Kobijs Sejs
Britu vokālista, producenta un dīdžeja Kobija Seja debijas albums "Conduit" tika iekļauts žurnāla "The Wire" 2022. gada labāko mūzikas ierakstu sarakstā, savukārt medijs "The Guardian" Seju portretēja rakstu sērijā "One To Watch", raksturojot albumu kā vienlaikus politisku un nemierīgu, un arī introspektīvu un patiesu.
Sejs komentēja, ka ieraksts "Conduit" ir veidots bez kompromisiem un skatās pāri pozitīvu vai negatīvu noskaņu iedalījumam.
Albums ir paredzēts kā aicinājums sapņošanai: ne velti medijā "The Quietus" ir lasāma redaktores Arusas Kureši eseja, kurā izklāstīts, kā šī mūzika iedvesmojusi viņas sapņu pasauli.
Sejs ir sastrādājies ar tādiem mūziķiem kā Lafawndah, Mika Levi, Tirzah un Dīns Blants. Viņš vada ikmēneša raidījumu radiostacijā NTS.
Sejs savā mūzikā apvieno abstraktu elektroniku, spoken word, r’n’b, post-graimu, drīmpopu, džezu un hip-hopu. Savu muzikālo ietekmju vidū viņš min dziedātāju Grouper, indīroka grupu "Sonic Youth", trompetista Mailza Deivisa septiņdesmito gadu ierakstus un hip-hopa grupu "Public Enemy".
Viņa dzīvie priekšnesumi mūzikā iesaista pavadošo grupu trīs cilvēku sastāvā: uz skatuves kāps arī Leiša Tomasa, pazīstama arī kā "Alpha Maid", Momoko Gila un Bens Vinss.
Makss Eilbahers
Mūziķa un skaņu mākslinieka Maksa Eilbahera mājaslapa vēsta sekojošo: "Makss Eilbahers strādā ar skaņu." Tas nav melots, un šāds šķietami acīmredzams apgalvojums spoguļo arī skanējumu, kas nereti piemīt viņa mūzikai – tā ir abrazīva, taču fokusēta un neieinteresēta sīkumos, kas novērš uzmanību. Ja tajā parādās negaidītas, smalkas detaļas, tās nereti ir efektīvi izceltas un skaidri saklausāmas. Viņa darbi robežojas no ģeneratīvas datormūzikas līdz elektro-akustiskām kompozīcijām un skaņu mākslas instalācijām. Eilbahers ir arī postminimālisma un avantroka grupas "Horse Lords" dalībnieks. Šogad viņš ir arī Eiropas Savienības atbalstītās novatoriskās mūzikas platformas "SHAPE+" dalībnieks.
Makss Eilbahers intervijā medijam "It’s Psychedelic Baby Magazine" uzsver, ka nesaredz datormūziku kā kategoriju un arī neredz pamatu fetišizēt datoru kā muzikālu instrumentu, asprātīgi piebilstot sekojošo: "Dators ir vienkārši ierīce. [..] Perfektā pasaulē es būtu spējis sev vēlamās skaņas radīt ar kompresēta gaisa flakonu un spuldzīti, un ne reizi pat nepieskartos datoram. Diemžēl šobrīd man tādu prasmju nav."
Eilbahers arī labprāt ironizē par skaudra un mērķtiecīga elektroniskās mūzikas komponista klišeju un atzīst, ka, strādājot ar skaņu, labprāt ļaujas negadījumiem:
"Rezultāts, ko sadzirdu caur skaļruņiem, nereti ir ļoti atšķirīgs no tā, ko biju iecerējis savā prātā, taču, ja man patīk tas, ko dzirdu, es ar to strādāju tālāk."
Visbeidzot, Eilbahers arī pasmejas par izsmalcinātu konceptu un laikmetīgās mākslas žargona kokteili, kas nereti tiek izmantots, lai aprakstītu eksperimentālo mūziku: "Pat ja es sacītu, ka kāds mans skaņdarbs tiecas apcerēt pēckara modernisma arhitektūru Japānā un tās iespējamās sasaistes ar radikālu marksistu idejām Eiropā, pati mūzika tik un tā daudziem cilvēkiem izklausītos pēc zem ledusskapja mirstošas mušas."
Marija Čavesa
Skaņu māksliniece un vinilplašu atskaņotāju manipulatore Marija Čavesa un multiinstrumentālists, tagad arī grupas "Amen Dunes" dalībnieks Džordijs Vīlers uzstājas kopā jau kopš 2015. gada.
2021. gadā prestižās koncerttelpas "Cafe OTO" interneta leibls "Takuroku" publicēja dueta albumu "The Kitchen Sessions: 1-5, 2020". Ieraksts tapis pandēmijas laikā – Ņujorkas iestāde "The Kitchen", kas vīrusa izplatības dēļ tika uz laiku slēgta apmeklētājiem, duetam piešķīra iespēju savas telpas (un skaņu inženieri) izmantot ierakstu sesijai. Šie bija ērti darba apstākļi arī pašai Čavesai, kas tobrīd lēni atkopās no sarežģītas smadzeņu operācijas. Čavesa izmantoja astoņus vinilplašu atskaņotājus, savukārt Vīlers šajās sesijās spēlēja klavieres, basģitāru un bandžo.
Čavesas un Vīlera priekšnesums atšķirsies no citiem, jo tas notiks nevis uz skatuves, bet gan "Hanzas perona" foajē.
Pēc tā noslēguma trīs dienu garumā minētajā foajē būs apskatāma abu mākslinieku veidota instalācija. Vīlera un Čavesas dalība "Skaņu mežā" notiek sadarbībā ar skaņu mākslas projektu "Tekhnē", ko atbalsta Eiropas Savienība.
Čavesas skaņu mākslas darbi izstādīti galerijās "Documenta 14" Atēnās, "JUDD Foundation" Teksasā un Getija muzejā Losandželosā. Viņa bijusi redzama gan uz žurnāla "The Wire" vāka, gan uz akadēmiskā izdevuma "History of Electronic and Experimental Music" apvākojuma. Džordijs Vīlers ir multiinstrumentālists, kas spēlējis gan kā solo mākslinieks, gan ar grupām.
Delija Beatrisa jeb Debit
Meksikā dzimusī un šobrīd ASV dzīvojošā producente un dīdžejs Delija Beatrisa jeb Debit strādā vairākos estētiskos virzienos: viņas klubu priekšnesumi latīņamerikāņu deju mūziku intergrē tehno un industriālās mūzikas vidē, savukārt viņas solo ieraksti demonstrē strauju pāreju no eksperimentālas deju mūzikas uz pārsteidzoši spocīgu ambiento mūziku.
Tas ir novērojams tieši viņas nesenākajā ierakstā "The Long Count", ko medijs "The Guardian" stāda priekšā sekojoši: "Delija Beatrisa izmanto seno maiju flautas, lai panāktu pārsteidzoši oriģinālu skanējumu. [..] Tā kā no seno maiju civilizācijas nav saglabājušās pierakstītas mūzikas liecības, Beatrisa šiem senajiem pūšaminstrumentiem izgudro jaunu valodu. [..] Tā ir baudpilni savāda klausīšanās pieredze." "The Guardian" albumu izcēlis arī sadaļā "Global Album of the Month".
Medijs "Pitchfork", savukārt, albumu komentē šādi: ""The Long Count" stipri atšķiras no lielākās daļas ambientās mūzikas. Līdzīgi kā Elianas Radigas darbi, albuma neierastās frekvences var panākt savdabīgu psihoakustisku efektu. [..]
Līdzīgi kā Tomasa Kēnera izolējošā mūzika, albums emocionāli uzskaņojas nevis uz patīkamas melanholijas nots, bet gan uz nenosakāmu draudīgumu."
Ieraksts veidots, arhīva ierakstus, kuros tiek spēlēti seno maiju instrumenti, iepazīstinot ar mākslīgo intelektu un pašas Delijas Beatrisas savdabīgo estētiku.
Projektā "Shure24" par Debit labus vārdus sacījusi arī kādreizējā "Skaņu meža" viešņa Hollija Herndone: "Viņa ir tik enerģiska un harismātiska, nav cita vārda, kā viņu aprakstīt, kā vien "avangards"."
"Flowerpower"
"Flowerpower" ir elektroniskās mūzikas duets no Latvijas, kuru veido komponistes Agita Reķe un Sofija Zaiceva.
Fokuss tiek vērsts uz skaņu eksperimentiem dzīvā laika performancēs, izmantojot analogos sintezatorus, dažādus ierakstus, kā arī pievienojot digitālu skaņu, veidotu kādā no datorprogrammām.
"Flowerpower" apvieno eksperimentālu, ambientu improvizāciju ar deju mūzikas elementiem.
2021. gadā "Flowerpower" izdeva savu pirmo albumu "Margery the Medium", savukārt 2023. gada maijā "Flowepower" piedalījās "Tallinn Music Week", uzstājoties uz "Skaņu meža" skatuves.
17. jūlijā tika izziņoti pirmie festivāla mākslinieki, starp kuriem arī kolāžmūzikas un audiovizuālo priekšnesumu kolektīvs "Negativland", japāņu vokāliste Phew un avangarda dziesminieks Daniels Blumbergs.
Festivāla "Skaņu mežs" atklāšanas pasākums gaidāms 30. septembrī.
Festivāla laikā notiks arī aktivitātes no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas EEZ grantu atbalstīta projekta "LYRA", kas paredzēts bērniem un jauniešiem.
