"Ja paskatos, ko dara pilna laika komponisti, pagaidām esmu tāds kompozīcijas sākumskolas skolēns. Bet ar kaut ko ir jāsāk! Mūzikas sacerēšana ir manai sirdij ļoti tuva un kļūst aizvien tuvāka," atklāj mūziķis, kurš šogad bija nominēts "Lielajai mūzikas balvai 2017" kategorijā "Gada mūziķis".
Jau sestdien, 17. martā, Lielajā ģildē pirmatskaņojumu piedzīvos Čudara kompozīcija ar amizantu nosaukumu - "Malkas šķūnītis sniega krāsā”. To pirmatskaņos darba pasūtītāji – orķestris "Sinfonietta Rīga" un diriģents Normunds Šnē, bet skaņdarba autors iejutīsies solista lomā.
"Brīdī, kad saņēmu zvanu no orķestra ar jautājumu, par ko varētu būt mans darbs un kāds – tā nosaukums, biju Igaunijā. Braucu ar auto, apkārt trakoja vētra, uz visām pusēm virpuļoja lapas. Sapratu – šis ir brīdis, par ko jāraksta mūzika! Spriedu, ka mūzikā lieliski varētu imitēt vētru, bet, kad pieķēros pie rakstīšanas, sapratu, ka tehniski neesmu tam gatavs. Tā nu krītošās lapas pastūmu malā. Apsēdos pie klavierēm, atradu pāris skaistu krāsu, kas iedvesmoja tālākai attīstībai, un mūzika iznira pati no sevis. Tā pati sevi uzkomponēja!” stāsta mūziķis.
Taujāts, kur tad radās šķūnītis? "Šķūnītis un sniega krāsas bija tas, ko šīs kompozīcijas tapšanas laikā redzēju pa savu logu brīžos, kad atpūtināju acis. Paskaties pa logu, un – šķūnītis stāv," saka Čudars.
Jaundarbā jāizmanto orķestris un ģitāra – tāds bijis pasūtījuma nosacījums. "Prasīju, vai drīkstu orķestrim rakstīt, bet man to sirsnīgi aizliedza. Ko nu ies strīdēties… Jau tā ir jauki uzspēlēt kopā ar četrdesmit cilvēkiem un Normundu Šnē, kuru līdz šim biju redzējis tikai kā diriģentu – no mugurpuses. Bet ir tik iedvesmojoši piedzīvot viņa talantu, muzikalitāti, smalkjūtību darba procesā. Viņš strādā ar sirdi un dvēseli," klāsta mūziķis.
Tikām šī gada jūnijā Čudara jaundarbu Rīgas Sv. Pētera baznīcā pirmatskaņos Latvijas Radio koris.
"Ļoti priecājos par to pasauli, kurā ieiesim kopā ar kori un perkusionistu Ivaru Arutjunjanu, ar kuru mūs vieno ilgstoša sadarbība. Akadēmiskajā mūzikā gan sastrādāsimies pirmoreiz. Manās rokās nonāca skaista grāmata angļu valodā – "Mīlas poēmas no Dieva". Tās ir poēmas, ko sacerējuši 12 dažādi Eiropas un Vidusāzijas mistiķi – meditatīvas, dažreiz koķetas, dažreiz kā lūgšanas dialogā ar Dievu. Lasot šos dzejoļus, nonāku gaišā, pacilājošā un maģiskā emocionālā stāvoklī. Taču vienlaikus jūtu lielu atbildību šī darba priekšā," stāsta Čudars.
Pagaidām viņš gan prāto, uz kuru pusi doties, lai studētu kompozīciju. Varētu braukt uz Ameriku, kur strādā viņam tuvie skaņraži, taču laikam jau prātīgāk būtu izvēlēties kādu no kompozīcijas pedagogiem tepat Latvijā: "Šobrīd jūtu, ka tieši Latvija ir visideālākā vieta šīs lietas mācīties.
Nekur citur pasaulē man nebūtu iespējas rakstīt jaundarbus tādiem pasaules līmeņa sastāviem kā "Sinfonietta Rīga" vai Latvijas Radio korim!
Ja es, piemēram, būtu Vācijā dzīvojošs vācietis, vispirms man gadus piecpadsmit nāktos studēt mūziku, tad – iziet doktorantūru, iegūt vēl desmit gadu pieredzi, un tad varbūt man paveiktos, ka Latvijas Radio koris pasūtinātu skaņdarbu. Man ir liels prieks par šo sadarbību ar kori. Jūtu, ka tā nav tikai muzikāla – sak’, nospēlē koncertu, paspied roku un viss. Jūtos kā iekļauts viņu ģimenē.”
Reizē ar Čudara simfonisko poēmu Lielajā ģildē sestdien 17.martā, izskanēs arī britu komponista Džonatana Hārvija opuss "Bhakti" un Krista Auznieka godalgotais skaņdarbs "Uguns un roze".