LNO pirmajam diriģentam Teodoram Reiteram - 130

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pirmajam un ilggadējam Latvijas Nacionālās operas (LNO) diriģentam un vadītājam Teodoram Reiteram (1884 - 1956) šogad aprit 130 gadi. Teodors Reiters ir devis nenovērtējamu ieguldījumu LNO izveidē gan kā galvenais diriģents, gan arī vadot šo operteātri.

Diriģents Teodors Reiters ir dzimis 1884. gada 23. martā Vidzemes malienē, Ļaudonas pagasta „Muižniekos”. Diriģēšanu viņš studējis Petrogradas konservatorijā pie krievu komponista un diriģenta Nikolaja Čerepņina, kā arī kompozīciju pie izcilā latviešu komponista un mūzikas pedagoga Jāzepa Vītola. Teodors Reiters ilgus gadus bija LNO diriģents un tās vadītājs, „Reitera kora” dibinātājs, četru vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku virsdiriģents un vairāku Triju Zvaigžņu ordeņu ieguvējs. 1998. gadā tika dibināts arī Teodora Reitera fonds, kas atbalsta jauno talantu izaugsmi.

Teodors Reiters savu dzīvi pilnībā bija veltījis divām savām sirdslietām - LNO un „Reitera korim”. LNO viņš ir diriģējis 56 operas, piecus baletus, divas operetes un neskaitāmus koncertus. Teodors Reiters bijis ne tikai klausītāju un mūziķu mīlēts diriģents, bet arī LNO direktors. Vadot operteātri, Teodors Reiters īpaši atbalstīja latviešu oriģināloperu radīšanu un uzvešanu.

Teodors Reiters bija īstens Riharda Vāgnera mūzikas cienītājs. LNO Vāgnera mūzika skanēja diezgan bieži, jo Teodors Reiters bija izcils Vāgnera mūzikas interprets un diriģents. Iespējams, tieši tādēļ 1918.gada 15.oktobrī LNO tika atklāta ar Riharda Vāgnera operas „Klīstošais holandietis” pirmizrādi.

Man personīgi opera kļuvusi mīļāka par visu. Tur esmu savu dzīvi, savas spējas, savus nervus ielicis, esmu darījis, ko varējis. Opera bijusi viss manas dzīves mērķis, tā ir mana sirdslieta vēl šai stundā,” pēc 15 gadu darbības operā teicis pats diriģents.

„Ar darbu, gribu, pienākuma sajūtu, neizsīkstošu enerģiju piesātināta dzīve. Spilgta personība latviešu mūzikas dzīvē un aizraujošs dziesmu tulks. Tūdaļ pēc gaismas nodzišanas zālē, spraigām kustībām, laipnu smaidu diriģenta pultī ierodas stāvs, kura kustību kontūras saista kā māksliniekus orķestrī un uz skatuves, tā arī klausītājus vistālākā vietā zālē. Ar vērīgiem vēzieniem vai glāstošiem mājieniem Reiters liek orķestrim pieņemties spēkā vai norimt apbrīnojami sirsnīgā melodijā. Pēc nerimstošiem aplausiem uz skatuves parādās diriģents, kura kautrā palocīšanās pauž pateicību par publikas kontaktu ar māksliniekiem orķestrī un tēlotājiem uz skatuves. Tādu visvairāk operas apmeklētāji pazīst Teodoru Reiteru,” 1942. gadā rakstījis dramaturgs Eduards Grīnvalds.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti