Kamēr Liepājā mūziķi jau ieskandina jauno koncertzāli, vēl viena reģionālo koncertzāļu programmas dalībniece – Ventspils – savu mūzikas pili gaidīs vēl vairākus gadus. Jau vēstīts, ka ventspilnieki vispirms labiekārtojuši tās atrašanās vietu – Lielo laukumu. Vienlaikus izstrādāts mūzikas vidusskolas projekts, kas pildīs arī akustiskās koncertzāles funkciju. Reģionālās koncertzāles piepildījums ventspilniekus neuztraucot – tajā būs arī visā Baltijā unikālas ērģeles, kas tiek būvētas Vācijā, un jau tagad mūziķi par tām izrāda lielu interesi.
Kamēr Cēsīs, Liepājā un Rēzeknē koncertzāļu apjomi jau pavisam taustāmi, Ventspilī sākts no otra gala - ar Lielā laukuma labiekārtošanu, kur jāatrodas jaunajai mūzikas pilij. Te atradīsies strūklaka, kas atgādinās hercoga Jēkaba burukuģi. Ēkai, kura izmaksās vairakus desmitus miljonus eiro, šobrīd notiek tehniskā projekta izstrāde.
''Pirmo reizi manā mūžā būs tāda skola, kura būs uzbūvēta mūzikas skolas vajadzībām. Arī klasēs jābūt dažādai akustikai, jo vienā stundā var spēlēt trompetists, pēc tam uzsāk spēlēt vijolnieks - tās atšķirības ir jūtamas,'' norāda Ventspils mūzikas vidusskolas direktors Andris Grigalis.
Vislielākās neērtības šobrīd piedzīvo tieši Ventspils Mūzikas vidusskolas audzēkņi, un, lai arī šī ir viena no lielākajām mūzikas visusskolām Latvijā, jau otro mācību gadu stundas norit pagaidu telpās dažādās vietās, jo līdzšinējā mācību vieta - vēsturiskā ēka, atzīta par skolēnu dzīvībām bīstamu.
''Pēc Zolitūdes traģēdijas valdība beidzot saprata šīs situācijas nopietnību un tika piešķirti līdzekļi skolas izvietošanai vairāk vai mazāk piemērotās telpās," saka Ventspils pilsētas domes izpilddirektors Aldis Ābele.
Gaidot jauno koncertzāli, skolā ieviestas jaunas mācību programmas, viena no tām - mūzikas skaņu operators, otra ir ērģeļmūzikas programma, ko vada Kristīne Adomaite. Programma tikusi izstrādata tā, lai reiz audzēkņi varētu praktizēt uz Baltijā unikālām 21. gadsimta ērģēlēm, kas šobrīd tiek būvētas Vācijā
"Projektu realizēs Bonnas ērģeļbūves darbnīca. ''Klaiss'' instrumenti skan labākajās koncertzālēs visos kontinentos. Par šo ērģeļu krustmāti un koncepcijas līdzautori ir piekritusi kļūt pasaulslavenā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna," stāsta Ābele.
Izrādās, ka 21. gadsimtā uzrakstīto moderno ērģeļmūziku nemaz tik vienkārši nevarot atskaņot uz seniem instrumentiem. Vācu arhitekta Deivida Kuka vadībā Ventspils Mūzikas vidusskola ar koncertzāles funkciju tiek projektēta jau kopš 2005. gada, drosmīgs sapnis ir šo ēku ekspluatācijā nodot Latvijas simtgadē.
