Kā norādīja pētījuma īstenotāji, mērķis bija apzināt izpildītājmākslas multikulturālo aspektu pirmskara un pēckara Liepājā un apkopot nozīmīgākos faktus Liepājas Simfoniskā orķestra vēsturē. Pētījuma nozīmi pastiprina fakts, ka līdz šim konkrētā perioda kultūras dzīve Liepājā tikusi pētīta fragmentāri, materiāli nav apkopoti vienuviet, un tie vērtējami kā pretrunīgi. Pētījumā tika apzināta pilsētas daudznacionālā un bagātīgā kultūrvide, kultūrvietas un pētīti izpildītājmākslinieki, kuru dzīve saistīta ar Liepāju.
Projektu iniciēja un veidoja fonds “Uniting History”. Projektā piedalījās Liepājas Universitāte, Liepājas Simfoniskais orķestris un Liepājas koncertzāle “Lielais dzintars”. Pētījumu veica Liepājas Universitātes pētnieces — profesore Ilze Valce un mākslas zinātņu doktore Vēsma Lēvalde.
“Idejas pirmsākumi meklējami mūsu fonda iecerē 2021. gadā atvest uz Liepāju izcilo Sanktpēterburgas Filharmonijas orķestri. Kolektīva vēsturē bija periods, kad to diriģēja starptautiski novērtētais latviešu diriģents Mariss Jansons, bet viņa ģimenes stāsts un vecāku iepazīšanās cieši saistīta tieši ar Liepāju un Liepājas operu. Iedziļinoties gan kaimiņu, gan mūsu pašu mūzikas dzīvē, fondam radās ideja, ka nepieciešams vienkopus apkopot informāciju par simfoniskās mūzikas dzīves vēsturi Liepājas pilsētā,” iepazīstina fonda “Uniting History” izpilddirektore Elīna Škļara.
Pētījums atklāj Liepājas profesionālās kultūras dzīves norises 20. gadsimta sākumā, kad augstvērtīgām norisēm piepildīta bijusi gan skatuves mākslas, gan mūzikas dzīve. Pirms Otrā pasaules kara darbojās Liepājas pilsētas drāmas un operas teātris, kas iestudēja dramatiskās izrādes, operas un nodarbināja simfonisko orķestri. Viena no raksturīgajām izpildītājmākslas pazīmēm Liepājā bija tās multikulturālais raksturs – te sastapās dažādu tautību mūziķi un arī repertuārā līdzās latviešu autoriem bija Eiropas izcilāko autoru darbi. Otrais pasaules karš traģiski ietekmēja daudzu cilvēku, tostarp izpildītājmākslinieku, likteņus. Izsūtīto, notiesāto un nogalināto vidū bijuši daudzi mūziķi, Tautas konservatorijas audzēkņi, aktieri un mecenāti.
“Lai arī zinātnisku, populārzinātnisku un kultūrvēsturisku darbu par simfoniskās mūzikas vēsturi Liepājā ir salīdzinoši daudz, lielākoties tie ir muzikologu pētījumi, kuros mazāk uzmanības veltīts mākslinieku biogrāfijām laikmeta un starpnacionālo attiecību kontekstā. Viena no galvenajām problēmām, ar ko sastapāmies pētījuma procesā – nepieciešamā informācija bija ārkārtīgi fragmentāra, izkaisīta un nereti pretrunīga, jo lielākā daļa kara laika dokumentu ir zuduši un daudz līdzšinējo pētījumu ir balstīti aptuvenos atmiņu stāstījumos un ideoloģiski ietekmētās publikācijās,” uzsver viena no pētījuma autorēm Dr.art. Vēsma Lēvalde.
Dokumenti, foto un citas liecības meklētas gan ģeogrāfiski, gan tematiski plašā spektrā. Pētījumā izmantoti valsts, iestāžu un privāto arhīvu materiāli, kas salīdzināti ar jau publicētiem pētījumiem un materiāliem periodikā, lai atklātu jaunus faktus un precizētu jau zināmos par mūzikas dzīvi Liepājā 20. gadsimta pirmajā pusē.
