Kultūras Rondo

Riga IFF plašā programma. Režisores Lailas Pakalniņas un studentu izvēles

Kultūras Rondo

"Arhitekta griezums": trīs kinostāsti par pārmaiņām cilvēkos, pilsētā un dabā

Rokoratorija “Kā jūra, kā zeme, kā debess” atdzimst uz skatuves un vinila platē

Rokoratorija «Kā jūra, kā zeme, kā debess» atdzimst uz skatuves un vinila platē

Godinot dzejnieku Māri Čaklo (1940-2003) 80 gadu jubilejā, rokgrupa “Pērkons” šoruden vairākās Latvijas koncertzālēs skatītājiem piedāvās koncertprogrammu “Cilvēk, Tu esi!” ar divu rokmūzikas lieldarbu atjaunojumiem “Kā jūra, kā zeme, kā debess” un “Čigāns sapnī”.

Latvijas Radio raidījumā “Kultūras Rondo” mūziķis Juris Sējāns atklāja, – godinot Čaklā 80 gadu jubileju, mūziķi jau pirms pandēmijas perioda bija izlēmuši, ka vēlas atjaunot rokoratoriju “Kā jūra, kā zeme, kā debess”.

Viņš stāstīja: "Mūsu galvenais motīvs, kāpēc vēlējāmies atjaunot šo skaņdarbu un Jura Kulakova rokoperu "Čigāns sapnī", ir Māris Čaklais. Dzejnieks, ar kura dzeju ir vairākas paaudzes uzaugušas Latvijā, viņš ir neatkārtojams un mums ļoti tuvs, jo jau “Menueta” laikā mēs ļoti daudz spēlējām Imanta Kalniņa dziesmas ar Māra Čaklā tekstu."

Rokoratorijas “Kā jūra, kā zeme, kā debess” pamatā ir Māra Čaklā 1981. gadā sarakstītā “Poēma balsīs” ar tādu pašu nosaukumu, kas iekļauta 1982. gadā izdotajā dzejoļu krājumā “Kurzemes klade”. Oratorija tapa, kad tolaik aizliegtais “Pērkons” vērsās pie komponista Imanta Kalniņa ar aicinājumu radoši sadarboties, un tās mūzikas autori ir Kalniņš, Kulakovs un “Pērkona” basģitārists Juris Sējāns.

"Tas notika 1983. gadā, "Pērkons" tika aizliegts, nedrīkstējām vairs kāpt uz skatuves, bet jaunieši to izturēt nevarēja.

Domājām, kādi varianti, kā lai tiek atpakaļ uz skatuves. Ienāca prātā, ka jāiet pie mūsu drauga, mūsu guru gan toreiz, gan šodien – Imanta Kalniņa, pēc padoma, jo viņam arī dzīvē bijis periods, kad viņa grupa "2xBBM" tika aizliegta pēc Ogres koncerta. Viņam šī situācija bija ļoti skaidra, un viņš saprata, kā mēs jūtamies, un, protams, gribēja palīdzēt," atminas Juris Sējāns turpinot: “Mēs jau bijām ar tādu domu, ka viņš iedos kādu jaunu skaņdarbu. Mēs uzspēlēsim kādā skatē vai festivālā, un mēģināsim kārpīties atpakaļ uz skatuves, bet viņš piegāja pie sava grāmatplaukta, izvilka Māra Čaklā dzejoļu krājumu un teica, ka te ir viena kolosāla poēma, poēma balsīm, kolosāls teksts, komponējam kopā – visi trīs. Tas bija pamudinājums mums un liels uzdevums, jo teksts ir ļoti iespaidīgs.”

Mūziķis atklāja, ka process norisinājies ļoti vienkārši. Visi trīs mūziķi – Imants Kalniņš, Juris Kulakovs un Juris Sējāns – savstarpēji sadalīja dzejoļus, katrs izvēlējās vairākus, devās uz mājām un pie klavierēm komponējuši katrs savējo. Sējāns par savām tā brīža emocijām stāstīja: “’Tas process bija tik aizraujošs un gāja ļoti ātri, un samērā viegli, un pēc kādiem pāris mēnešiem mēs satikāmies. Salikām savas lapiņas kopā, un izrādījās, ka mums kopā kaut kas totāli štimmē. Mēs viens otru ļoti labi pazinām – Juris ar viņa rokmūzikas piegājienu, […] Imants Kalniņš ar savu izsmalcinātību, liriku, par sevi es nevaru spriest. Tas jāspriež klausītājām, kā man tur izdevies. Katrā ziņā salikām tās notis kopā, gājām cauri, atskaņojām un sapratām, ka ir okei. Viss saiet, viss štimmē, visas tonalitātes. Es vairs neatceros, vai vienojāmies, kurā tonalitātē rakstīsim, jo tas ir ļoti svarīgi, ja ir liela forma un skaņdarbiem jāpāriet atsevišķi no viena uz otru.”

Protams, mūziķi saprata, ka Imants Kalniņš ar to, ka ir zināms komponists, noteikti palīdzēs.

“Funkcionāri nedrīkstēs nekādus šķēršļus likt, jo ir Imanta Kalniņa vārds tur klāt.

Mēs to nedaudz izmantojām, bet tas jau labdabīgiem mērķiem. Un tā arī notika. Mēs veselu gadu tā koncertējām ar šo programmu,” atzina Sējāns.

Programmas pirmajā daļā tika atskaņots skaņdarbs “Kā jūra, kā zeme, kā debess”, savukārt otrajā daļā Imanta Kalniņa rokopera “Ei, jūs tur!”. Pēc koncertēšanas mūziķiem radās doma šos skaņdarbus iemūžināt: “Tātad mēs uzbūvējām studiju pie Imanta Kalniņa mājās. Nezinu, pāris mēnešus mēs tur traucējām mieru viņa ģimenei, bet Kalniņš bija sajūsmā par to visu. Skaņu pults atradās viņa virtuvē, guļamistabā bija mikrofoni, tur tāda slāpētāka telpa, tad ģitāras. Principā mēs rakstījām uz magnetofona lentas. Skaņu režisors mums bija Māris Students. Viņš bija tāds tehnisks cilvēks. Ļoti skrupulozi piegāja pie tehnikas un ieraksta kvalitātes, trokšņu līmeņiem. Mēs rakstījām dzīvajā, tātad pirmā kārta – visi kopā spēlējām skaņdarbu dzīvajā – visa grupa gan ģitāras, gan taustiņi, klavieres, bass un bungas. Tad veidojām vēl vienu kārtu, kur dziedāja soliste uz mūsu izveidotās fonogrammas. Tieši tāpat bija ar solo instrumentiem. Visu klājām divās kārtās. Tas ir vecs paņēmiens, jo visas lielās, vecās grupas tā ir darījušas, un šad tad ir tā, ka šie ieraksti ir daudz dabīgāki savā būtībā.”

Ar šo rokoratoriju “Pērkons” 1984. gadā atgriezās uz skatuves, gūstot milzīgus panākumus pašdarbnieku republikāniskajā skatē Liepājā, kā arī pēc tam dodoties tūrē pa Latviju ar koncertprogrammu, ko veidoja šī oratorija un Imanta Kalniņa rokopera “Ei, jūs tur!”.

Sējāns atzina, ka katram ierakstam gatavojas ļoti rūpīgi, mēģinājumos visu slīpējot, lai ieraksta laikā, koncentrējoties un iedziļinoties, viss būtu kārtībā: “Koncentrācija ir tā, kas paņem ļoti daudz spēku reizēm mūziķiem, un tu nevari ilgi izturēt, kad tev jāspēlē ierakstā.”

Koncertprogrammā “Cilvēk, Tu esi!” tiks atskaņota arī rokopera “Čigāns sapnī”, kur galvenajā lomā būs Egils Melbārdis un Ieva Akuratere. Tā tika iestudēta 2002. gadā Daugavpils teātrī Harija Petrocka režijā. Poēmu mistēriju “Čigāns sapnī” Māris Čaklais rakstīja vairāku gadu garumā, un tā ir viens no pēdējiem dzejnieka darbiem. Rokoperā izmantota Jura Kulakova mūzika, un Daugavpils teātra repertuārā izrāde tika spēlēta ilgāku laiku. “Šeit interesanti ir tas, ka tas ir tāds pēcatmodas pārskats, ja iet cauri visiem tekstiem, un Juris Kulakovs atradis interesantu piegājienu, ka ik pa laikam tajā rokmūzikā ieskanas tautas mūzikas tēmas, tā kā tādi citāti. Tas man liekas ļoti forši, jo tas ir saprotams klausītājam. Uzreiz asociācijas.

Tautas mūzika, tātad tautas atmoda, kādi mēs bijām pirms Atmodas, kādi mēs esam, viens taisa karjeru, viens grāvī šņabi dzer.

Viss kaut kas tur ir iekšā,” skaidroja mūziķis.

Rokoratorijas “Kā jūra, kā zeme, kā debess” tapšanas laikā Juris Sējāns ar Juri Kulakovu mācījās konservatorijā, un, esot mūzikas vidē netieši, bet abus iespaidojusi klasiskā mūzika. Sējāns atzīmēja: “Tas ir savienojams ar roku, un tas nav vienkārši, tas ir diezgan sarežģīti, un arī dziedājumos parādās klasiskas lietas, operiskas lietas.”

Rauls Zitmanis bija viens no “Pērkona” vizuālā noformējuma autoriem. Sējāns atminas: “Mēs trakajā jaunībā, tā kā konservatorija atradās netālu no Mākslas akadēmijas, tad diezgan aktīvi tie radošie čupojās. Tas bija likumsakarīgi, ka mēs satikāmies ar tādiem foršiem gleznotājiem, scenogrāfiem kā Rauls Zitmanis un Artis Bute. Tas notika leģendārajos Mākslas akadēmijas karnevālos, kur viņi veidoja scenogrāfijas kopā, un mums ļoti patika avangardiskais Zitmanis, tādēļ mēs viņu izvēlējāmies. Viņš ar lielu prieku piekrita zīmēt mūsu pirmo vāku kompaktdiskam.” Raula Zitmaņa dēls Otto Zitmanis, tāpat kā tēvs, arī ir gleznotājs, turklāt “Pērkona” fans. Juris Sējāns stāstīja, ka Otto Zitmanis ir arī piedalījies skaņu plates vāka izveidē, pie kuras izveidošanas ir strādājusi vesela mākslinieku komanda.

Sējāns stāstīja: ““Kā jūra, kā zeme, kā debesis” tapa laikā, kad informācijas nesēji mūzikā bija skaņu lente, magnetofona lente un plate.

Jāpaiet bija 40 gadiem, kad sapnis par to plati vienmēr ir bijis, un viņš ir piepildījies.

Ļoti lielu darbu ielika Mārtiņš Krastiņš, kas nodarbojās šobrīd ar to moderno, stilīgo piegājienu restaurēt un pārizdot skaņu plates. Pirms tam taisīja Imanta Kalniņa 4. simfoniju, un arī Raimonda Paula pirmo skaņu plati, un tagad šī ir otrā. Mēs, kad ierakstījām arī Imanta Kalniņa rokoperu “Ei, jūs tur!” pēc Māra Studenta aiziešanas viņsaulē, zinājām, ka viņam ir kolekcija ar mūsu ierakstiem – gan ”Menueta”, gan “Pērkona”, un mēs atradām to ierakstu, ko mēs kā grupa ierakstījām “Ei, jūs tur”, un tur ir kora partija. Toreiz kora partiju iedziedāja koris “Daile”. Tas bija pazudis, un tagad Mārtiņa Krastiņa uzraudzībā notika ieraksts, acīmredzot, Reformātu baznīcā, tajā skaņu ierakstu studijā, kur “Ave Sol” iedziedāja kora partijas. Tā kā nākošais būs gaidīt to vinila platē.”

Koncertprogrammas īpašie viesi būs grupas “Instrumenti” dalībnieks Reinis Sējāns, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Egils Melbārdis, mūziķe, avangarda māksliniece Elizabete Balčus un mūziķe Maija Sējāne.

Koncerti paredzēti 17. oktobrī Rīgā, VEF Kultūras pilī, 1. novembrī – Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars”, 15. novembrī – Vidzemes koncertzālē “Cēsis” un 21. novembrī – Ventspils teātra namā “Jūras vārti”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti