Kultūrdeva

Komunālais blūzs atdzimst – Kultūrdevas dāvana grupai REMIX 35 gadu jubilejā

Kultūrdeva

Andreja Alena ekspedīcija uz jaunāko kultūrvietu Rīgā - OratoriO

Kultūrdevas ABC – festivāla Liepājas dzintars spožums

Ko latviešiem nozīmē festivāls «Liepājas dzintars»?

Šobrīd par Liepājas galveno “dzintaru” ir kļuvusi 2015. gadā uzceltā koncertzāle, bet daudzus gadu desmitus šo nosaukumu nesa leģendārais rokmūzikas festivāls.

“Liepājas dzintars” vairāku desmitu gadu garumā bija vieta, kur ne tikai atsperties jaunajām grupām, bet arī pulcēties Latvijas alternatīvi noskaņotajiem domubiedriem. Vasara, brīvdabas estrāde un neformālā gaisotne līdzinājās festivāliem, kas tajā laikā sāka norisināties Rietumeiropā. Festivālam piemita arī zināms starptautisks mērogs, tajā regulāri uzstājoties arī ārvalstu mūzikas apvienībām no Lietuvas, Gruzijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Armēnijas, Moldāvijas, Igaunijas un pat Zviedrijas.

Pirmais “Liepājas dzintars” vēl ar nosaukumu “Baltijas republiku estrādes kolektīvu salidojums” norisinājās 1964. gadā drīz pēc brīvdabas estrādes “Pūt, vējiņi” atklāšanas. Toreiz festivālā jeb salidojumā uzvarēja Kauņas celtniecības tresta orķestris. Pēc pāris gadiem festivāls ieguva nosaukumu “Kad tiekas draugi”, kurā uzvaras laurus plūca Rīgas karavīru estrādes ansamblis “Zvaigznīte”, bet par labāko solistu tika atzīts Ojārs Grinbergs. 1967. gadā festivāls beidzot ieguva nosaukumu “Liepājas dzintars – 50”. Padomju okupācijas gados bija populāri piesaistīt kultūras notikumu nosaukumus būtiskām atceres dienām, tāpēc festivāla nosaukumā tika iekļauts arī skaitlis 50 – par godu Oktobra sociālistiskās revolūcijas gadadienai.

Uzvarētājus “Liepājas dzintarā” noteicas žūrija. Īpašos gadījumos festivālā bez 1., 2. un 3. vietas tika pasniegta arī “Lielā balva”, kuru pastāvēšanas gadu laikā ieguvušas tādas grupas kā “Zodiaks” (1987), “Sīpoli” (1988), “Odis” (1990), “Bet bet” (1992), “Prāta vētra” (1996), “The Satellites” (1997), “Time After Time” (1998), “Zig Zag” (2000), Hospitāļu iela (2004) un citas.

Plašāko apmeklētību “Liepājas dzintars” piedzīvoja 1972. gadā, kad uz festivālu ieradās aptuveni 30 tūkstoši cilvēku – tikpat, cik vidēji vienā dienā apmeklē arī mūsdienu festivālu “Positivus”.

Interesanti, ka festivālam nelaimīgs ir izrādījies cipars “5”. Kopš dibināšanas brīža “Liepājas dzintaru” nekad nav izdevies sarīkot gadā, kas beidzas ar ciparu “5” – festivāls nenotika 1965., 1975., 1985., 1995. un 2005. gadā. Toties 2006. gadā, veicot estrādes “Pūt, vējiņi” apskati, kādā no sienām tika atklāts dobums, kurā atradās... dzintara krelles! Organizatoriem uzreiz bijis skaidrs, ka tās piederējušas kādai “Dzintara” meitenei, kura noteikti meklējama mūziķu vidū. Lai gan šķita, ka kreļļu atrašana ir zīme no debesīm, ka festivāla tradīcijas jāturpina, 2006. gadā “Liepājas dzintars” izskanēja pēdējoreiz.

Šo gadu laikā festivālā uzstājušies 303 muzikāli ansambļi, no kuriem neapšaubāmi festivāla līderi ir grupas “Zvaigznīte” (piedalījusies astoņas reizes), “Neptūns” (10 reizes) un, protams, grupa “Līvi” – 14 reizes! 2019. gadā Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” mūziķa Igo Fomina virsvadībā tika sarīkoti festivāla “Liepājas dzintars” 55 gadu jubilejas koncerti.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt