Mūziķis Ivars Galenieks, 15 gadus dzīvojot Noričā, bija veiksmīgi apvienojis darbu ar hobiju, spēlējot kontrabasu džeza grupā un Noričas simfoniskajā orķestrī, kā arī remontējot klavieres un fotografējot.
Taču pirms pusotra gada Ivars uzzināja, ka viņam ir vēzis 4. stadijā.
“Es tā mierīgi uztvēru, jo es sapratu, ka tā var būt viena no situācijām, kas jebkuram var gadīties, tajā skaitā arī man. Dzīve gāja uz priekšu, es pārmērīgi nedarīju to citiem zināmu, protams, man bija apgrūtinājumi – tīri fiziski apgrūtinājumi, bet es tāpat turpināju dzīvot un strādāt, tāpat vest klavieres un spēlēt. Ko es izmainīju, bija diēta, galvenokārt diēta un ūdens dzeršana,” stāsta Ivars Galenieks.
Nākamais trieciens bija ārkārtējās situācijas ieviešana, kas profesionālam mūziķim nozīmēja pilnīgu bezdarbu.
Galenieks uzsver: “Pēkšņi man atnāk e-pasti, ka simfoniskā orķestra koncerti atcelti, visas džeza spēles atceltas, nu viss, vāks!
Tāda ļoti jocīga sajūta, it kā tāds vāks uzlikts virsū, iebāzts tādā bezperspektīvā.
Bet nu, tā kā es vēl arī darbojos ar klavierēm, tad man arī drusku bija kāds klavierdarbs, nelieli ienākumi bija.”
Piespiedu dīkstāve tika pavadīta lietderīgi, internetā pabeidzot džeza improvizācijas kursus un papildus apgūstot fotografēšanas mākslas smalkumus.
“Ar visu manu riebumu pret pabalstiem es aizgāju uz pašvaldību un saku – man tāda un tāda situācija.
Tā perspektīva liekas krietni drūma un – tavu brīnumu – trīs dienu laikā man bija apstiprinājums un es saņēmu pabalstu,” atzīmē mūziķis.
Šobrīd atsācies darbs ar klavieru skaņošanu un remontu, ir arī pa kādai privātstundai. Lai arī britu ārsti prognozēja, ka Ivars dzīvos tikai pāris gadus, tomēr viņš negrasās padoties.
“Plāns dzīvot līdz vismaz 103 gadiem, un kāpēc – tāpēc, ka daudz kas nav izdarīts, daudz dziesmu neizdziedātas, klavieres nenoskaņotas, vietas neredzētas uz pasaules. Tā lūk! Pietiekami daudz iemeslu, vai ne!” spriež Galenieks.
