Nošu atslēga

Bez skaista portreta uz vāka ar albumu „Planēta Tu” sevi piesaka Monta!

Nošu atslēga

„Čaks rada tēlu…” – Egona Valtera dziesmu albums „Savādā meitene"

"Ceļš man nesagādā grūtības" – dziedošā aktrise Karīna Tatarinova

Es esmu procesa cilvēks. Dziedošā aktrise Karīna Tatarinova radījusi jaunu koncertprogrammu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

"Man patīk būt vienam no daudziem talantīgiem cilvēkiem, un mēs radām kopā. Es esmu procesa cilvēks. Un ka tā puzle saliekas kopā ārprātīgi labā mākslas darbā un enerģijā. Tas pats ar maniem mūziķiem – es uzsveru, ka nevēlos būt soliste, es gribu sadarboties, tāpēc dziesmu aranžijas taisījām kopā," dziedošā aktrise Karīna Tatarinova 28. maijā aicina uz savas jaunās koncertprogrammas "Latvieša dziesmu klade" pirmatskaņojumu Bernātos.

Sadziedāšanās svētki kopā ar Karīnu Tatarinovu un "Plenēra apvienību" notiks 28. maijā pulksten 19.00 brīvdienu mājā "Sīpoli" Bernātos. Šajā koncertā būs iespējams dzirdēt labi zināmas dziesmas, piemēram, "Mežrozīte", "Dzeltenie aizkari", "Vālodzīte" pavisam jaunā skanējumā. 

"Gribējās līdzi dziedamas dziesmas, kuras zināmas cilvēkiem. Es neesmu autors. Es izpildu un interpretēju dziesmas. Man to patīk darīt, tāpēc arī radās šis nosaukums. Programma tapa uz pagājušā gada 4. maiju, ņemot vērā, ko dzied Dziesmu svētku dalībnieki un skatītāji autobusos un tramvajos, atgriežoties no lielkoncerta," stāsta Karīna Tatarinova, atklājot, ka koncertā tiks atskaņotas arī dziesmas no viņas personīgās dziesmu klades.

Dziedošā aktrise Karīna Tatarinova rēķina, ka, sākot ar skolas gadiem, bijusi desmit gan Vispārējo, gan Skolu jaunatnes dziesmu svētku dalībniece. Viņai ļoti patīk kora dziedāšana un tieši sadziedāšanās kā svētku dalībniecei. Tādējādi nosacīti Tatarinova atgriežas pie savas kordiriģentes profesijas, ko ieguvusi Liepājas Mūzikas vidusskolā. Pirms tam absolvēja Liepājas bērnu mūzikas skolas kokles klasi, kurā Karīna iestājās pati, kad jau bija trešās klases skolniece. 

"Mana ome ir bijusi liela dziedātāja. Man vēl ir bilde, kur viņa ir ar milzu mandolīnu rokās, to spēlējusi un dziedājusi," norāda aktrise.

Muzikālās tradīcijas Karīnas Tatarinovas ģimenē bija – tēvs bija čakls dažādu ierakstu klausītājs, brīvajā laikā ģitārists, un klavierspēli apguva vecākā māsa, kas joprojām ir klavierskolotāja:

"Es pieļauju, ka es esmu mammas īstenotais sapnis, jo viņa piedalījās daiļlasīšanas konkursos, spēlēja amatieru tautas teātrī, ko uzzināju tikai pēc tam, kad astoņpadsmit gadu vecumā nolēmu kļūt par aktrisi.

Līdz tam es savu nākotni redzēju tikai saistībā ar akadēmisko mūziku."

Sākumā Karīna Tatarinova ar prieku dejoja, tomēr pulciņu pameta un iestājās  mūzikas skolas trešajā klasē tautas mūzikas instrumentu nodaļā. Sākotnēji mūzikas skolā aktrise neesot gribējusi iet, jo redzējusi, cik lielu piepūli tas prasījis no viņas māsas.

Īpaši nozīmīga bijusi skolotāja Spinga, kas paņēma aktrisi uz kokles klasi. Tā bijusi liela veiksme, jo skolotāja bijusi ļoti izglītota un mudināja Tatarinovu apmeklēt akadēmiskās mūzikas koncertus. Sākumā tie līdzinājās zobu sāpēm, jo viņa neko neesot sapratusi, bet vēlāk šī mūzika "pielēkusi". Un nu jau sen Karīna Tatarinova nevar savu dzīvi iedomāties bez orķestra priekšnesuma.

"Savulaik diezgan skeptiski un snobiski skatījos uz latviešu galda dziesmām, un man bija liels pārsteigums, kad Ainars Mielavs piedāvāja piedalīties albuma "Latviešu romances" ierakstā, kur dziedāju "Virši zili", "Baltā roze" un citas dziesmas. Ainars ieteica izlasīt vārdus, un tad es sapratu, ka tas viss ķer dziļāk.

Uz dziedāšanu pie galda paskatījos citādāk, jo ar vai bez alkohola tu dziedi par to, kas sāp. Pieļauju, ka tajā mirklī man iestājās dzīves briedums," stāsta Karīna Tatarinova.

Sajutusi, ka diriģente no viņas neiznāks un ka ir radošā procesa cilvēks, Karīna Tatarinova nolēma kļūt par aktrisi. 2000. gadā viņa absolvēja Latvijas Kultūras akadēmiju un sāka strādāt Nacionālajā teātrī. Spilgts pieteikums bija titulloma mūziklā "Pepija", un drīz vien tika izveidots dziedošo aktieru ansamblis "Drama" kopā ar kursabiedriem Ditu Lūriņu, Mārci Maņjakovu un Mārtiņu Eglienu. Kvartetam uzmanību pievērsa Raimonds Pauls, tapa ierakstu albums.

"Ar koru vadīšanu es sapratu, ka es to nevēlos, nevaru vadīt, komandēt. Man vairāk patīk kopradīšana, ka es esmu iekšā kolektīvā. Es esmu procesa cilvēks.

Man patīk būt vienam no daudziem talantīgiem un radošiem cilvēkiem, un mēs radām kopā. Un ka tā puzle, tā mozaīka saliekas kopā ārprātīgi labā mākslas darbā un enerģijā.

Un tas pats ar maniem mūziķiem – es uzsveru, ka es nevēlos būt soliste, man ir vajadzīgs, ka es sadarbojos. Un tāpēc mēs taisām šīs aranžijas jaunajam koncertam paši," atklāj dziedošā aktrise, kas 28. maijā uzstāsies kopā ar "Plenēra apvienību".

Karīna Tatarinova ir strādājusi arī Teātra observatorijā, ko vadīja režisore Gaļina Poļiščuka. Taču aktrise norāda, ka tagad ir ļoti priecīga par iespēju strādāt Liepājas teātrī, kur viņai pašlaik ir lomas mūziklā "Purva bridējs ugunī" un izrādē "Vairāk par dzīvi / Teātris", kurās atklājas ne tikai viņas balss krāsas, bet arī aktrises meistarība. 

"Piemēram, Imanta Kalniņa mūzika, no vienas puses, ir grūta, ja to atsevišķi, melodiski tver. Ritmiskais zīmējums ir savdabīgs. Bet, ja tu zini un saproti vārdus, tad Imanta Kalniņa mūziku ir nodziedāt viegli.

Savukārt Kārlim Lācim – viņš sarežģīti raksta, tur tā vokālā partitūra ir tāda – uh! Ir, ko turēt, bet tas ir foršs izaicinājums, tur ir plašs diapazons, tur ir meistarība vajadzīga, tāpēc man patīk šī loma, jo tā liek augt," par darbu Liepājas teātrī stāsta Tatarinova. 

Liepājas teātra pagalmā būs baudāms Imanta Kalniņa mūzikas koncerts "Akāciju palags", kas ir repertuārā arī šajā vasarā, būšot arī koncerts "Latviešu rokenrols" ar jaunajiem aktieriem. Un šovasar septīto gadu dziedošā aktrise piedalīsies Kārļa Kazāka pasākumā "Velomūzika", kad vakaros pēc astoņdesmit kilometriem uz velosipēda, rokām trīcot, viņa spēlēs ukuleli vai mandolīnu un, protams, dziedās: "Ja pēc braukšanas trīc rokas un ir jāspēlē mandolīna, tad ir diezgan grūti. Ir bijis tā, ka spied stīgas un nesaproti – būs vai nebūs. Bet nē, – tu vari, jo tur pretī ir cilvēki. Kad nodziedi koncertu pēc nobrauktajiem kilometriem, ir sajūta, ka varētu vēl vienu, jo enerģijas apmaiņa starp mums un klausītājiem ir tik milzīga, ka grūti aiziet gulēt."

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti