Viņš norādīja, ka konkurss netika rīkots ārkārtas apstākļu dēļ, bet gan tāpēc, ka iepriekšējā teātra direktoram Jānim Vimbam noslēdzās darba līgums. Kultūras ministrs atzīmēja, ka šāds konkurss notika arīdzan uz Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra vadītāja amatu, savukārt nākamajā vasarā šāds konkurss tiks izsludināts uz Latvijas Nacionālās operas un baleta vadītāja vietu.
"Manuprāt, noslēdzoties vadītāja termiņam, ir jārīko jauns konkurss, kurā iepriekšējais direktors var būt viens no pretendentiem. Ņemot vērā iepriekšējo periodu, iepriekšējam teātra direktoram bija zināmas priekšrocības būt par labu kandidātu uz nākamo termiņu, taču vienlaikus mums ir jādod iespēja veselīgai konkurencei, lai uz šo amatu varētu pretendēt citi kandidāti," sacīja Puntulis.
Kultūras ministrs uzsvēra, ka konkurss tika rīkots vislabākajā kārtībā, iesaistot Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamentu un nozares profesionāļus. Taujāts, kāpēc kandidātu vērtēšanā nebija iesaistīts neviens no Nacionālā teātra pārstāvjiem, Puntulis atzīmēja, ka tieši tādēļ konkursa komisijā bija iesaistīti nozares profesionāļi ar iespējami plašu redzējumu par teātra jomu un Nacionālā teātra nākotni. Viņa ieskatā, komisija bija izveidota godprātīgi.
Jautāts, vai komisijā nebija jāiekļauj, piemēram, kāds Nacionālā teātra aktieru trupas pārstāvis, kultūras ministrs teica, ka to var darīt. Puntulis uzsvēra, ka viņš pats 27 gadus ir Nacionālās operas un baleta trupas dalībnieks, kurš augstu vērtē trupas intereses.
"No savas pieredzes zinu, ka teātra iekšienē nekad nebūs viennozīmīgas attieksmes ne pret vienu jautājumu. Vienmēr kāds būs par, bet cits – pret. Manuprāt, trupas spēks ir tikai tad, ja kādā jautājumā trupa ir vienota savā nostājā," sacīja kultūras ministrs, kā piemēru minot vadības maiņu Dailes teātrī, kad trupa neatbalstīja iepriekšējās vadības rīcību.
"Es nezinu, cik pareizi tas būtu, pieņemot, ka teātra iekšienē ir vairāki noskaņojumi, strāvojumi, tad kuru no tiem mēs aicinātu komisijā?! Manuprāt, labāk ir izvēlēties neitralitātes politiku un vērtēšanā iesaistīt ekspertus no ārpuses, kuru profesionalitāti es augstu vērtēju," teica ministrs.
KONTEKSTS:
24. jūlijā Nacionālā teātra vadītāja amata pienākumus sāka pildīt kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs, biedrības "Latvijas Kultūras projekti" direktors Māris Vītols.
Pieteikumus Nacionālā teātra valdes locekļa amatam izvērtēja speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras priekšsēdētājas pienākumus pildīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētājas vietniece – KM valsts sekretāres vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica.
Savukārt komisijas locekļi bija VSIA "Valmieras drāmas teātris" valdes locekle Evita Ašeradena, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārraudzības nodaļas konsultante Kristīne Priede, neatkarīgā eksperta statusā komisijā tika pieaicināts biedrības "ASSITEJ Latvijas Nacionālais centrs" valdes loceklis, Latvijas Teātra padomes loceklis Jānis Znotiņš.
Nespējot ar jauno vadītāju vienoties par sadarbību, teātri pameta tā mākslinieciskais vadītājs, režisors Elmārs Seņkovs un viņa komanda, ko veidoja teātra galvenais mākslinieks Reinis Suhanovs, muzikālās daļas vadītājs Edgars Mākens, horeogrāfe Elīna Gediņa. Teātri pameta arī aktieris Arturs Krūzkops.
