Pa ceļam ar Klasiku

Meistaram - 80. LNB Ziedoņa zālē skanēs Viļņa Strautiņa piemiņas koncerts

Pa ceļam ar Klasiku

Kristians Bezeidenhauts: Biju ļoti nūģīgs pusaudzis – klausījos tikai klasiku

Agnese Egliņa: Tādus aplausus un ovācijas savā mūžā nebiju piedzīvojusi…

Tie nebija aplausi – tie bija spiedzieni. Par uzstāšanos Šanhajā stāsta pianiste Agnese Egliņa

Pianiste Agnese Egliņa tikko kā atgriezusies no koncerta Šanhajā, kurā uzstājusies kopā ar pasaulslaveno latviešu operdīvu Kristīni Opolais, bet 17. janvārī dzimtās Liepājas koncertzālē "Lielajā dzintarā" kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri Mārtiņa Ozoliņa vadībā atskaņos vienu no saviem visiemīļotākajiem darbiem – Džordža Gēršvina Rapsodiju blūza stilā, ko varēs klausīties arī Latvijas Radio 3 "Klasika" tiešraidē.

Gan Kristīnei Opolais, gan Agnesei Egliņai uzstāšanās Šanhajas Austrumu mākslas centrā bijusi debija Ķīnā. "Tas tiešām bija īpašs notikums gan man, gan Kristīnei, turklāt tā bija arī mūsu debija kā duetam – sadarbojāmies pirmo reizi, un tas bija mūsu pirmais kopkoncerts, kas izvērtās ļoti veiksmīgs," stāsta pianiste Agnese Egliņa.

"Mani ļoti interesēja, kāda būs mūsu sadarbība ar Kristīni, jo tā jau nav tikai muzicēšana – tā ir arī saskarsme, personību satikšanās, plus vēl ceļošana. Tas viss kopā ir viens liels, skaists komplekts.

Ar Kristīni tiešām jutos ļoti labi, jo viņa ir īsta māksliniece, jauks cilvēks, turklāt ar mūsu mentalitāti. Ļoti labi sapratāmies, abas esam laimīgas par rezultātu un šobrīd jau kaļam lielus plānus nākotnei.

Diemžēl koncerti Latvijā pagaidām nenotiks, bet mēs ceram arī uz to. Toties daudzi koncerti šobrīd tiek plānoti gan Ķīnā, gan daudzās citās valstīs, jo sadarbība mums abām ir īpaša."

Agnese Egliņa un Kristīne Opolais uzstājas koncertā Šanhajā


Koncertprogrammas pirmajā daļā vairāk skanējusi kamermūzika. "Kristīne izcili dziedāja Rahmaņinova un Čaikovska romances – šķiet, katra romance uzrakstīta tieši viņai," jūsmo Egliņa. "Ar savu profesionalitāti, muzikalitāti un izcilajām aktierdotībām Kristīne katru romanci izcēla kā stāstu, kurā katra darbība, katra nianse ir svarīga. Man pašai tas bija atklājums – ka šīm romancēm jāpieiet ar lielu vērienu, tad tās izklausās pavisam īpaši."  

Otrajā daļā skanējusi opermūzika – slavenākās ārijas no "Toskas", "Madama Butterfly", "Nāras" un daudzām citām. "Publika tās ļoti labi zināja, un

pēc katras no ārijām bija tādi aplausi un ovācijas, kādas savā mūžā nebiju piedzīvojusi… Tie nebija aplausi – tie bija spiedzieni un kliedzieni, un, ja ņem vērā, ka zālē bija ap divtūkstoš klausītāju, jauda bija ļoti, ļoti liela.

Daudzi fani gaidīja mūs pēc koncerta – sniedzām autogrāfus un bija iespēja sasveicināties, satikties," atklāj pianiste, kura spēlējusi arī solo, atskaņojot gan Alberto Hinasteras Argentīniešu dejas, gan Kloda Debisī "Mēnesgaismu", tāpat Čaikovska skaņdarbus no "Gadalaikiem".

Agnese Egliņa un Kristīne Opolais uzstājas koncertā Šanhajā

"Koncerts notika 11. janvārī, un šis datums mums, latviešu mūziķiem, ir ļoti īpašs, jo īpaši jau šogad, kad svinējām mūsu Mūzikas akadēmijas simto jubileju. Arī man gribējās kaut neklātienē sumināt Latviju, latviešu mūziķus un Mūzikas akadēmiju, tāpēc šajā koncertā izvēlējos atskaņot Jāņa Mediņa brīnišķīgo klavierskaņdarbu "Ziemassvētki". Programmā bija apraksts ķīniešu valodā gan par Jāni Mediņu, gan par šo skaņdarbu. Biju patīkami pārsteigta, ka pēc koncerta saņēmu divas ziņas ar vēlmi šo skaņdarbu iegūt savā īpašumā – kāds jaunais pianists grib mācīties šos skaņdarbus. Varbūt kāds jau spēlē Jāni Mediņu Šanhajā."

Agneses Egliņas un Kristīnes Opolais debija Ķīnā


Egliņa atklāj, ka ierosinājums uzstāties kopā nācis no Kristīnes Opolais, kura saņēmusi uzaicinājumu uzstāties Šanhajā. "Jebkuram mūziķim, kurš veido solokoncertu, tā ir liela atbildība, un ir ļoti svarīgi, lai blakus būtu partneris, kuram var uzticēties, īpaši jau tādā lielā zālē," stāsta pianiste. Izrādās, Opolais kāds ieteicis sadarboties tieši ar Egliņu: "Kristīne man uzrakstīja "feisbukā", un tā mēs sākām saskaņot plānus, datumus, un viss arī piepildījās. (..) Kristīne ir ļoti emocionāla, impulsīva mūziķe – tās ir divas brīnišķīgas īpašības, kas man ļoti patīk. Viņas emocionalitāte man ir ļoti tuva un uztverama. Arī impulsivitāte man ļoti patīk – uz skatuves notiek daudzas lietas, kas nav sarunātas. Bet kaut kā esmu tam gatava – tā laikam man kā mūziķei ir viena no labajām īpašībām – spēja reaģēt, jo tās ir sekundes simtdaļas! Un Kristīne ir tik patiesa mūzikā… Viņa ļoti labi jūt kontaktu ar klausītājiem, kuri viņai burtiski pielipuši – pie acīm, pie rokas, pie visas viņas būtības. Kristīni redzot klātienē, cilvēki vienkārši trakoja, histēriski raudāja, ka redz viņu tik tuvu... Ja man ir tāda līdere priekšā, protu pazaudēt arī sevi un vienkārši darīt visu, ko un kā viņa vēlas. (..) Kristīnei nav svarīgi daudz mēģināt, jo viņa grib paturēt patīkamo spriedzi līdz koncertam, nevis noslīpēt visas detaļas. Viņa saka – ai, koncertā tāpat būs savādāk. Tas, ko dara Kristīne, ir tik pārliecinoši, ka nav variantu."

Uz jautājumu kāpēc gan Latvijā vēl nav ieplānoti abu brīnišķīgā dueta koncerti, Egliņa atbild ar sazvērniecisku smaidu: "Īsti neviena zāle vēl mūs nav uzrunājusi… Bet zinu, ka ir viena koncertzāle, kas labprāt mūs dzirdētu – bet arī to paturēšu intrigai, un ceru, ka šie sapņi piepildīsies."

Bet 17. janvārī Agnese Egliņa atgriezīsies dzimtajā Liepājā, lai kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri diriģenta Mārtiņa Ozoliņa vadībā atskaņotu vienu no saviem vismīļākajiem darbiem – Džordža Gēršvina "Rapsodiju blūza stilā". Kālab tas ir viens no pianistes iemīļotākajiem darbiem? "Tā vienkārši ir skaista mūzika, ko var baudīt, un ir prieks, ka varu to spēlēt ar mūsu orķestri, skaistā koncertzālē," neslēpj pianiste.

"Ļoti gaidu šo notikumu – tas man būs īpašs vakars Liepājā, manā dzimtajā pilsētā. Zinu, ka būs ļoti daudz draugu un radu, turklāt koncerta dienā manai māsai ir īpašs notikums, tā kā visa diena solās būt sevišķa mūsu ģimenei.

Tam visam vēl klāt brīnišķīgā mūzika un Liepājas orķestris, kas man ir ļoti mīļš – jau vairākkārt esam sadarbojušies. Ar Mārtiņu Ozoliņu gan šī būs pirmā sadarbība, lai arī viņu kā mūziķi un diriģentu labi zinu."

Rapsodiju blūza stilā Egliņa atskaņojusi vairākkārt. "Pirmo reizi bija ekstrēmi: Harijs Bašs kādā no koncertiem netika, un man nācās būt "ielecējai" – triju nedēļu laikā nācās sagatavot šo opusu, lai to nospēlētu ar orķestri, kaut gan jāsaka, ka pats Džordžs Gēršvins šo darbu uzrakstīja trīs nedēļu laikā, tā ka man tas bija kaut kas ļoti līdzīgs. Katrreiz atgriešanās pie šī darba ir ļoti jauka. Vēl pagājušā gada nogalē Ķīpsalas koncertzālē atskaņoju to ar orķestri ūdens strūklaku šovā, tā kā šis skaņdarbs ir rokās un pirkstos. To gribas spēlēt vēl un vēl, jo darbs ir viens no tiem, kas pieļauj ļoti lielas variācijas. (..) Liepājā centīšos turēties pie teksta, lai arī varbūt mēģināsim kaut ko mazliet improvizēt, iziet no akadēmiskās vides. Vienmēr jau ir tā diskusija – vai Rapsodija jāspēlē džeza pianistam vai tomēr akadēmiskajam. Man pašai ir tik daudz ierakstu, kas man patīk, un tie ir tik atšķirīgi – tāpēc šaubos, vai tur kaut kas var būt nepareizi. Šī mūzika ir interpretējama dažādos veidos, tā ļaujas tikt vienkārši baudīta."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti