Jēdziens "indī" tiek saistīts arī ar neatkarīgajām mūzikas izdevniecībām, un arī Latvijā mums ir savi piemēri. Nozīmīgu ieguldījumu indī/alternatīvas mūzikas attīstībā ir devusi izdevniecība "Tornis Rec.", kas darbojās no 1991. līdz 2010. gadam. Vēlāk 2004. gadā tika dibināta izdevniecība "I Love You Records", kuras paspārnē dažādos virzienos uzplauka indī mūzika. Pēdējā desmitgadē augstu novērtēti indī/alternatīvās mūzikas albumi iznākuši izdevniecībā "Naba Music", tā arī atrodami "SKYR" katalogā. Visbiežāk indī/alternatīvie mūziķi paši ir savi izdevēji.
Indī mūsdienās var kļūt par epitetu, kā raksturotu arī lielās ierakstu kompānijas mākslinieka jauno skanējumu.
Mūzika ir lielāka par visām definīcijām!
Tādēļ jautājām mūziķiem un melomāniem, kurus trīs latviešu indī/alternatīvās mūzikas albumus viņi ieteiktu noklausīties citiem. Aptaujātie atbildēja neatkarīgi viens no otra, daloties savās personīgāks sajūtās, mazāk analizējot. Un tomēr – kopējā izlase atklāj arī kopējos favorītus.
ALBUMUS IESAKA:
- Mūzikas izdevējs Bruno Roze.
- Mūzikas menedžere Lena Sme.
- TV personība Kristīne Garklāva.
- Mūziķe Emīlija.
- Mūzikas žurnālists Uldis Rudaks.
- Mūziķis Jānis Holšteins-Upmanis.
- Mūziķi Kristīne Spure un Mārtiņš Spuris.
- Mūziķe Māra Upmane-Holšteine.
- Redaktore Dace Volfa.
- Mūzikas apskatniece Aiga Leitholde.
Bruno Roze
Mūzikas izdevējs "I Love You Records"
Ingus Baušķenieks – "Mājas dzīve" (1988)
Albums, kas jau no tā iznākšanas laikiem manī ir dziļi iesēdies. Neatminos nevienu reizi, kad, atkal uzliekot pēc kāda laika intervāla, būtu vīlies. Kaut kāds apbrīnojams emocionāls lādiņš tur ir iekšā. Žēl, ka iztrūkst fiziskas kopijas, ko laiku pa laikam mājās uzgriezt.
"Mofo" – "Raķete" (2009)
Arnis ar domubiedriem šajā albumā ir sakausējuši visu britpopa klasiku vienās 45 minūtēs, un, kas patīkamākais, albumam nav laika zoba, vismaz ne manām ausīm. Tas viss izklausās tikpat 2023. gads, kā "Laika suns".
Alise Joste – "Alise Joste" (2011)
Šis ir albums rudenim, tā, ka kādu laiciņu vēl būs jāpaciešas, lai noķertu pareizo sajūtu. Alise uzpeldēja no nekurienes – vienreiz koncertējusi Jumpravā un tad, Toma Grēviņa iedrošināta, bija atnākusi uz ILY bāra organizēto "Open Mike", un pēc tam viņa ierakstīja viena pati mājas apstākļos šo pašas vārdā nosaukto debijas albumu – akustiskā ģitāra un balss. "Skudriņas" garantētas (vismaz man vienmēr).
Lena Sme
Mūzikas menedžere – "MOO/music observation organization", "Skaņu mežs", "8 Days A Week Latvia", "Femme Fatale/Sieviete org"
Nesen kāds draugs mani sarunā nosauca par mūzikas pedofilu, jo izjūtu neapturamu mīlu pret visu, kas vēl tikai sper pirmos soļus mūzikas pasaulē. Tieši tie pirmie, iespējams, nedaudz klibie un nedrošie man šķiet vispatiesākie un uzmanības vērti. Tālāk jau sākas imitācija, kaut vai sevis paša, bet atdarināšana. Tāpēc, gatavojot šo trio, sašaurināju savu garo sarakstu līdz debijas albumiem. Turklāt darīju to ļoti egoistiski, atstājot tikai tos, ar kuriem man pašai ir bijusi vistiešākā darīšana. Bet par to, kas tad galu galā ir indī, visas cerības uz Aigu, kas ir šī raksta iniciatore.
