Uz Nacionālās operas skatuves viņa nodziedājusi vairāk nekā 20 lomu, daudz dziedājusi arī vokālsimfoniskajā žanrā, tomēr viņas mūža aicinājums ir kamermūzika.
Lielās mūzikas balvas žūrijas priekšsēdētāja Ilze Medne uzsver, ka neaizmirstams, unikāls un radošs tandēms pusgadsimta garumā Krīgerei bijis ar dzīvesbiedru komponistu Pēteri Plakidi.
“Viņi bija unikāls duets, unikāla divu radošu cilvēku savienība, kas vienmēr sava repertuāra goda vietā cēla arī latviešu komponistu mūziku – arī klasiķus, bet jo īpaši laikabiedru darbus, kuri rakstīja tieši viņiem. Daudzi komponistu darbi tika veltīti tieši Maijas skaistajai, siltajai, rudenīgi saulainajai mecosoprāna balsij,” uzsver Medne.
Koncertceļi savukārt Maiju Krīgeri un Pēteri Plakidi veduši tālu, arī aiz okeāna. Viņi bija pirmie tolaik padomju mākslinieki, kas uzstājās Kārnegī zālē. Nozīmīgs ir arī Maijas Krīgeres devums pedagoģijā. Viņa ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docētāja un izskolojusi daudzus pazīstamus dziedoņus, toskait viņas mākslas acīmredzamākās turpinātājas – Antru Bigaču un Ievu Paršu.
