Kā vēstīts, šo piektdien un sestdien Rīgas Dzelzceļa muzeja zāle pārtaps par grieķu antīkās traģēdijas vietu. Sadarbojoties latviešu un šveiciešu māksliniekiem, „Rīga 2014” programmas ietvaros top kameropera „Līsistrate”. Tā sastāvēs no divām viencēliena kameroperām, kuru pamatā – antīkā dramaturga Aristofāna darbs. To vienojošā tēma: „Sieviete un karš”.
Stratēģiskā spēle, kā to nosaukuši operas veidotāji, stāsta par viedo un spēcīgo Līsistrati – sievieti, kura spēj pārtraukt karu, panākot miera izlīgumu ar mierīgiem līdzekļiem. No antīkā laikmeta viņa pārceļo arī uz mūsdienām.
Viena no aptuveni stundu garajām kameroperām būs drāma, otra – komēdija. Divējāds arī radošās komandas sastāvs, kurā mūsu autori sadarbojas ar Šveices kolēģiem: režisores Zane Kreicberga un Kristīne Siris, komponisti Jēkabs Nīmanis un Kaspars Evalds.
Ir kontrasts starp pirmo daļu, kurā ir karnevāla estētika, un otro daļu, kura ir pilnīgi pretēja – konkrēta, saturā reducēta. Es domāju, ir svarīgi parādīt abas iespējas, lai klausītāji no tām var atlasīt tieši to, ko vēlas dzirdēt un redzēt,” uzskata režisore Kristīne Siris.
Dramatiskās daļas libreta autore Inese Zandere iedvesmu attīstīt Aristofāna traģēdiju guvusi, atceroties pašas pieredzi, atrodoties kara nomocītā teritorijā.
„Deviņdesmit devītajā gadā, kad es sēdēju Kosovā, tieši tad, kad tur iekšā gāja NATO karaspēks – es sēdēju uz balkona vienā izpostītā viesnīcā. Es skatījos, kā tur lejā ik pa brītiņam vai nu serbi pašauj uz albāņiem, vai albāņi mēģina nolinčot kādus serbus, kurus aizturējuši amerikāņi,” stāsta dzejniece, libreta autore Inese Zandere.
Es Līsistrati atradu savā pieredzē un Balkānu dzejā, un arī Gētes „Vilhelma Meistara mācību gadu” slavenajā daļā „Skaistās dvēseles atzīšanās”,” turpina Zandere.
Svētdien operu komplektu varēs redzēt arī liepājnieki, bet rudenī izrādes tiks rādītas arī Šveicē - Bāzeles un Cīrihes koncertvietās.
