Ģimeņu dižkoncerts "Dzimtas dziesmas” festivālā notika pirmoreiz. Tajā muzicēja 15 ģimenes, dažas kopā ar savām folkloras kopām un etnogrāfiskajiem ansambļiem.
“"Ilžai" palaimējies ar interesantiem koncertiem arī šogad, kad esam ģimeņu dižkoncertā. Patika piedalīties un iepazīties ar citām ģimenēm, vēlreiz celt godā latvju ģimenes svētību. No Rīgas vedīsim šo saulgriežu sajūtu mājās,” atklāj Ciblas folkloras kopas “Ilža” vadītāja Dace Tihovska.
Koncertā klausītāju pulkam pievienojas Spuru ģimene no Čikāgas. Viņi stāsta, ka paši savā laikā muzicējuši kopā “Ra-ta-tā”, reizi nedēļā tikušies, lai dziedātu un mācītos Jāņu dziesmas, svētku dziesmas, godu dziesmas sava prieka pēc.
Lielākā folkloras kopa, kas piedalījās festivālā, ir “Ceiruleits” no Līvāniem ar 57 dalībniekiem, to jau 28 gadus vada Anna Kārkle.
“Mums iet ļoti labi, visas dienas piepildītas. Pirmā diena – gan sadziedāšanās, gan gājiens, tad Brīvdabas muzejs ar aktivitātēm, devāmies uz Līgatni, tur ielīgojām, bērnudārza bērniem aiznesām prieku,” uz "Baltica” norisēm atskatās Anna Kārkle.
Kopā ar “Ceiruleiti” un savu ģimeni Anna Kārkle piedalījās arī ģimeņu dižkoncertā.
“Esmu bagāta – maniem trim bērniem ir četri mazbērni. Tas jau ir daudz. Dosimies uz danču vakaru, tad ielīgošana krastmalā,” bilst Anna Kārkle.
Viņa arī atgādina, ka saulgriežu naktī ir jāsargā sava māja.
“Man vienmēr pie ieejas mājā zem paklājiņa ir palikta nātrīte, saka, ka tā pasargā no ļaunuma, tā man stāstīja mūsu puses teicējas, un es to ievēroju.
Novēlu, lai mūsu mājas ir pasargātas no nelaimēm, lai paši esam lepni, ka esam latvieši, ka mums ir tik brīnišķīgi svētki, smelsimies spēku jaunam gadam,” novēl Anna Kārkle.
Ilggadējie festivāla “Baltica” dalībnieki un savulaik arī veidotāji Andris Kapusts un Aīda Rancāne atzīst, ka festivāls mainās un tam ir jāmainās.
“Festivāls mainās, maināmies mēs paši, sabiedrība un situācija, līdz ar to tas nav tāds, kāds bija pirms 30 gadiem,” norāda Aīda Rancāne. “Šobrīd festivāls kļūst demokrātiskāks, ir nedaudz sadrumstalojies, mēģina aptvert visus Latvijas stūrīšus, mēģina uzrunāt katru cilvēku uz ielas ejošu, skvērā gulošu. Bet cilvēki, kas nes šo kultūru, dzied dziesmas, visu turpina – mācās, dzied, viss notiks.”
Andris Kapusts savukārt atgādina, ka saulgriežos atnāk Lielais Jānis un tas ir īpašs notikums.
“Festivālam šajā ziņā varētu būt papildu loma, kā iznest sabiedrībā dažādās Jāņu tradīcijas pēc iespējas vairāk,” min Andris Kapusts.
Viņš arī vērtē, ka tautas dziesmas un dejas uzrunā un aizkustina, bet to īstais spēks atklājas “īpašajā brīdī – īstajā laikā, īstajā vietā ar rituālām darbībām, tur tad dziesmas un mūzika uzzied ar patieso spēku”.
“Tur ir tā būtība, folkloras materiālam būs jēga, ja tas aizies sociālā vidē, lietojumā," vērtē Andris Kapusts.
Helmī Stalte, kas kopā ar vīru Daini Staltu 1976. gadā izveidoja un ilgus gadus vadīja folkloras kopu "Skandinieki", kas aizsāka fokloras kustību Latvijā, atzīst, ka šajā lielajā pārmaiņu laikā vajag stabilas vērtības nopietni noturēt.
“Vērtības, kas nesaļodzīs mūs un neaizdzīs svešumā. Tās ir šīs vērtības – tradicionālā kultūra dažādās izpausmēs,” pārliecināta Helmī Stalte.
“Labi var redzēt, kāpēc bija svarīgi aizsākt pirms 30 gadiem Latvijā un 31 gada Lietuvā. Šobrīd “Baltica" aktualizē to, ja esam kopā, esam daudz spējīgi izdarīt. Dalībnieku skaits pierāda, cik daudz izauguši, cik daudz ir gatavi būt šī ceļa gājēji, kas kopj savas dzimtas, novada, tautas kultūru neskartā veidā,” bilst Julgī Stalte, Helmī Staltes meita un tagadējā "Skandinieku" mākslinieciskā vadītāja un dziedātāja.
Runājot par saulgriežu svinēšanu, Helmī Stalte aicina pašiem gādāt par svētku svinēšanu.
“Tas ir īpašs vakars un tas jārada pašiem, sakopjot vietu, kur līgos, pašiem sienot sieru, darot alu iespēju robežās. Galvenais, katram izdarīt pašam kaut ko, tas atdosies desmitkārtīgi.
Helmī Stalte aicina līgot no saules rieta līdz saules lēktam un, ja kāds zina, ko vēl darīt bez līgotņu un citu mīļu dziesmu dziedāšanas, tad lai tik dara, par daudz nebūs.
“Ja pie tevis nāk Jāņabērni, svarīgi ir iemācīt viņiem būt devējiem, kad spēj dot, esi gatavs arī saņemt. Tad nāk arī padoms, kā saņemt, kā soli nākotnē spert. Nevajag kautrēties sadalīt Jāņabērniem darbus. Viņš šajā brīdi ir svētības devējs,” skaidro Julgī Stalte.
Julgī Stalte arī aicina klāt bagātu galdu svētkos, jo pie šiem pamatīgi klātajiem galdiem nāk arī mūsu senči un mūsu dievības. Ja tās redzēs, ka galds ir klāts tikai tiem, kas dzīvo šajā saulē, viņas nejutīsies gaidītas un nedos savu svētību.
