Dienas ziņas

Četrām pilsētām un astoņpadsmit pagastiem – desmit policistu

Dienas ziņas

Jelgavas novada domes priekšsēdētājs sola atkāpties no amata

Latviešu dančus apkopo "Danču krātuvē"

Ko senči dejoja mājas ballītēs? Latviešu dančus apkopo digitālā «Danču krātuvē»

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Pēc aptuveni piecu gadu ilga pētniecības darba, apzinot un apkopojot informāciju, filmējot un ieskaņojot mūziku, danči, ko latvieši dejojuši pirms daudziem desmitiem gadu un vēl senāk, tagad skatāmi un klausāmi vienuviet internetā. Biedrība "Danču krātuve" laidusi klajā lielāko Latvijā dejojamo danču burtnīcu kolekciju e-formātā.

Daugavpils folkloras kopas "Svātra" vadītāja Sarmīte Teivāne skaidro, ka par to domāts jau sen: "Par to, manuprāt, ir sapņots vairāk nekā pēdējos 30 gadus kopš atmodas laikiem, ka šos dančus vajadzētu pierakstīt, ka tos vajadzētu sistematizēt. Un beidzot ir tik jauki redzēt, ka veidojas sistēma, veidojas vieta internetā, kur katrs cilvēks var paskatīties."

Pirms pieciem gadiem, veidojot veltījumu Latvijai "100 danči simtgadei", nācās secināt, ka šis mantojums nemaz nav tā kārtīgi aprakstīts un iefilmēts. Tad arī radās ideja par "Danču krātuvi", apkopjot informāciju gan par cilvēkiem, kuri tos spēlējuši pēdējos 20–30 gadus, gan par pašiem dančiem, kādi un no kurienes tie ir.

"Danči Latvijā tiek dejoti diezgan plaši, un tos nevajadzētu jaukt ar skatuvisko deju.

Tas ir kaut kas cits. Savukārt danču kultūra – tie ir danči, ko mūsu senči dejoja pirms 60–100 gadiem savās mājās, ballītēs un "večerinkās", un pārsvarā tās ir pāru dejas ar kaut kādu izdarību," skaidro biedrības "Danču krātuve" vadītājs Sandis Zučiks.

Liela daļa no latviešu dančiem atrodas arhīvos no ekspedīcijām, kas veiktas 60. un 70. gados. Šobrīd Danču krātuvē publicētas četras danču burtnīcas ar Zemgales, Kurzemes, Latgales un Malienas dančiem.

"Zemgales danči bija tā burtnīca, ar kuru mēs pēdējo gadu ļoti aktīvi strādājām, un tur, teiksim tā, 70–80% ir celti no arhīviem ārā un atjaunoti – muzikanti mēģināja, dejotāji mēģināja," atklāj Zučiks.

Folkloriste, Zemgales tradicionālās kultūras pārstāve Irita Vimba skaidro, kā notiek danču restaurācija: "Praktiski mēs saprotam to, ka ir teicēju pieraksti un jāņem vērā, ka tā teicēja varētu būt gados vai viņa neatceras pilnībā to tekstu vai muzikālo frāzi, katru reizi nodzied savādāk. Tad arī tam cilvēkam, kas ir pierakstījis teicēju, var būt sava mazliet interpretācija, jo katrs arī skolojies pēc sava stila un arī tur ir vēl novirzes. Jāteic, ka restaurācija būtu, ja tas materiāls, kas pieejams, viņš tiek atdzīvināts."

Jau janvārī plānots publicēt vēl trīs danču burtnīcas, kas vairāk piemērotas bērniem. Tad jau darbs turpināsies, apzinot lībiešu, Vidzemes un Sēlijas danču mantojumu.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti