Imants Kalniņš latviešu kinomūzikas zelta vēsturē paliktu jau ar savu pirmo filmu – "Elpojiet dziļi!" un tās revolucionārajām dziesmām. Taču kinožanrā viņa kontā ir vairāk nekā 30 darbu, pēdējais no tiem – panākumiem bagātā kinofilma visai ģimenei "Ūdensbumba resnajam runcim" 2004. gadā. Starp citu, tā tapusi pēc 13 gadu ilga pārtraukuma, kas to šķir no 1991.gada kinodarba "Mērnieku laiki", pirms tam Kalniņa mūzika skanējusi filmās "Ezera sonāte", "Maija un Paija", "Viktorija", "Par mīlestību pašreiz nerunāsim", "Aija", "Emīla nedarbi", "Sprīdītis", un astoņdesmitajos gados tieši Kalniņš bija aktīvākais mākslas filmu mūzikas autors.
Tieši komponistam Imantam Kalniņam ir bijusi izšķiroša loma Gunāra Pieša 1973. gada kinolentē "Pūt, vējiņi!", jo režisors vēlējās Raiņa darbu padarīt pēc iespējas saprotamu un pieņemamu jaunākajai paaudzei. Pieša iecere pat bijusi veidot dramatisku mūziklu, tieši tāpēc arī mūzikas radīšana uzticēta tobrīd jauniešu iemīļotākajam rokmūziķim Imantam Kalniņam.
Runa jau sākotnēji bija par partitūru simfodžeza manierē, un šis apzīmējums pamatīgi nobiedējis kinostudijas ierēdņus. Tāpēc Maskavas spriedums par scenāriju gan ir bijis labvēlīgs, tomēr priekšniecība no iecerētā muzikālā noformējuma ir nobijusies. Tautasdziesmu izmantošana ir atļauta, tomēr no simfodžeza ieteikts atturēties. Galu galā "Pūt, vējiņi!" mūzika ir unikāls gadījums Rīgas kinostudijas vēsturē, jo tā ir uzrakstīta vēl pirms filmēšanas sākuma – Imants Kalniņš un Gunārs Piesis kopīgi izpētījuši scenāriju un tapusi partitūra 50 filmas laika minūtēm, nevis divdesmit, kā tas ir ierasts normālās aktierfilmās.
Ja "Pūt, vējiņi!" skaņdarbi palikuši latviešu kinoklasikas zelta fondā, tad gandrīz pagaisušas atmiņas par kādu Rīgas kinostudijas filmu ar Imanta Kalniņa mūziku - tā ir 1974. gadā tapusī Jāņa Streiča bērniem domātā filma "Uzticamais draugs Sančo" par puisēnu no Kubas, kas ar ģimeni aizbēdzis no dzimtenes, iet padomju skolā un prot spēlēt ģitāru un dziedāt. "Sančo dziesmiņa" skan bērnu vokāli instrumentālā ansambļa "Rondino" priekšnesumā 1980. gada ierakstā.
