Jau iesākumā jāpiemin, ka šis ir temata ieskicējums ar mērķi iedvesmot uz klausīšanos, jo sieviešu vokāli Latvijas populārajā mūzikā būtu pelnījuši grāmatas formāta izklāstu. Sieviešu vokālistu Latvijas mūzikā ir ļoti daudz, katra no viņām ir nākusi no savas skolas ar savu radošo mērķi, un šajā rakstā noteikti nav uzskaitītas visas dziedātājas.
Dziedātāja un komponists
Nenoliedzami priekšstatu par sieviešu vokālu mums ir veidojušas dziedātājas Aino Bāliņa, Nora Bumbiere, Margarita Vilcāne, Mirdza Zīvere, Olga Rajecka, kuras ir izpildījušas komponistu Raimonda Paula, Zigmāra Liepiņa, Imanta Kalniņa dziesmas ar dzejnieku vārdiem. Emocionāli piesātināti, bet joprojām klasiski ieturēti. Caur Paula daiļradi ieskanas arī daža laba kabarē nots, ko klausītājiem izdzied Marija Naumova, Ance Krauze. Vēlāk komponista un dziedātājas sadarbību dzirdam, piemēram, Kārļa Lāča un Aijas Vītoliņas tandēmā. Mūsdienās popmūzikas komponists vairāk kļuvis par stratēģi, un šo uzdevumu savā veidā uzņemas producenti, piemēram, tandēms Kaspars Ansons un Aija Andrejeva.
Meiteņu grupas un grupas ar sieviešu vokāliem
Latvijas popmūzikas klasika ir grupa “Dāmu pops”, kuru veidoja Ieva Akuratere, Olga Rajecka, Maija Lūsēna un Edīte Baušķeniece. Meiteņu grupas “Šokolāde”, “Māsas”, “4. elements” varētu uzskatīt par divtūkstošo gadu iezīmi mūzikā, kas atstājis atmiņā paliekošas popdziesmas – “Ir kāds”, “Dāvā laimi”, “Kļūdu Labojums”. Vēlāk, 2009. gadā, kā profesionāla a cappella grupa kopā sanākušas “Latvian Voices” vokālistes, kuru programmā ietilpst gan akadēmiskā, gan populārā mūzika. Savukārt pēdējo gados popularitāti ieguvušas “Tautumeitas”, kuru veido sešas vokālistes. Mūzikas vēsturē palikusi grupa “Crowd” ar vokālisti Janu Čaksti, bet joprojām darbībā aktīva un pamanāma ir rokgrupa “Purple Negative” ar Elīzu Daini kā vokālisti. Arī grupas “KautKaili” soliste Kristīne Pāže dažreiz uzstājas solo. Jāpiemin arī grupa “Franco Franco”, kuras sastāvā ir Elizabete Vētra un Kristīne Spure.
Dīvas
Jau no savas karjeras sākumiem ar šarmu, spēcīgu un niansētu balsi, daudzveidīgiem konceptiem (salonkoncerts divatā, koncerts “Arēnā Rīga” ar orķestri) kopā ar vislabākajiem mūziķiem klausītājus valdzinājusi dziedātāja Linda Leen. Dziedātāja Samanta Tīna reprezentē jēdzienu dīva, apvienojot spēku dziedājumā un mirdzumu vizuālajā tēla. Dīva klasiskā izpratnē ir arī džeza dziedātāja Jolanta Gulbe-Paškeviča, kas savā darbībā apvieno talantu un zināšanas, gan iznesību un sievišķību.
Līderes
Spēcīgas līderes piemērs ir Agnese Rakovska no grupas “Triānas parks”, kas sevi pierādījusi gan kā grupas dalībniece, gan solo māksliniece, gan kā dziesmu autore un muzikālu konceptu producente. Māra Upmane-Holšteine ir grupas “Astro’n’out” līdere, kā arī viņas viedoklī ieklausās gan ar mūziku saistītos, gan citos jautājumos. Alternatīvajā mūzikā jāizceļ Kristiāna Kārkliņa, kas ir grupas “Eschatos” līdere un kurai ir savs solo projekts “Pamirt”.
Tautas mūzika
Tautas mūzika, folkloras kopas ir svarīga skola savas balss un sava stāsta apzināšanai. Runājot par postfolkloras mūziku, kā pirmā jāmin Ilga Reizniece, kura ir iedvesmojusi daudzus jo daudzus klausītājus un mūziķus, līdzās viņai – Zane Šmite, Biruta Ozoliņa. Kristīne Kārkle-Kalniņa spilgti darbojusies tādās grupās kā “Laimas Muzykanti”, “ElektroFolk”, “Raxtu Raxti”. Skanīgas un pamanāmas ir koklētāja Laima Jansone, “Jauno Jāņu orķestra” vijolniece, dziedātāja Ieva Strode. Arī dziedātājas Katrīnas Dimantas mūzikas ceļa pirmsākumi meklējami folkloras kopās un postfolka grupās, tagad māksliniece vairāk fokusējas popmūzikas virzienā. Elza Rozentāle savu balsi bērnībā skolojusi tautas mūzikā, vēlāk grupā “Bur mani” folkloru sakausējusi kopā ar džezu. Arī Ievai Kerēvicai ir sava etnodžeza programma.
Klasiskā un džeza skola
Mums ir izcilas, pasaulē novērtētas operdziedātājas – Elīna Garanča, Inese Galante, Mariana Rebeka. Džeza dziedātāja Arta Jēkabsone darbojas Ņujorkā. Talantīgus vokālistus izskolojusi pedagoģe Inga Bērziņa, kura pati ir viena no ievērojamākajām Latvijas džeza dziedātājām.
Jaunā skola
Aizvadītos desmit gadus arvien vairāk jūtams, kā stilistiski atšķirīga dziedāšanas skola (gospelis, r&b, soulmūzika) un mūzikas producēšanas veidi ienāk arī Latvijas populārajā mūzikā – Aminata, Kristīne Prauliņa, Dvīnes, Katō. Ar dažādām iespējām eksperimentē Elizabete Balčus un Waterflower, rakstot mūziku avant-pop stilistikā. Neatkarīgajā mūzikā ar savu balsi pasaku pasauli uzbur Evija Vēbere. Tāpat jāpiemin, ka jaunās paaudzes dziedātājas savas karjeras veiksmīgi sāk agrā vecumā – Patrisha, Loreta Reide, Aleksandra Špicberga.
Hiphops
Nozīmīga pagriezienu mūsu populārās mūzikas vēsturē ir paveikusi Zelma Jēgere jeb repere VIŅA, kura bija pirmā sieviete repere, kas izdevusi albumu un par to arī saņēmusi “Zelta mikrofonu”. Savukārt jaunā repere Ūga repo latgaliski.
Īsā kopsavilkumā varētu teikt, ka gadu gaitā sievietes vokālistes ir kļuvušas patstāvīgākas un drošākas dažādiem eksperimentiem.
Klasiski skoloti vokāli saglabā tradīciju, netipiskie vokāli – sākumā publiku šokē, pakāpeniski paplašina izpratnes robežas par to, cik savdabīga var būt mūzika, ka tā var skanēt ārpus ierastajām kategorijām.
