esmu sapratis, tad, protams, tas šķiet neadekvāti tajā pirmajā acumirklī. Taču, ja skatās uz VKKF projektu pēdējo konkursa pieteikumiem, tāda maza budžeta izrāde, mazās zāles izrādes īstenošanai tiek prasīti nepilni 25 000, ir konkrēts piemērs. Tātad šīs izmaksas būtu 10 reizes lielākas, vai gandrīz 10 reizes, 8 reizes lielākas. Savukārt, ja mēs sākam skaitīt, cik cilvēkus apkalpo šī un tā izrāde, nu, mēs nonākam jau citā matemātiskā aprēķinā, un tur jau tās cenu atšķirība vairs nebūs tik milzīga."

Nacionālais teātris ar Krimova "Pīteru Penu" grib piesaistīt teātra tūristus

Pagājušā vasarā presē parādījās ziņa, ka gaidāms Krimova iestudējums Jaunajā Rīgas teātrī. Bija sākušies jau mēģinājumi, bet tad viss pajuka bez oficiāliem paziņojumiem, kas nesekos arī tagad. "Viņš ir ļoti izvēlīgs, viņš arī citos teātros pateica nē, arī Latvijā pateica nē. Tikai uz mūsu personiskām simpātijām – gan Elmāra [Seņkova] un manām, un viņa trīspusējām attiecībām, mēs spējām vienoties, būtiski samazinot šo viņa honorāru. Arī šis honorārs ir salīdzinoši mazs honorārs," par vienošanos ar Krimovu stāsta iepriekšējais teātra direktors Jānis Vimba.

Tiek pieņemts, ka slavens vārds vairo teātra slavu, pulcē pilnu skatītāju zāli un atpelna simt tūkstošu ieguldījumus. Nacionālais teātris, uzaicinot Krimovu, pēc Vimbas stāstītā, gribēja iet vēl tālāk: "Nacionālais teātris bija paredzējis, ka ar šo iestudējumu viņš piesaista ne tikai Latvijas publiku, bet starptautisku publiku. Mēs skaidri zinājām, ka viņa iepriekšējie iestudējumi parāda to, ka tas tā tiešām notiek – ka notiek kultūras tūrisms no Eiropas un pat dažbrīd no šobrīd kara skartās Izraēlas un ASV."  

"Pīters Pens. Sindroms" būs pirmā izrāde, kura tiks titrēta angļu valodā: "Tā kā arī tie, kas nesaprot latviešu valodu, varēs pilnībā uztvert to, kas notiek uz skatuves, un, protams, arī redzēt to krāšņo vizualitāti, ko Krimova kungs šajā gadījumā piedāvās skatītājiem," sola tagadējais direktors Māris Vītols, kurš cer arī uz teātra tūristiem no Skandināvijas, kā arī vietējo vēstniecību darbiniekiem.

Valsts kultūrkapitāla fonda Teātra nozares ekspertu komisijas vadītājs Kārlis Krūmiņš par teātra tūrisma attīstības izredzēm tomēr ir skeptisks: "Es drīzāk sliecos domāt, ka teātris ir ļoti laikmetīga māksla, kas tomēr ir diezgan saistīta ar vietu, kur šī izrāde tiek iestudēta, ar mērķauditoriju, kam šī izrāde tiek spēlēta. Protams, tas neizslēdz kaut kādus projektus, kas var nostrādāt un tā tālāk, bet es uztveru teātri mazliet citādi. Vai varētu būt šādi mēģinājumi? Noteikti jā, bet man šķiet tāds muzikālais teātris vai opera tam noteikti ir [piemērotāks], tur ir cita izteiksmes valoda, līdz ar to tur tas šķiet vienkāršāk. Teātrī, kur viens no svarīgiem elementiem tomēr ļoti bieži ir pateiktais vārds, tad rodas vesela strīpa jautājumu – kas tie par vārdiem utt., ne tikai valodas jautājums, bet arī spēles stils un tā tālāk. Un tas, pie kā mēs esam pieraduši – vai tas interesē pasaules tirgu –, tas ir arī vēl labs jautājums."

