Kā skanēja? Aizvadītais gads Latvijas populārajā mūzikā

2020. gads mūzikas radītājiem un izpildītājiem visā pasaulē ir bijis sarežģīts un grūts – koncertēšana bija teju neiespējama, tomēr šis gads ir devis laiku jaunas mūzikas komponēšanai, ierakstīšanai un izdošanai. Kā attīstās Latvijas populārā mūzika, un kā tā skan 2020. gadā?

Gada nogalēs mūzikas apskatnieki izceļ veiksmīgākos, interesantākos ierakstus, bet man šoreiz šķita svarīgāk iegūt kopskatu. Kā aptvert visu gadu – par to jādomā laicīgi. Proti, jau 2020. gada sākumā, uzsākot jauno dziesmu uzskaiti, es izveidoju pleilisti mūzikas straumēšanas platformā “Spotify”.

Gada laikā izlases garums pārsniedz 24 stundas un vairāk nekā 400 jaunas Latvijas mūziķu dziesmas (popa, hiphopa, elektronikas, tautas u.c. stilistikā), kas pārsvarā izdotas atsevišķi un paredzētas radio rotācijai. Ja mūziķis ir bijis aktīvs, izlasē atrodamas vairākas dziesmas. Lai izlase nebūtu pārlieku disonējošiem kontrastiem bagāta, alternatīvās, tumšās mūzikas un metālmūzikas jaunumiem izveidoju atsevišķu izlasi.

Vienmēr interesanti uz mūziku paraudzīties no populāru stereotipu skatupunkta.

Par latviešu populāro mūziku gaisā vienmēr ir virmojuši aizspriedumi – gan par latviešu valodas iespējām, gan pašu mūziķu producēšanas prasmēm un tā tālāk. Laikam ejot, tā kļūst par puspatiesību un nepatiesību. Tā piemēram, latviešu valodai jaunas, mūsdienīgas attīstības iespējas sagādā hiphopa mūzikas pārstāvji, atrodot radošus un asprātīgus risinājumus arī populāru anglicismu latviskošanai. Ikdienu ietērptu raibās metaforās var saklausīt latviešu indie mūzikā. Protams, saglabājas arī klasiski dzejiskā pieeja un tikpat daudz būs to cilvēku, kas dziesmu tekstam nepievērsīs nekādu uzmanību.

Producēšanas prasmes tiek slīpētas, darbojoties vairāku cilvēku komandā – radošajās sesijās. Protams, situāciju ietekmē arī fakts, ka Latvijā ir pārstāvētas pasaulē ietekmīgās mūzikas ierakstu kompānijas “Universal Music”, “Sony Music” un “Warner Music”. Zināšanu un tehnikas pieejamība mūsdienās ļauj kvalitatīvi ierakstīties arī guļamistabā no ierakstu kompānijām pavisam neatkarīgam un motivētam māksliniekam. Jebkurā gadījumā vissvarīgākais ir māksliniekam piemītošais talants. Kas ir un kas nav talants, par to, šķiet, vienmēr tiks lauzti šķēpi. Talants var izpausties autentiskā skanējumā, spējā būt vienā elpā ar pasauli, uztvert tendenci vai būt pirmatklājējam un vēl citos veidos. Un tad vēl populārais “kompliments” – “neizklausās pēc latviešiem”, kas vairāk gan attiecināms uz to, latviešu mūziķiem, dziedot angļu valodā, beidzot nav akcenta. Akcenta jautājums vēl joprojām ir jārisina, bet jaunu dziesmu latviešu valodā tik tiešām ir daudz vairāk.

Sarunāties ar klausītāju

Kādēļ gan būtu jāklausās pašmāju mūzika? Kā pirmā atbilde nāk prātā – lokālā piesaiste, no kuras 2020. gadā nebija iespējas aizbēgt. Bet arī labākos gados mūzika latviešu valodā sevī ietver mirkli no aktuālā tepat Latvijā – tas var būt kritisks vēstījums par ielās vai Saeimas tribīnēs notiekošo vai arī sirsnīgs, sentimentāls tvērums, ko katrs var interpretēt par savam un iepazīt vienam otru. Galu galā mūzika ir spēcīgs medijs savstarpējā komunikācijā, ne tikai izklaides papildinājums. Protams, vieglāk klausītāju uzmanību iegūt mūziķiem un grupām, kas savu vārdu jau pierādījuši – jaunas dziesmas 2020. gadā izdeva Intars Busulis un “Abonementa orķestris”, Ozols, Aija Andrejeva, Dons, “Astro’n’out”, “Triānas parks”, “Sudden Lights”, Samanta Tīna. Kura dziesma ieies “mutvārdu folklorā”, virzienu rādīs vadošo radio staciju topi, bet gala vārdu teiks laika svārsts.

Aktīva jaunrade notiek Latvijas alternatīvās, tumšās, eksperimentālās mūzikas lauciņā. Viņu mūzikai ir uzticams klausītāju skaits, tādēļ ārējais spiediens top mazāks un ir vairāk brīvības radīt un paplašināt žanra robežas. Grupu “Velns viņu zin’”, “Tesa”, “Židrūns” “Pamirt” mūzika patiks gan konkrētā žanra cienītājiem un tajā pašā laikā ir pietiekami atvērta, lai ieintriģētu zinātkāros. Un pasaulē regulāri atzinīgus vārdus saņem arī Latvijas tautas mūzikas pārstāvji.

Runājot par mūziku, ir jādomā arī par tās klausītājiem.

Esam laikā, kad mūziku kategorizēt kļūst arvien grūtāk un bezjēdzīgāk. Populārākie interneta straumēšanas dienesti saviem lietotājiem būtībā piedāvā klausīties vienu un to pašu, par pamatu ņemot 100 populārākās dziesmas lietotāja pleilistē. Tas viss autoriem un izpildītājiem uzliek lielu slogu. Arī interneta ziņu jūklī ir viegli pazust gan jauniem, gan jau zināmiem mūziķiem. Ja tomēr ar sociālo tīklu starpniecību mūziķis tiek pamanīts, tad tas notiek konkrēta interešu grupas jeb burbuļa ietvaros, kas nedod vajadzīgo izaugsmi. Un 2020. gads apstiprina labi zināmo – cik neatsverama vieta koncertiem ir ierakstu popularizēšanā –, jo tieši koncertos klausītāji ir ar visspicākajām ausīm un atvērtākajiem prātiem.  Tādēļ 2021. gadā, manuprāt, māksliniekiem vēl jo vairāk būs jāpazīst savs klausītājs, lai spētu uzturēt sarunu, neskatoties uz ierobežojumiem, algoritmiem un citiem sarežģījumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt