Festivāla centru veido jaunieši
Nedēļas sākumā zaļajā zonā pie Valmieras kultūras centra top festivāla centrs – izvietoti paštaisīti koka zviļņi, skatuve ar koka cilvēciņiem – skatītājiem, atrakciju parka elementi, uzbūvēts pat tornis un kafijas stends. Visu teritoriju iekļauj instrumentu skaņas un koka smarža. Šī ir vieta, kur aktīvi darbojamies iespējams sastapt mākslinieku Andri Eglīti kopā ar jauniešiem, kas paši savām rokām rada festivāla centru.
"Es piedāvāju šādu ideju, un kaut kā tā, man liekas, ir brīnišķīgi realizējusies. Jaunieši paši taisa, paši piedalās, un tad arī pilnīgi citas attiecības veidojas ar festivālu. Visi viņi te no pirmās līdz pēdējai dienai jau pirms darba laika ir klāt un gatavi. Iedegās visiem entuziasms pagaršot to sajūtu, kad tu kaut ko izdomā un to var realizēt, un tas ir kaut kas tāds liels un nopietns, un taustāms. Tas jauniešiem ir ļoti iedvesmojoši," stāsta Eglītis.
Festivāla vizuālās identitātes tēlus, kas redzami plakātā, veidojuši Andra Eglīša dēli, bet darbos palīdz arī citi darbīgi jaunieši – Anete, Laura, Roens, Teodors un Gerda.
"Šeit mēs būvējam tādu kā namiņu, kur bērni varētu ielīst, uzkāpt augšā, paskatīties, kāds ir skats no augšas. Šobrīd mēs būvējam sienu drošībai. Mēs apvienojāmies, lai padarītu kaut ko kopīgu," stāsta Anete.
"Sākumā visa pirmā daļa pagāja, veidojot skici, ko gribi taisīt. Tas bija brīvais temats, katrs pats ir izvēlējies, ko grib taisīt. Mana pirmā doma bija kafijas stendiņš," atklāj Roens.
Jauniešiem tiek sniegti padomi, bet visas idejas tiek realizētas pašu spēkiem, kā rezultātā rodas visdažādākie mākslas darbi, no kuriem lielāko daļu var ne tikai apskatīt, bet arī aptaustīt, uzkāpt virsū, nobildēties.
Festivāla tēma šogad ir pieņemšana. Bērnu un jauniešu programmas vadītājs Jānis Znotiņš uzsver, ka tēmai ir jābūt rosinošai: "Virstēma izveidojās ļoti viegli, jo 2019. gadā mums bija tēma "Pasaule cita acīm". Jau tajā laikā likās, ka būtu labi, ja mēs, pieaugušie, spētu ieraudzīt pasauli bērna acīm. 2019. gadā pavirzījāmies uz pasauli bērnu acīm, un tad man likās ļoti būtiski pieņemt to bērnu un pusaudžu skatījumu."
Remontdarbi netraucē tapt
Festivāla norise plānota dažādās vietās, tostarp Valmieras teātra Apaļajā zālē. Lai arī teātrī rit pārbūves darbi, nedēļas sākumā te notiek mēģinājums izrādei "Manas domas grib ar mani parunāt", ko veidojusi igauņu komanda, bet spēlē latviešu aktieri. Izrādē piedalās Aigars Apinis, Una Eglīte, Diāna Krista Stafecka un Gerda Embure.
"Kad Jānis [Znotiņš] mani uzaicināja veidot izrādi, es daudz domāju, ko darīt, jo Igaunijā es iestudēju lielus darbus uz lielām skatuvēm, bet šī ir maza vieta. Turklāt iestudējums nebūs garš, tikai stundu un desmit minūtes, piedaloties četriem aktieriem. Es sāku domāt un atcerējos, cik ļoti mani priecē bērnu filozofija par dzīvi, par karu, par nāvi un tamlīdzīgi. Tas ir tik oriģināli, kā viņi skatās uz dzīvi. Sāku vākt materiālu, meklēju "google", uzklausīju vecākus, viņu stāstus par savu bērnu izteikumiem vai redzējumiem par dzīvi, kas dažkārt ir jocīgi, bet dažkārt ļoti filozofiski. Pierakstīju šo materiālu, un tagad jūs to redzēsiet," pastāsta režisore un dramaturģe Kersti Heinloo.
Būvniecības trokšņi Aigaram Apinim radot māju sajūtu – galvenais, lai skatītājiem paspējot uzbūvēt kāpnes, bet gaidāmo festivāla izrādi aktieris raksturo šādi: "Ļoti skaists darbs, brīnišķīgi uzrakstīts darbs. Tiešām sirsnīgs. Ja vecāki atnāk ar savu bērnu, es pat reizēm šaubos, kuram tas vairāk aizķer – vai tam bērnam, vai pieaugušajam. Šis ir viens no gadījumiem, kad gan vecākam, gan bērnam ir par ko pasēdēt, padomāt. Galvenais, pēc izrādes viņiem abiem ir par ko parunāt. Tas ir ļoti svarīgi."
Festivāla Bērnu un jauniešu programmas vadītājs Jānis Znotiņš atklāj, ka izrādes dekorācijas paredzētas košas un pārsteidzošas.
"Latvijā īsti neesmu redzējis tādā ziņā krāšņu un jēgpilnu izrādi. Pārsvarā tā vizualitāte ņem virsroku un pazūd tas saturs. Šajā gadījumā šī tiešām ir izcila sirds luga. Kas ir pats interesantākais, pati Kersti bija pirmajā Valmieras festivālā. Viņa spēlēja Jūlijas jaunkundzi Igaunijas viesizrādē muzeja pagalmā," stāsta Znotiņš.
Visi skaitās
Valmieras 5. vidusskolas sporta laukumā režisors Matīss Budovskis kopā ar aktieriem rada izrādi "Briesmīgi priecīgas lietas".
"Šeit droši vien nebūs tik liela biedēšana, domāju, ka nē, vairāk īstenībā būs jautrība, bet laikam tas tieši būs tas biedējošākais, ka mēs kopā smiesimies par ļaunumu kaut kādā ziņā," izrādi apraksta Budovskis.
Bet Beates ielas vienā no daudzdzīvokļu namu pagalmiem rit mēģinājums izrādei "Visi skaitās". Jau pa gabalu dzirdamas dažādas skaņas, ko rada medību rags, taure, sitaminstrumenti. Režisore Kristīne Brīniņa kopā ar dramaturgu Klāvu Melli radījuši mudžizrādi visai ģimenei, kas pēc Valmieras festivāla tiks rādīta arī Siguldā.
"Vienkārši kauliņi sakrita, jo es jau nezināju, ka mani aicinās. Es domāju, ka man obligāti ir jāzvana Jānim un jāsaka, ka ir tāda forša grāmata un es ļoti gribu taisīt bērniem un pieaugušajiem izrādi. Tā sagadījās, ka Jānis zvana, es izstāstu par Kristīnes Roskiftes grāmatu "Visi skaitās", un viņš saka, bet klausies, mums šogad ir sadarbība ar Siguldas bērnu un jauniešu literatūras festivālu, un Kristīne Roskifte tur piedalās. Tā mums viss saslēdzās, burtiski tie pavedieni paši sanāca kopā," atklāja Brīniņa.
Klāvs Mellis atklāj, ka pagalms, kurā top izrāde, noskatīts jau pavasarī, un, pateicoties tieši vietai, festivālā tiek iesaistīta arī vietējā kopiena un cilvēki.
"Šī ir tāda izrāde, kurā, man šķiet, jau pats nosaukums "Visi skaitās" kaut kādā ziņā nozīmē, ka arī visi tie, kas nāk garām šim atklātajam laukumam, skaitās izrādes sastāvdaļa, dalībnieki un aktieri – pat tad, ja viņi paši to varbūt neapzinās un nepamana," norāda Mellis.
Iespēja jauniešiem palūkoties uz sevi no malas
Valmieras 2. vidusskolā rit mēģinājums koncertizrādei "Es arī te, kas man ir jādara", režisore Endīne Bērziņa. Nedēļas sākumā radošā komanda vēl spriež par koncertizrādes nobeiguma variantu.
"Izrādes koncepts ir stunda pirms koncerta, kuras laikā jau izskan pāris dziesmas, bet tā koncerta daļa ir pēc tās izrādes daļas. Tā grupa ir sagatavojusies un uzstājas, un kaut kas ir noticis, kaut kas uzpeld augšā, kaut kādi noslēpumi, visiem viņiem ir pārlieku liela emocionalitāte, kā jau pusaudžiem – ir sakāpinātas emocijas un pat vissīkākā problēma tik ļoti satrauc, ka tu uzsprāgsti. Tu varbūt to negribēji, bet tas vienkārši notiek fiziski," izrādi apraksta Bērziņa.
Debijas grupas mūziķi izrādē ir aktieri Inese Pudža, Sabīne Alise Ozoliņa, Endīne Bērziņa, Hugo Puriņš un Kārlis Elvis Artejevs.
"Tiem skatītājiem, kas ir pusaudži, būs iespēja būt savā vidē un redzē to, kas notiek starp viņiem, no malas. Man liekas, ka tas ir ieguvums tai aktu zālei [izrādes norises vieta], jo tā ir atpazīstama vieta un iespēja, ka viņš ies līdzi – varbūt man arī jāizveido grupa. Vai varbūt viņam jau ir grupa, un viņš teiks – ak, tā tas izskatās, varbūt man jāuzvedas normālāk. Tā skolas aura ir ļoti nākoša pretī koncertam, stāstam, dramaturģijai, un tas viss iet roku rokā," vērtē Bērziņa.
Tikmēr citā skolā – Valmieras Valsts ģimnāzijā – sadarbībā ar Liepājas teātri tapusi izrāde skolas vecuma jauniešiem "Vairs nevienu". Izrāde veidota kā iespēja izdarīt to, ko dzīvē nebūtu iespējams – atgriezties mirkli pirms traģiskā notikuma – jaunieša pašnāvības. Režisors Dmitrijs Petrenko, aktieri no Liepājas teātra, dramaturgs Nils Sakss Konstantinovs.
"Mums ir ļoti paveicies, ka mums ir Nils, kurš ir īsts pusaudžu psihoterapeits un daudz stāsta par savu pieredzi. Pirmkārt, mēs daudz ko paši uzzinājām, un tas jau ir ļoti daudz, tāpēc gribas nodot šīs zināšanas un pieredzi pusaudžiem," norāda Petrenko.
Savukārt režisors Edgars Kaufelds ierāda virzienu laukumā starp Valmieras Valsts ģimnāziju un Valmieras sākumskolu – tur notiks izrāde "Skolotājas", kas top sadarbībā ar Latvijas Leļļu teātri.
"Kopumā tas virsuzdevums, par ko mēs tagad daudz diskutējam un risinām, mēs ļoti mēģinām saprast šīs skolotājas, saprast, kāda viņām ir dzīve, cik viņām iet grūti, sevišķi mūsu laikos, kad ir pedagogu trūkums. Virsuzdevums ir saprast skolotāju, padomāt arī par viņu," komentē Kaufelds.
Festivāla programmā iekļauti arī jauno horeogrāfu darbi brīvā dabā. Zālienā pie Sv.Sīmaņa baznīcas tiks rādītas piecas kompozīcijas, kurās laikmetīgās dejas mākslinieki izpauž to, kas viņiem rūp un pēc kā viņi ilgojas. Kopējais to nosaukums ir "Ceļā".
Visbeidzot Valmiermuižas parkā režisore Liena Šmukste kopā ar aktieriem Sandiju Dovgāni un Arti Jančevski veidos vizuāli skanīgu, figurāli figūrīgu izrādi ar triku elementiem "Figūras".
