Latviju koncertā pārstāvēs mūsu klasiķa Jāņa Ivanova (1906–1983) lakoniskā un iespaidīgā, nepelnīti reti spēlētā „Poema luttuoso” (“Sāpju poēma”, 1966), kuras vadmotīvs, pēc komponista teiktā, ir Jūliusa Fučika testamenta populārais novēlējums “Cilvēki, esiet modri!”.
Igaunijas mūziku koncertā reprezentēs Arvo Perta (1935) leģendārais opuss „Fratres” (1977) – veltījums Perta ievērojamam amatbrālim Eduardam Tubinam, viens no pirmajiem igauņu ģēnija izveidotā autorstila tintinnabuli (zvaniņu) tehnikas paraugiem, plašu slavu guvis opuss, kas tiek atskaņots dažādos sastāvos un izmantots arī sešdaļīgā BBC versijā par Aušvicas nometni un Pola Tomasa Andersona ģeniālajā filmā „There Will Be Blood”.
No Lietuvas autoru darbiem koncertam izvēlēts pasaulē atzītās komponistes Ramintas Šerkšnītes (1975) opuss "De profundis" (1998), kam vadmotīvs ir 130. psalma teksts “No dzelmes saucu Tev, mans Kungs” un kur pēc fascinējoša motoriska kāpuma, saskaņā ar autores teikto, notiek it kā atgriešanās no tagadnes pagātnē. Šie skaņdarbi izskanēs Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra (LNSO) diriģenta Gunta Kuzmas vadībā.
Programmas otrajā daļā LNSO koncertmeistars Georgs Sarkisjans būs atskaņojuma vadītājs Pētera Čaikovska "Serenādē", kas iemieso krievu sudraba laikmeta smalki stīgotos ideālus un kur klausītāju jo sevišķi aizrauj slavenais valsis.
Nākamais Baltijas simfoniskā festivāla koncerts “Maskata vertikāle” notiks 9. decembrī Lielajā ģildē, kur komponists Arturs Maskats (1957) atzīmēs apaļo jubileju ar jaundarbu “Baltijas dziesma” solistiem, korim un orķestrim. Kopā ar Valsts akadēmisko kori “Latvija” un LNSO Andra Pogas vadībā uzstāsies izcili solisti no Baltijas valstīm – lietuviešu uzlecošā operzvaigzne, Latvijas klausītājiem labi pazīstamā un Eiropā pieprasītā Vida Miknevičute, igauņu etniskās mūzikas spilgtā pārstāve Mari Kalkuna un pasaules labākajos opernamos dziedošais Aleksandrs Antoņenko. Programmā arī Žana Sibēliusa Otrā simfonija par godu Somijas neatkarības 100. gadadienai.
