“Latvijā un arī citur tās ir diezgan mazpazīstamas un ne visai daudz spēlētas mūzikas lappuses, kas nemanāmi pārceļ klausītāju neierastā, viņam grūti ar kaut ko salīdzināmā skaņas atmosfērā. Neierasts ir it viss: gan tik arhaiskas mūzikas augstā virtuozitāte, gan ritmiskā un harmoniskā valoda, kas atrisinās un apstājas, un reizēm aizved negaidītā virzienā. Neierasta ir arī pati skaņa, instruments un varbūt nedzirdētais pitagoriskais skaņojums. Šis ieraksts tapis analogā tehnoloģijā magnetofona lentē, ar tikai pāris ierakstiem katrai nošu lapai un ļoti minimālu apstrādi. Tā, protams, nav autentiska viduslaiku ieraksta maniere, bet šī izvēle daudzos aspektos pilnīgi dabiski savienojas ar mūsu – manu kā mūziķes un Kaspara Putriņa kā šeit skanošā instrumenta būvētāja – jau izvēlēto ceļa virzienu” par albumu “Codex Faenza” sacīja klavesīniste un ērģelniece Ilze Bertrāna.
Par spīti Covid-19 pandēmijai, Bertrāna ir izdevusi solo albumu, kur atskaņo 15. un 14. gadsimta mūziku uz viduslaiku instrumenta klavicimbalas. Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” mūziķe stāstīja: “Tas ir ļoti īpašs instrumentus. Tāpēc, ka tas ir Latvijā būvēts klavesīns un ne tikai klavesīns, bet speciāli viduslaiku instruments – klavicimbala, viduslaiku klavesīns. To ir darinājis Latvijas meistars Kaspars Putriņš, un laikam diezgan cieši esmu bijusi arī klāt visā tajā projektā, domās, idejās, kāpēc tas vispār arī ir tapis Latvijā un kāpēc tas top tālāk.”
Bertrāna uzsvēra, ka jaunais instruments ir unikāls, jo vēsturiskie, oriģinālie instrumenti nav saglabājušies, pieejams tikai vizuālais materiāls – zīmējumi, freskas, skulptūras – un mūzika.
“Šos divus elementus kopā apvienojot, ir tapis instrumentus, ko Putriņš ir darinājis un kas nonāca manās rokās. Man ir tas gods šo instrumentu ieskandināt ierakstā, un sajūtas ir absolūti īpašas,” stāstīja Bertrāna.
Mūziķe gan atzīmēja – šādi instrumenti nav izzuduši, taču ir attīstījušies tālāk citam repertuāram, kļuvuši lielāki un skaļāki. “Šis instruments ir absolūti unikāls, tādēļ ka tie instrumenti ir ļoti maza izmēra, bet viņiem tiek lietots tāds skaņojums un tāds konstrukcijas veids, ka viņš tomēr nes diezgan daudz skaņas uz ārpusi.
Šis ieraksts ir arī tapis tādā ļoti īpašā vietā un ļoti labā akustikā, kas arī, protams, ir ļoti svarīgi.
Tas tapa Nurmes baznīcā Kurzemē, kur mani Putriņš vienkārši aizveda un parādīja šo vietu, un teica, ka šeit tas notiks. Tā ir 16. gadsimta celtne, kurā gandrīz nekas iekšpusē nav pārrestaurēts un mainīts, un atmosfēra ir tik īpaša, ka tur pat pie griestiem nav elektrības. Elektrība ir, bet tikai pa sāniem ievilkta un kroņlukturos. Laikam tādu vietu vairs īpaši daudz nav,” stāstīja Bertrāna.
Grūti transportējamais instruments turpmāk arī paliks Latvijā, lai uz tā varētu spēlēt citi.
“Tas dod iespēju citiem ar instrumentu iepazīties un varbūt nākt spēlēt un lietot, jo viņš atrodas pie meistara.
Tā ir galvenā ideja, lai tas nepaliek tikai manās rokās, bet lai tas mazliet iet plašumā,” uzsvēra mūziķe.
Albuma nosaukums “Codex Faenza” atsaucas uz manuskriptu, no kura, kā Bertrāna stāstīja, nāk mūzikas pieraksti. Faenza ir pilsēta Itālijā. Mūziķe skaidroja: “Manuskriptiem tiek doti vārdi atkarībā no vietas, kur bibliotēkā tie ir saglabājušies. Tas ir absolūti unikāls manuskripts, jo ir 15. gadsimta mūzika, kas ir apdarinājusi 14. gadsimta motetes un dažādus citus mūzikas darbus, īpaši taustiņinstrumentam ar ļoti virtuozu pieeju, ornamentiem.”
Instrumenta izgatavotājs Putriņš uzsvēra: “Faktiski jau runa ir par to, kā šo instrumenta prototipu izveidot tā, lai tas atbilstu tam, kā tas saucās pēc savas būtības. Tas nav tik ātri atrodams, ļoti daudz jāpilnveidojas.” Putriņš arī atzīmēja, ka vēl viens no vērtīgiem instrumentiem, ko noteikti vajadzētu atjaunot, ir klavikords, lai gan atzina, ka šobrīd pašam nesanāk veltīt tam laiku. “Pēdējā laikā sanāk vairāk tieši šiem viduslaiku modelīšiem ņemties, jo tā liekas, ka tas viss ir ļoti maziņš un vienkārši – trīsdesmit piecas notis.
Tas šausmīgi mainās, viņš ir tik kompakts, tik maziņš, ka tur mainās burtiski no katra milimetra tas viss kopējais skanējums un arī sajūta, kā to spēlēt.”
Putriņš gan norādīja, ka pie instrumenta izveidošanas joprojām daudz jāstrādā, taču, pateicoties šim ierakstam, tika atrasts īstais instrumenta skaņojuma augstums.
Albums “Codex Faenza” ierakstīts 2019. gada 29. un 30. jūlijā Nurmes evaņģēliski luteriskajā baznīcā Laucienē. Skaņu režisors ir Kaspars Putriņš, bet plates vāka dizainā izmantots mākslinieces Zanes Putniņas mākslas darbs un fotogrāfu Okskara Upenieka un Arta Kokņeviča fotogrāfijas.
Par mūziķi
Ilze Bertrāna ir agrīnā baroka, renesanses un viduslaiku mūzikas speciāliste. Studējusi Latvijā, Zviedrijā, Francijā un Nīderlandē. Ilzes Bertrānas pamatdarbs ir jauno mūziķu izglītošana klavieru, ērģeļu un klavesīnspēlē, paralēli spēlējot koncertus solo vai dažādu ansambļu sastāvā.
