"Pirmā skaņuplate ar Eduarda Rozenštrauha dziesmu “Zilais lakatiņš" izdota tālajā 1951.gadā trimdā "Melvaton" Alfrēda Vintera mūzikas izdevniecībā,” stāsta Bērtiņš.
Plati iedziedājuši brāļi Vinteri ar Arvīda Sundina orķestri, par autoru minot Melbārdi, kurš bija daudzu leģionāru dziesmu komponists. Šajā gadījumā notikusi kļūda, jo ar Rozenštrauha vārdu 1943.gadā "Zilā lakatiņa" notis izdevis Arvēda Andersona mūzikas apgāds Rīgā. Ar vārdu autori dzejnieci Valdu Mooru jaunais komponists ticies 1942.gadā kādā sarīkojumā un vaicājis, vai varot izmantot viņas dzejoli "Zilais lakatiņš", kuru iepriekš tango ritmos bija komponējis Viktors Sams un kura kompozīcija nebija ieguvusi atzinību.
Rozenštrauhs saņēmis atļauju un sacerējis valsi Nidas jūrmalā – kā veltījumu nākamajai sievai Elvīrai, ar kuru aprecējās 1943.gada rudenī, būdams Kārtības bataljona štāba tulks vācu okupētajā Latvijā. Pēc tam "Melvaton" izdevis citu plati, kurā Melbārdis vairs netika minēts. Vairāk nekā divdesmit trimdā izdotās platēs skan Rozenštrauha dziesmas.
“Interesanti, ka līdz 1990.gadam trimdā dzīvojošie izdevēji nevienai dziesmai nerakstīja autorus, tā arī Rozenštrauhs kā autors nav minēts savām dziesmām," komentē Bērtiņš.
Viņš pats ar Rozenštrauhu iepazinies 1986.gadā, kad dziedātājs vēl nebija nonācis slavas zenītā. "Es kaut kad radio dzirdēju raidījumu, kurā spēlēja dziesmu “Zelta cauna” un vēl dažas viņa dziesmas, tur autorus neminēja. Es sāku interesēties, meklēt, kam tās dziesmas ir. Izdibināju, ka tas ir Rozenštrauhs, tad ar lielām grūtībām izdibināju viņa adresi, ka viņš dzīvo Rīgā, un 1986.gadā vasarā devos pie viņa ciemos,” atceras Bērtiņš. Rozenštrauhs viesi esot uzņēmis ļoti laipni un tūlīt aicinājis iekšā.
“Es teicu, mani interesē dziesmas, es te dažas zinu, bet cik jums vispār ir? Rozenštrauhs uzreiz – apsēdies, iepazīstināja ar Elvīru vispirms, ar savu sieviņu, tad paņēma akordeonu un sāka spēlēt vienu pakaļ otrai. Sāka skaidrot, ka tur “ Jāņu nakts” un ka tā dziesma, kas Mārtuževai it kā. Viņš teica – viņai ir tā, bet es spēlēju šitā. Un tā labu laiku, un beidzām ar to, ka mēs norunājām – es paņemšu magnetafonu un tad atnākšu ciemos, un tad ierakstīsim,” turpina Bērtiņš.
Taču jau aiznākamajā, 1988.gadā, Rozenštrauhu saulītē izcēla Raimonds Pauls, atceras Bērtiņš. Koncerts esot bijis Jūrmalā, Dzintaros. Taču abi divi vienalga sadraudzējušies, Bērtiņš apmeklējis vēl vairākus viņa koncertus, tāpat abi palaikam sarakstījušies.
Bērtiņš stāsta, ka Rozenštrauhs skaitījies aizliegts komponists savas biogrāfijas dēļ. “Zilo lakatiņu” ļoti iemīļojuši leģionāri, bet runāts, ka to dziedājuši arī pretējā pusē karojošie.
"Un tā viņa biogrāfija, ka viņš tur mēģināja palīdzēt dažiem leģionāriem, strādādams kaut kādā vācu iestādē, tur viņu pieķēra, ka viņš ir blēdījies, tad arestēja, tad viņš nonāca Salaspils nometnē, kā jau saka, viņa biogrāfijā ir ļoti daudz pretrunīgi notikumi, arī tāpat par viņa dziesmām,” paralēles velk skaņuplašu kolekcionārs.
Pļaviņu novadpētnieks Stērstiņš esot sūtījis savas pārdomas un materiālus par “Lakstīgalu dziesmu”. Rozenštrauhs apgalvojis, ka šo dziesmu uzrakstījis viņa dēls (arī Eduards, arī komponējis un dziedājis, bet traģiski gājis bojā 1977.gadā). Savukārt Stērstiņam tā dziedāta tādā vecumā, ka Eduards, juniors, nekādi nevarēja būt tās autors, jo bija vēl daudz par jaunu. Taču nekādu dokumentālu pierādījumu, protams, nav, tāpēc šis jautājums paliek neatbildēts.
Trimdā izdotās skaņu platēs Rozenštrauha vārds nav pieminēts, vēlreiz uzsver Bērtiņš. Dziesmām autori gan norādīti reti – minēti tikai nosaukumi, piemēram, “Vecpiebalgas ūdensrozes”, “Bij Jāņu nakts”, “Lakatiņš zilais” un tamlīdzīgi.
Bērtiņš ir pārliecināts: “Nav jau arī viņiem tur pāri jūrām tā informācija īsti bijusi par to, vai tās ir Rozenštrauha vai tautā populāras dziesmas.
Bet Rozenštrauha dziesmas ir vairākos desmitos plašu, tā kā viņš nevar sūdzēties, ka viņš būtu tikai ar vienu plati palicis.”
Ar to kolekcionārs domā Rīgas fabrikā 1988.gadā izdotu plati – vienīgā plate, kurā visas dziesmas ir Rozenštrauha. Plates trimdā izdotas jau ir ātrāk, bet komponists nekur nav norādīts.
Dokumentālo videostāstu par komponistu Eduardu Rozenštrauhu “Zilais lakatiņš” veidojuši žurnāliste Ilze Strenga un režisors Guntis Lēmanis, operatori Uvis Burjāns, Jānis Eicēns, Aivars Cāns, skaņu režisori Bruno Cabulis un Diāna Pāvilsone, montāža Jekaterina Buličeva, Jānis Kazulis, režisora asistente Liene Eicēna, producenti Artis Dobrovoļskis, Ieva Rozentāle. Filmas pirmizrāde – piektdien, 17. augustā, plkst. 21.15 LTV1.
