Kad viss neiespējamais kļūst iespējams un mazs kļūst liels un otrādi. Fantāziju pasaule, kas ļauj noticēt brīnumiem, ko ik dienas uzbur teātra mistiskā pasaule, ir viss, ko varam ieraudzīt un baudīt izrādē – mūzikas un dejas virpuļus uz teātra skatuves. Tur atdzīvojas putekļi, Skaida, Skrūvītis, Pūderputeklis un pat egles skuja, kas līdz šim domājusi, ka patiesībā ir Melna bilde. Melnās bildes tēlā iejūtas aktrise Agnese Jēkabsone.
Mūziku izrādei komponējis un dziesmu tekstus radījis mūziķis Renārs Kaupers. Pirmizrādē bija īpaša iespēja redzēt uz skatuves arī pašu autoru, taču tā bijis tikai šoreiz. Par iesaistīšanos muzikālās izrādes tapšanā, kur skan gan meksikāņu ritmi, gan reps, stāsta Renārs Kaupers: "Daži man teica, ka tā tāda "reiganiska" atsauce. Dabūju arī bikses no "Reiganiem" šādai svarīgai uzstāšanās reizei. Paldies draugam un mūziķim Džulianam, kurš palīdzēja to visu likt kopā, tad jau Mārtiņš un Rasa visu piekoriģēja, gājām uz to īsto iznākumu."
Gandarījums ir milzīgs, aizkustināts saka Renārs Kaupers: "Tā ir liela laime būt klāt, kad top brīnums. Katra izrāde, protams, ir brīnums, jo top ne no kā, – sanāk kopā dažādi cilvēki, katrs ar savu ideju un domu, paskat, tā ir pusotra stunda, ko mēs varam skatīties, klausīties izjust, un tā atstāj mums katram nospiedumu."
Nospiedumu tas atstāj gan lielos, gan mazos, par to pārliecinājās arī Latvijas Radio, starpbrīdī uzrunājot skatītājus. Mazā teātra skatītāja Odrija stāsta, ka viņai ļoti patikušas dziesmas, bet viņas vecmāmiņa atbraukusi no Īrijas un stāsta, ka viņai Liepājas teātra apmeklējums ir ļoti gaidīts notikums. Viņa saka: "Mūzika ir kolosāla, aktieri ļoti labi. Mazajiem tas liek domāt un saprast."
Bērni ar sajūsmu stāstīja gan par mūziku, gan par lapu pūtēju, kas aizpūtis visus prom.
Izrādes režisors Mārtiņš Kalita radījis muzikālu izrādi visai ģimenei, kur mazākie var spiegt no sajūsmas vai pieaugušie smieties par asprātīgiem jokiem un visbeidzot domāt par to, kas es esmu. Arī paša režisora bērni aug un Puteklītes stāsts līdz ar viņiem. Pandēmijas laikā Mārtiņš Kalita radīja mini videoseriālu, kas joprojām redzams tīmekļa vietnē "Youtube".
"Mēs nedomājām speciāli par to, ka tā ir bērnu izrāde," uzsver režisors. "Skaidrs, ka ir kaut kāds filtrs virsū, bet ar aktieriem runājām, ka tikai nesākam spēlēt bērnu izrādi. Mūsdienās bērni un tie, kuri iet skolās, tik daudz zina, tik ātri domā un saprot; ar visādiem īsiem video, kas ir internetā, viņi ļoti uztver informāciju. Viņiem kaut ko sākt lēni paskaidrot kā bērniem, ātri pazūd interese. Vismaz tai vecuma grupai, par kuru es domāju, augot maniem bērniem, tāpēc sākumā bija mini seriāls, kas bija tajā vecumā, kas mani interesēja, kā ar viņiem sarunāties. Tagad sāk iet skolā, mani interesē, kā tālāk ar viņiem sarunāties. Bērni aug, un līdz ar to aug arī Puteklītes stāsts."
Puteklīti un neparastā vārda īpašnieci Patakoļako uz teātra skatuves iedzīvinās Everita Pjata-Gertnere vai Madara Kalna. Abas dalās savās pārdomās par galveno varoni.
"Tas nav puteklis kā puteklis. Tas ir kaut kas vairāk. Grib būt kas vairāk, kā tāds Sprīdītis. Katrs var sev prototipu atrast," spriež Everita Pjata-Gertnere.
"Puteklīte ir Čehova vai Šekspīra cienīga. Raksturs tāds kā labākajā pasaules dramaturģijā," uzsver Madara Kalna.
Īpaši kolorīts ir Putekļkunkulis, kuru atveido Viktors Ellers, tas tīko sev pielipināt savā nebūtībā it visu, arī galveno varoni. Kostīmus viņam, Skaidiņam, Skrūviņam, Putekļu vectēvam un citiem tēliem veidojusi Agnese Kaupere. Kādu brīdi par milzu degunu, kas tūliņ šķaudīs, kļūst visa teātra skatuve. Scenogrāfiju veidojis Aigars Ozoliņš, bet gaismas pasauli šajā fantāziju pilnajā izrādē uzbūris gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis.