Šo jaunās tūrisma nišas perspektīvu apšauba arī muzikologs un koncertzāles "Lielais dzintars" mākslinieciskais vadītājs Orests Silabriedis: "Es teiktu, ka ir varbūt atsevišķas izrādes, ar kurām mēs varētu piesaistīt starptautisku auditoriju, bet pagaidām man tomēr ir sajūta, ka latviešu teātris ir domāts tai teritorijā, kurā tas arī atrodas, un ar to es galīgi negribu noniecināt Latvijas teātri. Man patīk, un es eju, un es skatos, bet man liekas, ka tikai dažas izrādes ir tādas, kuru valoda varbūt sniedzas pāri; pāri tam, ko mēs varētu uzskatīt par lokālu produktu."

Šogad Krimovs uzveda izrādi "Fragments" Klaipēdas Drāmas teātrī. Teātra direktors Tomass Joučis "Kultūršokam" atzīst, ka pagaidām vēl nevar novērtēt, vai iestudējums piesaistījis "teātra tūristus": "Protams, ka pirmizrāde izraisīja lielu ažiotāžu, īpaši starp teātra ļaudīm. Mums bija viesi no vairākām valstīm, bet tas bija arī tāpēc, ka izrāde bija iekļauta Lietuvas teātra skatē, ko organizējām Klaipēdā, un arī teātru festivāla "Sirenos" programmā. Esam saņēmuši ielūgumus vest šo izrādi arī uz citiem festivāliem."

Krimovs neesot Nacionālā teātra atbilde Dailei uz Malkoviču

Uzaicinot uz Nacionālo teātri Dmitriju Krimovu, savā ziņā Nacionālais teātris nolēmis stāties pretī Dailei. Māris Vītols neizslēdz, ka arī viņam skats, meklējot nākamo viesrežisoru, raugās uz rietumiem. Vai ir sākusies sāncensība – kurš kuru par katru cenu? Nacionālā teātra direktors Māris Vītols tam īsti nepiekrīt: "Dailes teātris tomēr ir izvēlējies nedaudz citu ceļu, viņi galvenokārt strādās ar šiem ārzemju viesrežisoriem.  Mums vairāki ārzemju režisori ir tā kā tāds izņēmums, kaut kāds tāds viens spilgts notikums sezonā, jo tomēr mūsu prioritāte ir latviešu režisoru darbi."

Valmieras teātra direktore Evita Ašeradena uzskata, ka šāda pieredze būtu noderīga jebkuram teātrim: "Mēs esam sapņojuši, ka varētu arī kaut kādā mērā Kultūrkapitāla fonds tajā iesaistīties, nu, ka tur ir tāda programma, tiešām, ja tu dabū starptautiski atzītu režisoru, kurš var atnest gan tūristu pieplūdumu pilsētai, gan arī aktieriem un tādus jaunus izaicinājumus, tad būtu forši, ka būtu kāds fonds, kurā, ja tu pierādi to savu ideju, tu vari dabūt [finansējumu]."

Muzikologs Orests Silabriedis tomēr pret ārzemnieku piesaisti ir piesardzīgs: "Es noteikti negribētu redzēt, ka Latvijas teātri, Latvijas mūzikas teātri un Latvijas koncertdzīves ainavu pilnībā pārņem ārzemju mākslinieki, un vienā brīdī ar festivālu "Rīga Jūrmala", man šķiet, situācija jau kļuva diezgan, diezgan draudīga attiecībā uz vietējiem koncertdzīves spēlētājiem. Bet es noteikti esmu par to, ka ir jābūt sadarbībai, sadarbības komandām, kur nāk nevis pilna iestudētāju komanda no citurienes, bet kur sadarbībā ar mūsu pašu māksliniekiem, iespējams, tiek iedotas kādas jaunas asinis, kuras mums pašiem vienkārši neienāk prātā."

VKKF Teātra nozares ekspertu komisijas vadītājs Kārlis Krūmiņš uzskata, ka iziešana uz pasaules slavenību piesaisti nav ilgtspējīgs modelis: 

"Agri vai vēlu beigsies līdzekļi, bet kā izaudzināt tās savas zvaigznes? Ja mēs gribam strādāt Eiropas virzienā, vajadzētu ļoti nopietni padomāt, ko mēs varam Eiropai piedāvāt, un ar vārdu "mēs" es domāju, kas ir mūsu vietējie spēki.

Vai, tikai strādājot uz āru, vai tadā gadījumā mēs neatstājam novārtā to, kas notiek šeit, un tad pēc gadiem nekas cits neatliks, kā paļauties tikai uz viesmāksliniekiem. Tādā situācijā nonāktu negribētos."