“Mani neviens nespieda spēlēt klavieres, jo mamma kā dejotāja vēlējās, lai eju viņas pēdās. Taču es biju ļoti slinka. Savukārt tētis ir perkusionists. Klavieres vecāki saņēma kā kāzu dāvanu, līdz ar to šis instruments visu laiku bija līdzās, un es sāku spēlēt. Mani tas aizrāva – man patika tā skaņa... Tas iesākās kā hobijs, nebiju domājusi, ka tas būs uz tik ilgu laiku. Tā tiešām ir milzīga dzīves dāvana,” stāsta pianiste Juidzja Vana.
Publikas un kritiķu mīlestības lutinātā mūziķe uzstājusies ar izcilākajiem diriģentiem, arī ar mūsu Andri Nelsonu un Bostonas simfonisko orķestri. Juidzjas pirmā tikšanās ar klausītājiem Latvijā Dzintaru koncertzālē sarūpēta kopā ar leģendāro diriģentu Zubinu Metu un Izraēlas Filharmonijas orķestri, ar kuru pianiste uz vienas skatuves muzicējusi ne reizi vien. Latvijas koncertā izskanēja viens no grūtākajiem Rahmaņinova klavierkoncertiem, ko Juidzja sen nebija spēlējusi.
“Man ļoti tas patīk, mans mīļākais skaņdarbs. Biju nolēmusi kādu laiku to nespēlēt, un pēc ilgāka pārtraukuma šis bija pirmais koncerts, kurā to izpildīju," atklāj pianiste.
"Skaņdarbs no izpildītāja paņem daudz emociju, tas ir ļoti dinamisks un dramatisks. To var salīdzināt ar filmas skatīšanos. Jau no pirmajām skaņdarba notīm, jūtu, ka esmu atgriezusies pie sena, mīļa drauga," skaidro Juidzja Vana.
No Jūrmalas koncerta pianiste atminēsies ne vien smilšaino pludmali un nerimstošās stāvovācijas, bet arī kādas meitenes sagādāto pārsteiguma momentu. Vai tā ir ierasta vai tomēr gana neparasta situācija, ka kāds koncerta laikā uzkāpj uz skatuves, lai pajautātu autogrāfu?
“Ko tādu noteikti piedzīvoju pirmo reizi un ceru, ka ne pēdējo. Tas bija ļoti mīļi. Ļoti neparasti! Biju aizkustināta,” atzīst pianiste.
