Mūsu saruna ir gada kopsavilkums, kurā atskatāmies gan uz paveikto, gan uz paša radīšanas procesa sastāvdaļām – īsto cilvēku satikšanu un sajūtu par īstajiem efektiem, un pieminam aktualitātes pasaules un Latvijas populārajā mūzikā.
Aiga Leitholde: Mūsu saruna notiek 2023. gada nogalē. Ko esi plānojusi šī gada izskaņai?
Aminata: Šogad man gribas atpūsties un, paldies dievam, visi koncerti līdz gada beigām jau ir nospēlēti – varu paņemt mazu atvaļinājumu. Gribētu izmantot šo laiku dziesmu rakstīšanai un izvairīties no plānošanas. Gribu šo svētku laiku pavadīt kopā ar draugiem un ģimeni.
Atskatoties uz šo un iepriekšējo gadu, tu esi izdevusi gan EP, gan pilna garuma albumu "Savvaļas pusē", kurā ir arī minialbuma dziesmas. Kāpēc šāda izvēle?
Nevaru teikt, ka šī izvēle ir stratēģiska. Mums 2022. gadā bija forša dziesmu rakstīšanas nometne, kurā tapa sešas dziesmas, kuras visas man tik ļoti patika, ka tās izdevām minialbumā. Šogad nolēmu rīkot koncertu "Palladium Riga", taču, manuprāt, bija par agru, prezentēt nākamā albuma konceptu. Tādēļ nolēmām paplašināt šo minialbumu, paturpinot šo sievišķīgo tēmu.
Šie divi ieraksti izceļas ar spēlētiem radio singliem. Bieži tiek spriests, kas ir laba radio dziesma, un tu esi tā māksliniece, kura zina, kā radīt labu radio singlu. Kas, tavuprāt, ir labs radio singls?
Pirmais, kas nāk prātā – labs singls ir ātra dziesma. Ja tā tiek izdota īstajā brīdī, īstajā vietā, šī pieeja var nostrādāt, bet to nevar līdz galam izskaitļot. Kad pati rakstu dziesmas, cenšos par šo nedomāt pārāk dziļi. Protams, izdevniecībā ir cilvēki, kas par šo tēmu domā un cenšas izvēlēties dziesmas, kas, viņuprāt, nostrādās.
Pēc savas pieredzes varu teikt, ka nostrādās tās dziesmas, kurās ir ielikts kaut kas vairāk par tekstu un mūziku, dziesmai ir stāsts, kas cilvēkos rezonē.
Protams, šajā jautājumā varētu runāt arī par tehniskām lietām, kā tiek rakstītas dziesmas. Ir pieejamas dažādas lekcijas, grāmatas, kurās var uzzināt, kā notiek dziesmas uzbūve, bet, man šķiet, ka tagad šī zināšanas ir teju automātiskas, daudz par to neaizdomājoties.
Jā, daudz mācāmies no apkārtējās vides, apkārtskanošā, daudz par to neaizdomājoties. Varbūt tu vari pastāstīt par tavām spilgtākajām šī gada iedvesmām?
Šogad biju uz "The Weeknd" koncertu Tallinā. Šajā koncertā izbaudīju skaņu – cik labi katrs instruments bija apskaņots, kā balss izklausās – viss bija skaisti. Diemžēl netiku uz nevienu Beyonce koncertu, bet nesen aizgāju uz viņas koncertfilmu "Renaissance" – man ļoti patika šī filma! Raudāju visu filmas laiku. Tas, kā viņi veido šovu, ir apbrīnojami! Vēl jāpiemin arī Loreen koncerts "Palladium Riga".
Tu pati veido šovus un spēj to noturēt kopā ar dažāda formāta grupu un dejotājiem. Kāda ir tava pieeja šim procesam? Vai sadarbojies ar kādu režisoru?
Ar režisoru man vēl nav sanācis strādāt nevienā koncertā, cik man tie ir bijuši, nav nemaz tik daudz. Tās ir manas idejas. Es domāju par gaismu krāsām, par video – to visu sarakstu lielā failā ar atsaucēm uz konkrētiem piemēriem. Kopā ar mūziķiem domājām par dziesmu aranžējumiem. Bija dziesmas, kuras vēlējos izcelt. Tāpat biju ieplānojusi laiku tikai deju priekšnesumam, kas atsevišķi bija jāveido studijā. Tā kā es neesmu dejotāja, man bija svarīgi, lai kustības var pielāgot man, lai tās man izskatās labi. Dažkārt rādīju savas iecerētās kustības, no kurām horeogrāfe Elīza Kaija Kažemaka izveidoja deju. Viņa ir deju grupas "Space" trenere. Šova izveidei svarīgi ir mēģinājumi gan ar grupu, gan ar dejotājiem, un pa vidu vēl bija albuma ieraksts – šis bija intensīvs darba periods, pēc koncerta ķermenī bija jūtams nogurums.
Te ir izklaides industrijas paradokss – cik smags darbs patiesībā ir apakšā šī viegluma un izklaides radīšanai! Pieminēji horeogrāfi Elīzu Kaiju Kažemaku. Kā atrodi savus cilvēkus, kas tev palīdz realizēt ieceres?
Savus cilvēkus esmu atradusi laikam ejot, risinot dažādas situācijas, meklējot cilvēkus, kam varu uzticēties. Dejotāju gadījumā – jau senāk Elīza bija viena no mana koncerta dejotājām. Tad viņa kļuva par treneri un es apmeklēju dažas viņas organizētās meistarklases. Man patika, kā viņa strādā, kā veido horeogrāfijas, un es viņu uzaicināju izveidot priekšnesumu dziesmas "Afrodīte" videoklipam, vēlāk uzaicināju viņu ar šo priekšnesumu uzstāties gan savā koncertā Andrejsalā, gan "Positivus". Šajā laikā bijām izveidojušas jau vairāk deju un uz šī pamata es viņu uzaicināju pievienoties koncertam "Palladium" koncertzālē. Šīs attiecības izveidojās pakāpeniski – ilgākā laikā.
Pēdējos gados izceļas arī tavi dueti – ar dziedātāju Būū "Kur saule", ar Jāni Šipkēvicu "Tavos viļņos". Šie abi mākslinieki ir bijuši iesaistīti arī tavu dziesmu rakstīšanā kā autori. Vai vari vairāk pastāstīt par šīm sadarbībām?
Jā, ar Ilzi (Ilze Fārte jeb Būū – red.) kopā sarakstījām "Afrodīte" un mums ir kopdziesma "Kur saule", kurai es neesmu autore, tā tapa dziesmu rakstīšanas nometnē. Man patīk šī saikne, kas mums ar Ilzi ir izveidojusies. Ir lietas, kuras es no viņas varētu mācīties. Piemēram, runājot par dziesmu "Afrodīte", kas man ir netipiska dziesma tās viegluma dēļ. Man patīk rakstīt dziesmas par smagām sajūtām. "Afrodīti" radījām autoru kolektīvā, kurā bez manis un Ilzes vēl bija iesaistīti Chris Noah un JJ Lush. Kad viņi man piedāvāja piedziedājumā tekstu "mani gurni tevi hipnotizē", es teicu nē. Bet viņi mani pierunāja, jo nav jau nekā nepieņemama šajā tekstā. Dziedot "Afrodīti", es varu atbrīvoties, būt rotaļīga, sievišķīga, flirtēt – šobrīd vairs nevaru iedomāties, ka šai dziesmai varētu būt cits teksts. Ilzē ir vieglums un viņa mani iedvesmoja dziedāt šādas vieglas dziesmas, kas uz skatuves dod pavisam citu sajūtu. Nav drāmas, bet tu izbaudi. Šī pieeja ar mani paliks arī turpmāk.
Runājot par Jāni – viņš ir cilvēks, kuram es ļoti uzticos. Viņš uzrakstīja manas pirmās dziesmas "Maiga vara" latviešu valodā tekstu. Man tas bija liels notikums – beidzot dziedāt latviski. Jānis bija iejūtīgs, uzklausīja mani, ko es vēlos pateikt, un to ietvēra šīs dziesmas tekstā. Es nespētu iedomāties labāku tekstu - "Maiga vara" ir viena no manām visu laiku mīļākajām dziesmām. Savukārt "Tavi viļņi" ir Jāņa dziesma, kurā viņš man piedāvāja iesaistīties. Man tā ļoti patika un, protams, ar pašu Jāni vienmēr prieks strādāt.
Man vispār ir paveicies ar cilvēkiem, ar kuriem kopā varu strādāt!
Nav tā, ka ar pilnīgi nepazīstamiem cilvēkiem varu kopā veidot dziesmas. Ja tomēr neesam pazīstami, tad pirms tam tiekamies un runājam, mēģinām viens otru sajust.
Tu darbojies popmūzikas žanrā, kuram piemīt sportisks gars – trendi, konkursi, sāncensība. Kā tu šos aspektus izjūti?
Ja es domātu, ka man ir jāuzraksta radio hits, tas tā nestrādā. Ja domā radoši, dziesmā ieliekot personīgo stāstu, tad tas nostrādā. Es nedomāju, ka dziesmā noteikti jāieliek trendīgas skaņas. Es dzirdu visu, kas notiek apkārt. Man arī patīk šīs trendīgās lietas un tās vajag lietot, kad gribi, jo labi skan, nevis, kad esi to izskaitļojusi. Piemēram, "Paisums. Bēgums", es nezinu, vai šī ir trendīga dziesma, bet es ļoti izbaudīju šīs dziesmas tapšanas procesu. Piedomāju pie katra efekta. Šai dziesmai labi veicās radiostacijās, bet es necentos šo dziesmu radīt trendīgu, bet tās skanējums ir mūsdienīgs. Dziesmas producents veido labus aranžējumus, un es izvēlos tās lietas, kas man patīk.
Ko, tavuprāt, mūsdienu mūzikā var saukt par vecmodīgu?
Manuprāt, mūsdienās ir tik daudz nišu, kurā ielikt dziesmu, lai tā nebūtu vecmodīga. Piemēram, dzīvie instrumenti nevar kļūt vecmodīgi – tā ir klasika, kas vienmēr izklausīsies labi. Iespējams, šīs jaunās skaņas un bīti var ātri novecot, kā mēs to varam redzēt, atskatoties uz astoņdesmito gadu trendiem. Grūti nosaukt, kas būtu vecmodīgs, jo mūzikā tāpat kā modē lietas pēc kāda laika no jauna kļūst aktuālas.
Noslēguma jautājums būs Teilores Sviftas iedvesmots. Viņai 2023. gads ir bijis izcils - viņa ir kļuvusi par bilionāri un ir viena no šī gada ietekmīgākajiem cilvēkiem. Kā tev šķiet, vai ir pienācis sieviešu laiks mūzikas biznesā?
Teilore Svifta vietnē "Spotify" ir 2023. gada spēlētākā māksliniece gan starp sievietēm, gan starp vīriešiem. Viņai ir izpirkti koncerti. Jā, mani tas iepriecina. Man patīk, kā viņa strādā, cik viņa ir mērķtiecīga, skaista un stipra sieviete – viņa ir labs piemērs.
Atskatoties uz 2023. gadu Latvijas mūzikā, ko tu paņemsi līdzi no šī gada?
Man personīgais notikums bija mans koncerts "Palladium Riga", kas izdevās tāds, kādu es to biju plānojusi. Tas man deva iedvesmu strādāt tālāk un turpināt attīstīties, veidot nākamos koncertus. Par kolēģiem runājot, man ir prieks par "Astro'n'Out"! Nav bieži gadījumi, kad grupas ar solisti sievieti, rīko koncertus "Arēnā Rīga". Tas ir zīmīgs notikums – es lepojos ar Māru! Arī no Māras brīnišķīgi var iedvesmoties.
