Rīgas Projektu koris ir jauns un Latvijai visai neparasts kora kolektīvs. Tā sastāvu veido dziedātāji, kas savulaik dziedājuši Rīgas labākajos amatierkoros, bet kuriem šobrīd pietrūkst laika regulāriem mēģinājumiem visa gada garumā.
Projektu koris savukārt viņiem dod iespēju savu dziedātprieku ieguldīt atsevišķās programmās. Kora idejas autors un vadītājs ir Latvijā dzīvojošais amerikāņu diriģents Kristofers Volšs-Sinka.
Kristofers Volšs-Sinka Rīgas Projektu kora mēģinājumus vada latviešu valodā, kas viņam sokas aizvien labāk, un tikai ik pa laikam iestarpina kādu izteicienu angliski.
Mēģinājumi ir ļoti intensīvi, jo programma jāsagatavo sešās nedēļās, un Kristoferam ir augsta kvalitātes latiņa.
„Greznā planēta” ir otrā Rīgas Projektu kora programma. Pirmā ar nosaukumu „Baha atbalss” izskanēja aizvadītā gada oktobrī. Pirmajā piedalījās 28 dziedātāji, bet otrajā viņu ir jau 37, jo tai vajadzīgs lielāks sastāvs.
“Man šis ir jau otrais projekts, kurā es piedalos. Sāku no paša sākuma,” Latvijas Radio stāsta Eduards Ekarts, viens no kora otrajiem basiem. Viņš savulaik dziedāja Mediņskolas korī, tad bija ilga pauze, līdz atkal radās vēlme dziedāt, un Kristofera izveidotais Projektu koris atbilda visām vēlmēm.
“Man patika pati kora ideja. Man patika, ka viņš piedāvāja daudzveidīgu programmu un to kora grafiku tādu, ko ir tiešām viegli savienot ar visu pārējo – projektu tipa koncertprogrammas, jo es neesmu pārliecināts, ka es būtu gatavs tagad divas trīs reizes nedēļā nākt uz mēģinājumiem visu cauru gadu, bet šis piedāvājums man likās ļoti interesants un nevienu brīdi to nenožēloju,” atzīst Eduards Ekarts.
Anna Jonikāne, kura Projektu korī dzied otro altu, pievienojas: “Tas ir, manuprāt, tik forši, ka tajā brīdī, kad tu nevari visu to gadu iet uz mēģinājumiem, tev nav jājūtas vainīgam, ka tu, teiksim, netiec, vai tev bišķiņ gribas paņemt pauzi. Šeit tas vienkārši pēc būtības jau tā ir paredzēts.”
Viņa savulaik bija kora „Kamēr” dziedātāja, un tagad atkal izjutusi lielu vēlmi dziedāt.
Anna un Eduards Kristoferu raksturo kā lielisku diriģentu, aizrautīgu, entuziasma pārpilnu, kurš perfekti pārzina repertuāru, ar ko strādā.
“Manuprāt, viņam ir savas kaut kādas ambīcijas, mērķtiecīgums un entuziasms, ar kuru īstenībā ļoti daudz ko var izdarīt. Viņš arvien labāk runā latviski. Tādos mākslinieciskos brīžos viņam gribas vairāk pāriet uz angļu valodu, teiksim, izskaidrojot, ko viņš domā vai kādas sajūtas varbūt,” stāsta Anna Jonikāne.
“Atbildot uz jautājumu, cik labi Kriss ir iedzīvojies Latvijā, tad lielisks piemērs bija pirms kādas nedēļas, kad uz jautājumu “kā iet?” viņš atbildēja: “Normāli!”. Viņš ir atkodis mūsu kodu,” piebilst Eduards Ekarts.
Lai arī nesen sācis darbu, Rīgas Projektu koris jau iemantojis lielu dziedātāju interesi. Tā kā otrajam projektam bija vajadzīgs lielāks kora sastāvs nekā pirmajam, Kristofers Volšs-Sinka rīkoja atvērto noklausīšanos, uz kuru ieradās vairāk nekā 40 potenciālo dziedātāju, kaut arī projektam papildus bija vajadzīgi tikai nedaudzi.
Jau kopš janvāra nogales otrā projekta sastāvs ļoti pamatīgi un cītīgi strādā, lai jaunā programma izskanētu gana meistarīgi, stāsta Kristofers Volšs-Sinka: “Vienmēr ir mazliet tāda stresa sajūta, jo mēs nevaram būt slinki nevienā mēģinājumā. Es esmu ļoti priecīgs, ka mani dziedātāji visi grib strādāt tik cītīgi! Viņi man prasīja, vai mēs nevaram rīkot papildmēģinājumus, vai nevaram tikties atsevišķi, lai pastrādātu uz repertuāru. Visi strādā uz vienu mērķi.”
Viens no sarežģītākajiem programmā ir amerikāņu komponista Maikla Gilbertsona skaņdarbs „Born”. Programma kopumā ir daudzveidīga, un tajā iekļauti tikai jauni, pēdējos piecos gados ārpus Latvijas tapuši darbi.
“Mans mērķis, kad es veidoju šo programmu, bija – lai katrs gabals izskan pirmo reizi Latvijā. Tā visiem klausītājiem būs jauna pieredze,” atklāj Kristofers Volšs-Sinka.
“Savā brīvajā laikā es teju vienmēr esmu „YouTube” un „paguglēju”, ko citi lieliski kori dara un ko citi labi komponisti raksta. Tāpēc man vienmēr ir kāds saraksts ar gabaliem, par kuriem man ir interese. Un šie astoņi gabali, ko mēs dziedāsim, ir man ļoti mīļi. Es reāli mīlu katru dziesmu,” atzīst diriģents.
Savukārt komponists Bleiks Vilsons Latvijā viesojas trešoreiz – viņa mūzika jau skanējusi koria "Kamēr..." programmās, pateicoties Kristoferam Volšam-Sinkam.
Kad tieši sākusies Bleika interese par Baltijas koriem un Baltijas kormūziku? Kā atklāj komponists, viņš pats sācis dziedāt korī, mācoties pirmajā kursā universitātē, kurā bijusi tradīcija dziedāt diezgan daudz repertuāra, kas nācis no Baltijas kormūzikas apcirkņiem. Tā nu šī skaņa viņu pakāpeniski sākusi fascinēt.
Bet vai viegli Amerikas koriem atrast un noformulēt mūsu īpašo skanējumu? "Daži kori Amerikā tīri labi šo repertuāru var adaptēt un dziedāt ar “pareizo skaņu”, bet dažiem klājas grūti – īpaši tiem, kuriem nav pieredzes dziedāt šajā tīrajā stilā."
Koncertā skanēs Bleika kordarbs ar Gētes dzeju – dziesma “Wer nie sein Brot mit Tränen aß”. Komponists vēsta – tās raksturs ir tāds, ka prieku var rast arī tad, ja atrodies visdziļākajā punktā. Šī dziesma varētu būt viena no manām vienkāršākajām dziesmām, un tās raksturs un emocijas ļoti skaidri runā caur vienkāršajām harmonijām.
Kāda vēsts īsti pausta šajā dziesmā? Pat atrodoties sliktā situācijā, tik un tā nevajag zaudēt optimismu, jo arī no zemā punkta var atrast izeju. "Dziesmas sākums ir tumšs, taču tā aug un noslēdzas ar optimistisku mažora akordu – tas ir simbolisks apliecinājums, ka sliktās lietas reiz beigsies un nāks dzīvesprieks!"
Programmas noskaņu kopumā labi raksturo izraudzītais nosaukums „Greznā planēta”, kas patapināts no koncertā iekļautā Deivida Šapiro skaņdarba.
"Taču no sākuma līdz beigām mūsu koncertprogrammas ideja ir tāda, ka esam tik mazi šajā lielajā universā, un mums vajag saprast, cik brīnišķīga ir mūsu pasaule! Katra diena ir brīnums. Programmā ir daudz darbu par dabu un arī attiecībām. Rīgas projektu korī strādāju ar pieaugušiem cilvēkiem – jūtu, ka ar viņiem varam dziedāt par ļoti nopietnām tēmām," atzīst Kristofers Volšs-Sinka.
Koncertprogramma „Greznā planēta” izskanēs šonedēļ divos koncertos – ceturtdien Nacionālās bibliotēkas Ziedoņa zālē un svētdien Saldus mūzikas un mākslas skolu akustiskajā koncertzālē. Ieeja abos koncertos ir brīva.
