"Tūres vienmēr ir ļoti interesantas, jo izbraucam ārpus ikdienišķās telpas un parādām savu labāko iespējamo sniegumu klausītājiem ārpus valsts robežām. Tā ir arī laba motivācija celt sniegumu un redzēt, kā cilvēki dzīvo citur, pabaudīt mākslu, ēdienu, kultūru – no visa pa druskai,” prāto mūziķis, kuru, tāpat kā kolēģus, visvairāk tūres laikā sajūsminājusi Parīzes jaunā filharmonija.
9. novembra koncertam, kurā Mārtiņš Circenis diriģenta Džonatana Bermana vadībā atskaņos Martinsona "Concert Fantastique", izrādās, ir pasena vēsture. "Kad vēl studēju Šveicē, bija jāizvēlas viens darbs, ar ko noslēgšu savas studijas. Šo opusu toreiz vajadzēja atskaņot kopā ar Bāzeles simfonisko orķestri, taču viss izvērtās citādi: koncerts rakstīts 2010. gadā, un tas paredzēja triju gadu liegumu – proti, to nedrīkstēja atskaņot neviens cits solists kā tikai tas, kuram šis darbs rakstīts. Tāpēc ideja uz nezināmu laiku tika atcelta.”
Taču pirms kāda laika Mārtiņš Circenis par šo opusu ieminējies "Sinfonietta Rīga" vadītājam Normundam Šnē – ja nu kas, viņam repertuārā esot interesants darbs, ko jebkurā laikā būšot gatavs spēlēt. Pavasarī piedāvājums īstenojies, un tā nu 9. novembrī sarežģītais opuss tiks atskaņots.
"Skaņdarba pamatizteiksme ir ātrums. Komponists pats to nosaucis diezgan mākslinieciski – par "Concert Fantastique", bet vienkāršākā izteiksmē runājot – te galvenais ir ātrums, kurš aizrauj," stāsta Circenis.
Viņš neslēpj: "Esmu pavadījis ļoti daudz stundu, to apgūstot – sākumā tas likās daudz vienkāršāks.” Savu sarežģītību rada arī tas, ka šī skaņdarba atskaņošanā solistam arī jādzied.
Toties 13. novembrī Lielajā ģildē Mārtiņš Circenis kopā ar LNSO stīgu kvartetu “3+1”, kurā muzicē vijolnieces Beāte Račko, Liene Neija-Kalniņa, altists Arigo Štrāls un čelliste Diāna Ozoliņa, kā arī ar flautisti Ditu Krenbergu un pianisti Agnesi Egliņu piedalīsies saistošā latviešu kamermūzikas programmā "Veltījums Latvijai".
Šādā sastāvā mūziķi satiksies pirmoreiz, un visi kopā atskaņos Tālivalža Ķeniņa Kamerkoncertu. "Ar Ķeniņa mūziku man attiecības ļoti labas – esmu daudz to izpildījis, jo viņš daudz rakstījis klarnetei un simfoniskajam orķestrim.
Mūziku viņš rakstījis ļoti gudri, intelektuāli – viss ir nepārprotami skaidrs. Ja vien darbs nav pārlieku tehniski sarežģīts, ideju var nolasīt acumirklī.
Manuprāt, tā ir lieta, kuras dažkārt pietrūkst jaunajiem autoriem vai tiem, kuri nepārzina pierakstu, – tas šad un tad veido pārpratuma situācijas.
Otrs opuss, ko Circenis atskaņos koncertā, būs Georga Pelēča "Rundāles kvintets" klarnetei un stīgu kvartetam. "Tur esmu vairāk solo lomā, bet Ķeniņā visi iekļaujamies kopējā audeklā. Abi autori runā ļoti atšķirīgā mūzikas valodā – vienīgais kopīgais elements ir tas, ka abi pārstāv latviešu mūziku.”
