Sadaļas Sadaļas

Reāllaika festivāls katram savā pagalmā. Atskats uz digitālo «Sansusī»

Šogad alternatīvās kamermūzikas festivāls “Sansusī” aicināja, tos, kam nav iespējas doties uz Aknīsti, veidot festivāla vēstniecību savā pagalmā, pie viena datora vai televizora pulcējot savus tuvākos draugus, un pieslēgties festivāla digitālajai skatuvei.

Pandēmijas laiks ne tikai koncertus un teātra izrādes ir pārcēlis uz interneta vidi, bet arī festivāli, sekojot aktuālajām tendencēm, kļuvuši par aktīviem satura translētājiem interneta vidē un nodevušies interneta vides iespēju izziņai. Vienlaicīgi pandēmijas laiks radījis cilvēkos nogurumu no interneta satura – ierakstu un tiešraižu vērošanas, veidojas jaunas prasības pēc satura un kvalitātes, pēc inovācijām formā un saturā.

Statiski nolikta kamera, kas translē, un moderators, kas veido pieteikumus, nespēs vairs piesaistīt skatītāju uzmanību.

Pasaulē jauno, digitālo, viedo mediju mākslas festivāli, kuros tiek meklētas realitātes un digitālās pasaules sintēze un saskarsmes punkti, drīz būs jau ar pusgadsimtu senu vēsturi. Latvijā par pionieri starp festivāliem, kas raida tiešraidē, viens no senākajiem ir ierindojams Starptautiskais mūzikas un mākslas festivāls “Laba daba”, kas kopš 2013. gada, savienojot visas sešas festivāla skatuves, veidojot sarunas ar māksliniekiem, rada festivāla atmosfēru “Radio Naba” viļņos, dod impulsus fantāzijai un iespēju dzīvot līdzi festivāla norisēm, tomēr saglabājot savu radio un analogās mākslas raksturu, neiekļaujot digitālas manipulācijas vai specefektus. Multimediju projekts “Dabas koncertzāle”, kas līdz šim skatītāju veda uz maz zināmām Latvijas vietām, lai atklātu dabas būtņu maģiju, šogad ierastā ceļojuma vietā arī piedāvāja iekārtoties ērtāk pie saviem ekrāniem un baudīt datorgrafikas piesātinātu koncertvideo, skaisti apstrādātu, montētu un noslīpētu. LMT straumē ir vērojami neskaitāmi koncertieraksti, no kuriem atliek izvēlēties sev tīkamāko mūziķi vai notikumu, sagriezti pa koncertgabaliņiem tur būs atrodami gan alternatīvās, gan populārās mūzikas notikumi.

Šogad “Sansusī” pirmo reizi, saglabājot akadēmiskās mūzikas fokusu, meklēja, kā šīs mūzikas skanējumu var papildināt ar digitāliem risinājumiem, kas spētu aizvietot tiešraidē neesošo klātbūtnes sajūtu ar jaunām emocijām.

Tika radīta telpa eksperimentiem, kuros ierastā straumēšana no kādas festivāla skatuves pārvērtās digitālā saspēlē ar klātienes notikumiem, interneta vidē veidojot paralēlu, deformētu, paplašinātu realitāti. Varis Klausītājs – festivāla balss un instruktors – ieguva gan digitālu balsi, gan brīžiem atgādināja čiekurvīru, tad kādu meža briesmonīti, klavierkoncerta laikā ceturtdaļtoņu mūzikas pavadībā klavieres sāka ģenerēt simbolus un objektus, bet naksnīgās 20 minūšu diskotēkas ļāvās reāllaika manipulācijām ar video signālu, miksētiem filmētajiem materiāliem un ritmu.

Dokumentējošais vs mākslinieciskais

Translācijām no dažādām pasākumu vietām mērķi var būt dažādi – dokumentējošs, informējošs, “domāts atskaitēm” bet, kad pasākuma organizatori paziņo, ka viena no festivāla skatuvēm būs internetā un tikai internetā, pievienojas mākslinieciski konceptuālais aspekts.

Tiešraide nav vairs papildmateriāls, tas ir notikums pati par sevi.

“Sansusī” koncertus, izrādes, kautiņus un citas norises pārsvarā filmēja ar divām kamerām, sniedzot tiešraides skatītājam brīžiem tādus tuvplānus, kādus esot klātienē, meža ielokā pie Kupola nepamanīsi. Dinamika, kameras krāsas (daži no koncertiem tika filmēti melnbalti), lika aizmirst par sajūtu, ka esi tikai kāda notikuma dokumentācijas vērotājs.

Tomēr tā nav koncertfilma, tiešraide paliek tiešraide ar savu neparedzamību – pazūdošiem signāliem, interneta savienojumiem, pārrautiem vadiem (šķiet, šoreiz nekas tāds nenotika), vai nejauši noķertu kādu mākslinieku sarunām (ne velti pie pasākuma aprakstiem tiek liktas piebildes, ka pasākuma laikā tiks filmēts un fotografēts, un ikviens var nokļūt kadrā). Tāpēc laikā, kad pandēmija māca mūs saglabāt savu dabīgo latviskā introverta dabu, dārzā ar labu interneta pieslēgumu, labu ekrānu un skandām, var radīt neaizmirstamas un dzīvas klātbūtnes sajūtas.

Vai akadēmiskajai mūzikai piestāv “digitālas spēlītes”?

Sestdienas pēcpusdienā, meža piesaulītē, Kupolā, notika divu pianistu Ēvalda Lazareviča un Pāvela Račika saspēle, sniedzot lielākajiem mūzikas gardēžiem iepriekš, iespējams, Latvijā vēl nedzirdētu muzikālu piedzīvojumu – krievu avangarda pārstāvja Ivana Višņegradska 24 prelūdijas divām klavierēm ceturtdaļtoņos. Koncerts, kā mazliet no citas pasaules, kas liek uzdot jautājumus, jau klausoties vien, īpaši tiem, kas iepriekš nav dzirdējuši Višņegradska vārdu. Tiešraides attēlu skaņdarbu vidū sāk papildināt no klavierēm plūstoši simboli, cipari, kas ar laiku transformējas objektos.

Līdz šim tikai 20 minūšu diskotēkas un Varis bija atklājis digitālās pasaules aprises, bet nu arī koncerta laikā piepildās ekrāns ar digitālās pasaules elementiem.

Pārējie koncerti paliek tīri, bez digitāliem papildinājumiem un transformācijām. Līdz ar ko pašu autoru daba, biogrāfija un atstātais kultūrvēsturiskais mantojums kļūst par tiešsaistes satura iedvesmotājiem, ļaujot domāt ne tikai par pašu skaņdarbu, bet arī par izpildītāju. Turpretī, “20 minūšu diskotēkās” izmantotās video signāla manipulācijas, glich estētika, gaismas un transformācijas diskotēku padarīja audiovizuālu tiešsaistes notikumu, kas ne tikai ļauj ieraudzīt DJ enerģiju un sviedrus, bet sajust ritmu redzot kustīgos un mainīgos attēlos, ļaujot sevi aizraut līdzi basu ritmiem.

Satura daudzveidība vienā ekrānā

Festivāla “Sansusī” tiešraidei pieslēdzās skatītāji no ASV, Dānijas, Lielbritānijas un neskaitāmām vietām tepat Latvijā, ļaujoties festivāla maģijai. Neierobežotā teritorija, kurā ir pieejams mākslas notikuma saturs, viennozīmīgi ir viens no šādu tiešraižu galvenajiem plusiem.

Spēja nodrošināt augstvērtīgu tiešraižu estētisko baudījumu – skaņas un attēla kvalitāti, aizstāj to, ka tomēr nav iespējas atrasties ar māksliniekiem vienā telpā.

Brīžos, kad uz skatuves notiek pārbūve, šogad “Sansusī” darbojās viena skatuve, bija padomāts par iespēju ielūkoties citās festivāla aktivitātēs, šoreiz vairs ne video formātā. Visas dienas tiešsaistē bija piedzīvojama kolektīva “Membra” muzikāli teatrālā performance “Aizmirstības arhipelāgs”, “Dirty Deal Teatro” instrukcijas izrāde “Gar aizvērtām acīm” un “Piedzīvojumu gars” veidotā ģimenes piedzīvojumu spēle, kurā varēja saslēgties ar īstiem “avatāriem” festivāla teritorijā.

Pasākumu tiešraidēm ir daudz veidu kā attīstīties, Latvijas kompaktā kultūras vide katram tiešraides veidotājam ļauj atrast savu unikālo rokrakstu un ierakstīt savu vārdu interneta tiešraižu un digitālās vides satura veidotāja vēsturē, ja vien tas tiks darīts ar izdomu – profesionalitāti savienojot ar gatavību eksperimentēt. Tomēr jau esošie veikumi ir patīkami, augstvērtīgi un sajūtas raisoši.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt