Koncertā piedalīsies Sandis Šteinbergs (vijole), Guna Šnē (čells), Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas jauktais koris un stīgu orķestris. Koncerta diriģents būs Māris Sirmais.
Koncertprogramma tapusi pēc Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas priekšsēdētāja, muzikologa Arvīda Bomika lūguma. "Atsaucoties Rīgas Latviešu biedrības Mūzikas komisijas uzaicinājumam, šo programmu veidojām kopā ar diriģentu Māri Sirmo. Programmu noteica arī diriģenta izvēlētais koncertā iespējamais dalībnieku sastāvs. Atlasīju darbus, kas atbilst svētku koncerta programmai un kas arī man pašam ir būtiski un tuvi," teic Pēteris Vasks.
Koncerts tiks atklāts ar skaņdarbu "Mūsu Tēvs", par ko komponists saka: "Ikvienam komponistam, ja viņš ir ticīgs cilvēks, vajag mūžā šādu darbu, ko varētu dziedāt arī ticīgi ļaudis, uzrakstīt. Kādreiz mans tēvs, garīdznieks, jautāja - kad, dēls, tu uzrakstīsi Tēvreizi, ko varētu dziedāt daudzi cilvēki? Toreiz vēl nejutos gatavs ķerties pie šī darba. Tēvs aizgāja mūžībā, tad sapratu, ka jāraksta - gan tēva piemiņai, gan visu mūsu kopīgajam Tēvam. Tas ir visdziļākā ticībā tapis sacerējums, kas, manuprāt, ir cienīgs, lai ar to sāktu svētku koncertu."
Koncertā skanēs arī dziesma "Savā tautā" ar Andreja Eglīša vārdiem, "Epifānija stīgu orķestrim", ko Pēteris Vasks veltījis savam draugam somu diriģentam Juham Kangasam pateicībā par ilgstošo sadarbību, "Līdzenuma ainavas", kas savukārt radies, pateicoties Gidona Krēmera aicinājumam sacerēt skaņdarbu jauniešu korim "Kamēr...", "Viatore" ("Ceļinieks") un "Varonis" ar Zinaīdas Lazdas vārdiem.
Koncerta noslēgumā pirmatskaņojumu piedzīvos Pētera Vaska skaņdarbs "Lūgšana Latvijai" ar Veltas Tomas vārdiem. "Tā ir lūgšana par mūsu Latviju, cilvēkiem, kuri mīt gan šeit, Tēvzemē, gan dažādos laikos - senāk, tagad, izkaisīti plašajā pasaulē. Par cilvēkiem, kas saglabājuši savu Dzimtenes mīlestību, latvietību. Tā ir lūgšana par ticību nākotnei. Tāpēc aizlūgsim par ikvienu no mums, par mūsu tautu, par Latviju!" tā Pēteris Vasks.
