Diena sākusies

Kritika kā māksla. "NN Nakti" gaidot, "Klasikas" studijā Sarmīte Ēlerte un Undīne Adamaite

Diena sākusies

Jubilāre Larisa Bulava: Man vislabāk patīk darba process

Igauņu komponistu Sisasku iedvesmo kosmoss, makšķerēšana un būtnes no eksoplanētām

Igauņu komponistu Sisasku iedvesmo kosmoss, makšķerēšana un būtnes no eksoplanētām

Pasaulē pieprasītais un Latvijā mīlētais igauņu skaņradis Urmass Sisasks savā daiļradē izmanto oriģinālu komponēšanas tehniku, kam skaņu materiālu rod planētu, zvaigžņu un asteroīdu orbitālajās skaņās. Viņam ir pašam sava observatorija. Savu pirmo teleskopu viņš 12 gadu vecumā izgatavojis pats, bet otro saņēmis dāvanā par sivēnu pārvadāšanu kādā fermā.

Sisaska mūzikā saklausāma gregorisko korāļu, agrīnās renesanses mūzikas atblāzma, viņa kontā – daudz kompozīciju korim, korim ar orķestri, septiņas mesas, himnas, oratorijas ar latīņu tekstiem, arī instrumentālā mūzika. Urmasa Sisaska mūziku Latvijā atskaņojuši neskaitāmi kori, toskait Valsts Akadēmiskais koris "Latvija", kori "Kamēr...", "Senaiskalns", "Austrums", "Balsis".

Īstens latviešu draugs

"Deviņdesmitajos gados Latvijā būdams, esmu sakomponējis Sonāti. Nedēļu dzīvoju šeit kādā lauku mūzikas skolā, bet šīs notis pazuda. Vēlāk pēc atmiņas Tallinā pierakstīju skaņdarbu vēlreiz. Kad Pauls Megija bija Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra diriģents, viņš vairākkārt atskaņojis manu mūziku. 1990. gadā Rīgā notika manas pirmās Mesas atskaņojums. Kopā pavisam esmu uzrakstījis 7 mesas. Atskaņojums bija ļoti augstā līmenī, arī ar diriģentu Andreju Jansonu izveidojās ilgstoša sadarbība,” tikšanās laikā Latvijas Komponistu savienībā stāsta Sisasks. Starp citu, arī "Ziemassvētku oratorija", kas 27. decembrī izskanēja beigās Rīgas Svētā Pētera baznīcā, savu pirmatskaņojumu 2000. gadā piedzīvojusi tieši Rīgā.

"Man šķiet, ka manu mūziku nav ļoti grūti iemācīties, tā ir diezgan labskanīga," smaida komponists, kurš beidzamajā laikā kormūzikai pievērsies retāk, jo šobrīd saņēmis ļoti daudz pasūtījumu no Japānas. Jaunākie darbi – Japāņu mesa un klavierkoncerts kreisajai rokai, kas ir viens no pēdējiem skaņdarbiem: tas rakstīts japāņu mūziķim, kuram labā roka ir paralizēta.

"Japānā esmu bijis tikai vienu reizi – tur tikos ar japāņu kosmonautu, kurš vēlējās manu skaņdarbu "Gloria Patria" aizvest orbītā," atklāj komponists, kurš Saules sistēmas planētu kustībai un to padziļinātai pētniecībai pievērsies kopš 1988. gada.

Sisasks no visas sirds aizraujas gan ar astronomiju, gan matemātiku. Savā dzīvē viņš uzrakstījis 163 opusus, šobrīd procesā ir simfonija, un 85% viņa skaņdarbu pamatā ir astronomija. Visi darbi balstās uz zinātnisku pieeju un pētījumiem – tas nav tikai tēlainības elements.

Sisasks aprēķinājis visa kosmosa muzikālo harmoniju, un, pamatojoties uz šīm skaņām, arī visi viņa skaņdarbi balstās tieši uz tām.

 

Gars no kosmosa

Kā stāsta pats Sisasks, viņa radošais gars nākot tieši no kosmosa – viņš arī kontaktējoties ar citu planētu dzīvībām, no kurām viņš ieguvis daudz materiālu, kas nav saistīti ar planētu Zeme…

"Pamata darbarīks, ar kuru strādāju, ir svārsts. Tas ir kā šamaņu rituāls," teic neparastais skaņradis, kurš cieši sadarbojas ar Igaunijas un Somijas astronomiem. Sisasks katru gadu rīko arī astronomijas interesentu nometnes, kurās piedāvā savu mūziku, kas nāk no tā, ko planētās redzam un arī neredzam.

Urmass Sisasks rakstījis par galaktikām, planētu orbītām, komētām, par zvaigžņu lietiem, kāviem. Par visu to, ar ko nodarbojas astronomi.

Beidzamajā laikā viņu aizrāvuši eksoplanētu pētījumi – izrādās, ka šobrīd atklāts vairāk nekā 4000 eksoplanētu. Īpaša interese komponistam ir par tām eksoplanētām, uz kurām varētu būt dzīvība.

Ja iepriekšējie skaņdarbi bija balstīti Saules sistēmas planētu aprēķinos, tad šobrīd jauni un aizraujoši pētījumi ļauj pievērsties eksoplanētām un arī tam, kā to var atspoguļot mūzikā.

1996. gadā Sisasks 80 kilometru attālumā no Tallinas vecas pils tornī iekārtojis pats savu observatoriju – planetāriju. Taču periodā, kamēr uzturējies Somijā, tas bijis uz sabrukuma robežas, tāpēc pagājušonedēļ viņš šajā vietā sniedzis jau 1501. koncertu. Mūziķi šeit bijuši no ļoti daudzām valstīm, arī Latvijas, Somijas, Vācijas un Taivānas.

Viņam ļoti interesē senā mūzika – Palestrīna un citi. Garīgo mūziku viņš raksta tādēļ, ka šos tekstus cilvēki uztver vieglāk. Tomēr pats Sisasks nav reliģiski noskaņots – viņš no baznīcas norobežojies un aizgājis augstākā garīgajā virzienā. Starp citu, viņš rakstījis arī arābu stila mūziku, vēloties panākt, lai no islāma ticības puses būtu mazāk naida.

Būtnes no eksoplanētām un makšķere

Sarunā Urmass Sisasks atzīst, ka beidzamajā laikā, rakstot kādu jaundarbu, viņš pilnībā izvairoties no citu komponistu darbu klausīšanās – lai būtu pēc iespējas tīrāks un plašāk atvērts būtu kosmiskais kanāls. Kad viņš sākot no pilnīgi baltas lapas, darbos parādoties pilnīgi cita viņa šķautne.

Piesēdies pie klavierēm, Sisasks demonstrē to, kā skan mūsu Saules sistēma, kā skan mūsu Zeme, kā skan ikkatra Saules sistēmas planēta. Kā viņš to sadzird? Daudz viņš nosapņojot. Bet pamatā ir kontakts ar būtnēm no eksoplanētām. Tas ir arī matemātiski algoritmisks aprēķins.

Viņš arī rāda, kā lielā sprādziena rezultātā radies mūsu universs, kurā dominējot nots "re" – tā esot mūsu universa bazūne.

Kosmisko informāciju Urmass Sisasks iegūst no dažādiem astronomijas informācijas avotiem. Jaunākais darbs, ko viņš pabeidzis, rakstīts par zvaigzni, kuru atklājis vācu astronoms. Ap to riņķojot divas Zemei līdzīgas planētas.

Savu pirmo teleskopu Sisasks uzbūvējis vēl skolas laikā – 12 gadu vecumā no briļļu stikliem un fotoaparāta objektīviem, jo padomju laikos šādas lietas netika ražotas. Reiz kādā no cūku fermām viņš palīdzējis cūku pārvadāšanā un par pateicību Urmasam uzdāvināts nākamais teleskops.

Vēlāk sācis taisīt dažādus binokļus un citas iekārtas, bet pašlaik viņam ir divi teleskopi. Tas, ko komponists tajos redz, viņu pamatīgi ietekmē – arī tādēļ viņš bieži devies uz Austrāliju, lai pats savām acīm redzētu īpašu saulrietu. Kad pirmo reizi rakstījis skaņdarbus par debesīm, viņu inspirējis tas, ko redzējis no savām mājām, skatoties debesīs.

Savā daiļradē viņš liek kopā gan matemātiskos aprēķinus un zināšanu kopumu, gan iedvesmu, ko sniegušas teleskopā vērotās zvaigznes – tā veidojoties viņa radošais kamoliņš.

Urmasa Sisaska hobijs joprojām ir lauki un makšķerēšana. Viņš smejas, ka avīzē bijis pat virsraksts, ka Sisasks makšķerējot un sniedzot bezmaksas koncertus. Un piebilst, ka makšķerējot gan, bet gluži par velti tomēr koncertus nesniedzot…

Nākotne būs labāka

Viņš raksta visiem, kuriem vajag viņa mūziku. Beidzamajā laikā pasūtījumu ir daudz, un viņam svarīgs viņa darba novērtējums. Līdz šim gan neesot īpaši kritizēts... Sisaska mīļākais instruments ir klavieres, taču viņš uzsver, ka cilvēks pats ir visperfektākais instruments.

Uz jautājumu, vai labāka būs nākotne vai tomēr viss labums palicis pagātnē, igauņu skaņradis saka tā: "Es gribētu, lai cilvēce nomierinās un izbeidz paniku un histēriju par klimata sasilšanu… Domāju, ka

nākotnē no muzikālā viedokļa pazudīs vienreizējie skaņdarbi, kas radīti bez harmonijas – turpmāk mūzika būs labskanīgāka un harmoniskāka. Vērtīgāka. Dominēs skaistuma izpratne un izjūta, bet modernisma eksperimenti kļūs bezjēdzīgi.

Mums jāmācās eksistēt un pastāvēt šobrīd. Jāmācās dzīvot. Un jāmācās no tā brīža, kurā esam – šeit un tagad. Attiecībā uz nākotni esmu optimists. Jūtu, ka būs labi – ka pagātne būs saistīta ar negatīvo, bet

nākotne būs pozitīva un skaistuma baudīšana kļūs par katra cilvēka prioritāti. "

No igauņu valodas tulkojusi Gunita Šlara.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti