„Pašlaik ir tāds brīdis, kad arī jaunā vai nosacīti jaunā komponistu paaudze ir ļoti ieinteresējusies par šo žanru un to var just,” norādīja komponists, kā piemēru minot komponistu Kristapu Pētersonu, kurš strādā pie slavenajam rīdziniekam Mihailam Tālam veltīta projekta „Šahs”, kurā „vairāki Eiropas projekti ir saslēgušies vienā sistēmā”. Operas režisors būs Viesturs Meikšāns, bet operas pirmizrāde paredzēta 2014. gadā Latvijas Nacionālās operas Jaunajā zālē.
„Acīmredzot tas būs ļoti kutelīgs projekts, jo tur kā šaha figūras darbojas gan dziedātāji, gan dejotāji, gan instrumentālisti,” atklāja Maskats, vēl kā piemēru minot Ēriku Ešenvaldu, kurš uz 2015. gadu kopā ar dzejnieci Inesi Zanderi raksta operu „par mūsu sāpīgo, skaisto un ļoti grūto ceļu pie savas Gaismas pils, pie Nacionālās bibliotēkas”, un plānus izveidot jaunu Romualda Kalsona „Pazudušā dēla” skatuves versiju.
„Plāni oriģināloperu ziņā ir ļoti nopietni,” norādīja komponists. „Galvenais ir tas, ka komponistos ir atgriezusies ticība šim žanram. Varbūt kādu laiku 21. gadsimta sākumā likās, ka neviena tāda teatrāla priekšlikuma no jaunās paaudzes komponistiem nebija. Vai arī – tādas kā bailes, neuzņēmība. Un tagad ir kaut kas noticis – gribas rakstīt operas. Tātad tas kaut ko liecina par mūsu muzikālās izjūtas un arī sabiedrības vajadzības pēc tā.”
Vēl Maskats uzteica komponistu Jāni Lūsēnu. „Tas ir ļoti būtiski, ko Jānis ir darījis, un cerēsim, ka kaut kas veidosies arī uz priekšu, jo viņa divas bērnu operas, man liekas, ir jau ieguvušas to popularitāti, ko kādreiz Arvīds Žilinskis. Tas ir absolūti precīzs žanrs, jo bērni visu laiku aug. „Putnu opera” atkal atgriezīsies repertuārā. (..) Jānis Lūsēns pašlaik ir celmlauzis bērnu operas žanrā.”