"Depo" – "Alepo" (2002)
Šis drīzāk ir periods, nevis albums. Spilgts un neaizmirstams, kā komētas nolaišanās. Prāta pārgaismojums un neprāta aptumsums. Zibsnis, sprādziens, beigas. Īss lielo plānu iesākums, kuriem nebija lemts piepildīties. Šis EP bija paredzēts kā neveiklāko dziesmu apkopojums, lai albumam paliktu tikai hiti, kuri ir palikusi iemūžināti vien dažos koncertierakstos. Šī parādība atstāja savu iespaidu uz daudziem jo daudziem laikabiedriem un atbalsojas vēl šobaltdien, piemēram, Jura Simanoviča (kas pats par sevi ir pelnījis šīs valsts indī karaļa kroni par "Kā samierināties ar savu nenozīmību" vien) šogad izdotajās "saulespuķēs saulesskapjos". Atzīšos, ka manā mūzikas albumu izdošanas un producēšanas ceļā "Alepo" un "Mīlestības metastāzes" ir vērtējami kā divi bērni, pirmdzimtais un jaunākais, un ar abiem ļoti lepojos.
"Ezeri" – "Ogle" (2016)
Dzīves periodā, kad izmisīgi gaidīju kaut ko svaigu, neparastu un lielu, piedzīvoju mirkli, kuru ir grūti aizmirst, – kādā rudenīgā pastaigā, iepazīstoties ar drauga draugiem, nonācām pie jūras. Miķelis Putniņš, toreiz vēl tā pavisam nedroši un nepārliecinoši man uzlika uz austiņām savu skaņdarbu demo. Piedzīvotais bija tuvu narkotiskam tripam, kā tāds portāls paralēlā realitātē. Šī pastaiga turpinājās vienā lielā piedzīvojumā, ar neskaitāmu skaņas celiņu kopā salikšanu Vīnē, "Lost in Italy" solo koncerttūri un šo burvīgo albumu. Vēl dažas CD kopijas ar Esteres Betijas Grāveres dizainu ir manā plauktā, ja kādam, kas šo lasa, ir interese – gaidīšu ziņu! Tikmēr es ļoti gaidu turpinājumu, jo Miķelis pačukstēja, ka no "Ezeriem" ir izkāpis un tapina kaut ko pavisam jaunu.
Keitija Bārbale – "Akmens Dievs" (2022)
Nebrīnīšos, ja šo albumu būs pieminējuši vairāki iesaistītie, pavisam noteikti to sagaidu no šīs valsts galvenā Keitijas dievinātāja Ulda Rudaka.
Keitijas talantu ievēroju, pateicoties izdevniecības "Tornis" vadītāja dzīvesbiedres Unas Kojalo ieteikumam; vēlāk Keitijas "Es kritīšu tavās rokās" dienām un naktīm uz riņķi vien drillēja kaimiņos apmeties Gatis Ziema. Uzaicināju Keitiju dzīvot savā V4 komūnā, noklausījos vairākus izcilus spontānos virtuves koncertus un priecājos par viņas ambīcijām, mērķtiecību un savpatību teju pusotra gada garumā. Kopā ar Mārtiņu Krastiņu un "Wiktoriju" tikām galā ar albuma ierakstu, kuru joprojām ceru izdot arī vinila platē. Jo Keitija ir īpaša, tāpat kā daudzas izcilās Latvijas sievietes, Evija Vēbere, Elizabete Balčus, "Sign Libra" vai Kristiāna Kārkliņa. Manuprāt, tieši sievietes ir šīs valsts lielākais un unikālākais dārgums, viņas ne tikai ir spējīgas ietekmēt vietējo mūzikas dzīvi, bet arī pavisam noteikti varētu iznest valsts vārdu un karogu tālu ārpus tās robežām. Lai izdodas!
Kristīne Garklāva
TV personība
Izvēlēties trīs indī/alternatīvās mūzikas albumus ir tikpat grūti kā nosaukt trīs savas visu laiku mīļākās dziesmas. Tas ir neiespējami. Daudz vieglāk būtu uz šo jautājumu neatbildēt vispār, bet vienkārši ieteikt klausīties latviešu indī mūziku un sākt to darīt, jau atrodot vairākas desmitgades senus albumus, par kuriem jau izsenis ir rūpējies "Tornis Records". Klasika – "Baložu pilni pagalmi", protams, ir jādzird visiem. Un ceru, ka kādreiz "Mans zirgs" skanēs arī Mežaparka Lielajā estrādē koru izpildījumā. Šobrīd noteikti var noklausīties "Radio Naba" top 100 un dzirdēt labu Latvijas mūziku. Piemēram, "Juuk" vai Juri Simanoviču (Jura, mūziku, starp citu, šobrīd arī klausāma un lieliski iederas Nacionālā teātra izrādē "Ričards. Nekā Personīga").
Esmu atlasījusi:
"Alejas" – "Austrālija"
"Perestroika" – "Memorial Server"
Fiņķis / PRAGAII – "Tāds slinkums"
"Juuk" – "Indulgenču tirgotāji"
Juris Simanovičs – "Mīlestības metastāzes"
Izvēlēties ir patiesi grūti, šoreiz savās personiskās sajūtas dalīšos par:
Fiņķis / PRAGAII – "Tāds slinkums" (2022)
Ir vērts noklausīties, noskatīties video klipus un redzēt koncertos, jo Fiņķa skatuviskā harisma ir neapstrīdama. Helvijs Fiņķis, manuprāt, ir lielisks dzejnieks (paši mākslinieki saka, ka viņi rakstīšanai "pieiet" tehniskāk). Viņa radītie dziesmu teksti ir krāšņā valodā būvēti – personisku, skaudru pārdomu pilni. Fiņķis un viņa fantastiskā kompānija – Kashuks, Aleksis Luriņš paceļ mūzikas latiņu augstu, augstu. Iesaku dziesmas noklausīties vairākas reizes, jo katru reizi var atrast jaunas skaņu dimensijas. Šī mūzika patiks tiem, kuriem patīk ceļot žanros. Teorētiski, šim stāstam būtu jāieguļas hiphopa atvilktnītē, bet man patīk to ielikt indī atvilktnē, jo "Tāds slinkums" ceļo žanros un tas viņiem izdodas ļoti labi. "Legendary" , es teiktu :). Un tā ir ļoti kvalitatīva mūzika!
"Alejas" – "Austrālija" (2021)
Līdzīgi kā Fiņķis, arī "Alejas" jāredz vasaras koncertos, jo arī šeit uz skatuves dzīvo harismātiska personība – Kirils Ēcis.
Albumā "Austrālija" ir plašs žanru sajaukums, kurā sadzīvo gan indī, gan liriska elektroniskā mūzika. Un arī šeit mūzikas pievienotā vērtība ir Kirila Ēča radītie dziesmu teksti. Iespējams, ka kādam Kirils ir pazīstams tieši kā dzejnieks, nevis kā "Alejas" līderis. Vislabāk šo albumu pasaka pati grupa: ""Austrālija" ir tāda kā mirāža, vietā, kur zemei uzguļas debesis. Kaut kas tur tālumā vizuļo un vilina, bet atkāpjas no mums ar katru soli, ko speram tās virzienā. Varbūt pārāk bikli mēs tai tuvojamies. Varbūt vienkārši jāpagriež mugura un jādodas uz otru pusi. Kaut kur pa vidu tam visam skan šīs dziesmas."
Emīlija Jermola
Mūziķe
"Polifauna" – "You Look Like A Lost Soul" (2018)
Šis ir viens no sajūtu pilnākajiem albumiem, ko esmu klausījusies. Apbrīnoju ieturēto melanholiju un unikālo skanējumu, ko grupa spēj saglabāt arī koncertos. Man albums saistās ar kādu "coming of age" filmu, kas rada nostalģijas pēcgaršu. Sapņainā balss un izcilā instrumentācija, producēšanas darbs, atstāj skaistu nospiedumu indī mūzikā.
Elīna Silova – "Rezonanse" (2019)
Ārkārtīgi skaists un smalki niansēts albums. Elīnas gaišais un meistarīgais vokāls mijas ar kustīgām un minimālistiskām instrumentu partijām, kas kopā veido augšupceļošu un sirds siltu mūziku. Šis ir viens to tiem albumiem, pie kura atgriežos bieži, katru reizi saklausot ko jaunu. Mani ļoti uzrunā tas, cik daudz krāsu un šķautņu šī mūzika nes. Ļoti iedvesmojoši.
Evija Vēbere – "Sirdsbūt" (2018)
Šis ir albums, kas glabā daudz manu sajūtu. Iespējams, ka man šī bija viena no pirmajām iepazīšanām ar alternatīvo mūziku. Evijas uzburtās ainas un sajūtas ir ārkārtīgi īpaši un trausli mirkļi. Mani saista patiesums un atmosfēra, kā arī instrumentālais piedzīvojums, kas tik gaumīgi ievelk albuma atvariņā.
Uldis Rudaks
Mūzikas žurnālists
"N.S.R.D." – "Medicīna un māksla" (1985)
Iesācējiem šis albums būs vislabākais un vieglākais ievads "Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas" jeb Hardija Lediņa un Jura Boiko astoņdesmito gadu sākuma skaņu un ne tikai skaņu eksperimentu pasaulē, jo šis, atšķirībā no citiem, nav konceptalbums, bet viņu dziļi iedvesmoto "Dzelteno pastnieku" dalībnieku Ingus Baušķenieka un Viestura Slavas producēto dziesmu apkopojums. "Labrīt, putra", "Slimnīca", "Čau, poliklīnika", "Ciku caku, caurā tumba", "Cepure" kā līdzi dziedamas tieši to neparastā skanējuma dēļ ātri uzķertu arī mazi bērni, iemācoties, ka ne viss šai pasaulē ir tāds, kā cilvēks tiek radināts jau no mazām dienām.
"Zig Zag" – "Visas lietas" (1994)
Joprojām spēlējošās "post punk" / "new wave" grupas sākumposma esence, kas aptver gan laiku, kad grupas solists bija Gvido Vasiļjevs (vēlāk Linga), gan pirmos ierakstus, kuros dzied Juris Lasinskis, kurš kopā ar bundzinieku Uldi Timoško veido grupas kodolu vēl šodien. Šajos ierakstos novērtējama grupas to laiku taustiņinstrumentālista Arņa Zundes virtuozā spēle uz sintezatora, kas uzbūvēts no krievu armijas detaļām, kas īpaši mirdz dziesmā "Vējam", hits "Velna rāviens" varētu būt atguvis aktualitāti pēc iekļaušanas Viestura Kairiša filmas "Janvāris" skaņu celiņā, bet "Last Dance" atgādina, ka "Zig Zag" cienījami skanēja arī angļu valodā un, iespējams, tolaik būtu aizgājusi pa Latvijas eksporta taku, ja būtu tādas iespējas, kādas ir tagad.
"Starmetis" – "Krāsas" (2015)
Cēsu indī grupa "Starmetis" guva pirmo atzinību, iegūstot galveno balvu "Radio Naba" jauno grupu konkursā "Hadrons" 2011. gadā, un pirmo viņu albumu tolaik vēl tikai savu uzvaras gājienu atsākušajā kasetes formātā ar dziesmām angļu valodā izdeva Miks Magone, kurš aktīvi darbojies koncertdzīves organizēšanā Ventspilī, Durbē un Rīgā, un tās prezentācijas koncertā Centrāltirgus teritorijā izvietotajā klubā "371" viņš grupā spēlēja arī taustiņinstumentus. "Starmeša" mūzikā, īpaši vokālā, jūtamas "Dzelteno pastnieku" ietekmes, papildinot tās ar svaigām vēsmām. Diemžēl 2015. gadā iznākušais albums "Krāsas", kurā visas dziesmas ir latviešu valodā, arī palicis pēdējais, pēc kura grupas darbībā iestājusies pauze.
Jānis Holšteins-Upmanis
Mūziķis
"K. Remonts" – "Melnraksti" (1999)
Man 2007. gadā paveicās būt starp tiem dažiem desmitiem (varbūt – simtam) klausītāju Baldones vidusskolas vecajā sporta zālē (agrīnajā Baldones kultūras namā), kur notika šīs grupas apvienošanās koncerts. Maģiski! Ja jāsalīdzina ar pasaules mūziku, tad grupa "The Police" ir pirmā, kas nāk prātā "K.Remonta" līdzinieku kārtā – askētiska, bet ļoti pašpietiekama mūzika, Ievas Akurateres un Viļņa Linuža precīzie vokāli, lieliska tekstu izvēle, Jura Riekstiņa trāpīgā basģitāra. Ja man būtu tāda iespēja, es šim ansamblim, divreiz nedomājot, piešķirtu "Zelta mikrofonu" par mūža ieguldījumu Latvijas mūzikā.
"Oceanfall" – "Upe bez tiltiem" (2002)
Grupa, kas vistiešāk ietekmējusi Goran Gora skanējumu 2000. gadu sākumā. Kārļa Kazāka trāpīgie dziesmu vārdi, tā laika "Coldplay" estētikai radniecīgais ģitārroka skanējums un kopīgā estētika mani burtiski apstulbināja – ir iespējams izdot perfektu albumu! Vēl šodien šis albums skan mūsdienīgi, laikmetīgi un tikpat labi varētu būt ierakstīts arī vakar. Pārlaicīga mūzika.
"Nesen" – "Tas būs ilgi" (2021)
Skaļi un biezi – kā masīva jūra vai palags. Jostu ģimenes kopdarbs mani ne tikai pārsteidza nesagatavotu, bet ievilka savādā atmiņu tīmeklī – laikā, kad manu ikdienu pārpludināja tā laika "skaļā" mūzika – "Korn", "Deftones", "The Prodigy". Šodien, klausoties šīs grupas, nākas mazliet pasmaidīt – ne tur kas skaļš, ne smags. Mīlīga mūzika ar daudziem ģitāru pedāļiem. Bet "Nesen" arī pēc divdesmit gadiem skanēs skaļi un pārliecinoši, jo nav piesaistīts nedz konkrētam žanram, stilam vai "modernām tendencēm". Un tas ir vislielākais kompliments, ko mūziķis var saņemt – viņi skan pēc sevis.
Kristīne Spure un Mārtiņš Spuris
"Star FM" brīvdienu balsis, mūziķi grupā "Franco Franco"
"Goran Gora and The Yrs" – "Mystyrys Yrs" (2010)
Daudz klausījāmies šo albumu, kad tikko bijām sākuši muzicēt "Franco Franco". Dzirdot tādas dziesmas kā "Distant Light" un "Glow", tolaik "Radio 101", tā bija pirmā reize, kad par kādu skaņdarbu nevarējām saprast – tas ir latviešu darbs vai tomēr ārzemnieku? Jo izklausījās un aizvien skan fantastiski!
"Carnival Youth" – "No Clouds Allowed" (2014)
"Carnival Youth" ir paspējuši apceļot pasauli un radīt tik daudz mūzikas, taču šis aizvien ir mūsu vismīļākais. Tik daudz dzīvesprieka un saules ir visā skanējuma – gan par "Carlsberg" leģendu kļuvušajā dziesmā "Never Have Enough", gan "Brown Eyes and All the Rest", "Traffic Lights" un "Akmentiņos". Vairāk šī prieka latviešu mūzikā!
"Instrumenti" – "Procrastination" (2013)
"Instrumenti" ir meistari žanru jaukšanā, un pat grūti saprast, kurš albums ir alternatīvs, kurš drīzāk pops, taču šim noteikti ir izteikti "neatkarīgs" skanējums. "Procrastination" ir patiesi konceptuāls albums, kurš jāklausās kā stāsts no sākuma līdz beigām. Mārtiņa mīļākā kompozīcija no albuma ir "Don’t Hold Onto Me", savukārt Kristīnei – "Aeon River", kurā koncertos "Tribes of The City" soliste Ksenija Zaķe dzīvajā spēlēja ģitāru. Interesanti, ka abi divi bijām praksē pie "Instrumentiem" šī albuma tūres ietvaros un bijām sajūsmā dzirdēt katru no dziesmām atkal un atkal.
Māra Upmane-Holšteine
Mūziķe un dziesmu autore, grupa "Astro'n'Out".
Goran Gora – "Hold Me Close When It Comes" (2011)
Nevarēju izvēlēties, kurš no mana vīra albumiem man ir vismīļākais. Man vairāk ir ļoti īpaši albumi – "Jetleg", "Renesanse". Bet "Hold Me Close When It Comes" vokāls un ģitāra ir rakstīta vienā reizē un, man šķiet, šeit to īstumu – te un tagad – jūt. Albums tapis Jānim personīgi nozīmīgā dzīves posmā, pārdomājot daudz ko, kas ir dziestošs, gaistošs un zūdošs. Tas "jēlums" dziesmās, to vārdos ir īsts un trāpīgs.
"Mofo" – "Raķete" (2009)
Grupā "Astro'n'out" daudz esam diskutējuši, kuras ir labākās grupas. Nav tā, ka mums vienmēr sakrīt gaume, bet uz "Mofo" koncertiem mēs vienmēr visi esam gājuši. (Otra grupa bija "The Briefing"). Albumā "Raķete" ir izcili teksti, melodijas – lipīgas. Melodisks un popsīgs albums, kas nekļūst triviāls un klišejisks. Man ir ļoti tuvu tas, kā Arnis [Račinskis] raksta dziesmas, un šī albuma dzīvais skanējums rezonē un patīk mums kā mūziķiem, kolēģiem.
"The Hobos" – "Numb Vision" (1999)
Arī starp "The Hobos" albumiem ir grūti izvēlēties. "The Hobos" uz mani ir atstājuši lielu ietekmi – Ūdrīša trāpīgie, asprātīgie un atšķirīgie teksti, nestandarta vokāls, tāpat kā grupas skanējums kopumā un viņu brīvais tēls. Tas viss tā laika Latvijā – "The Hobos" bija vislielākais izaugsmes potenciāls. Viņi mums rādīja, kā ir jādara.
Dace Volfa
Redaktore žurnālā "Mūzikas Saule", iepriekš darbojusies arī "I Love You Records"
"Momend" – "Episodes of Trust" (2012)
Albumu izvēlos grupas atšķirīgā, autentiskā skanējuma dēļ, kas izcēlās tolaik un savas kvalitātes nav mainījis, arī laikam ejot.
"Polifauna" – "You Look Like A Lost Soul" (2018)
Ik pa laikam rakstu albumu apskatus un tad intensīvi klausos mūziku. Kad albumu recenzija ir pabeigta, vietā nāk jauni ieraksti. Pa retam ir tādi albumi, kurus klausos arī pēc darba procesa beigšanas, un tāds ir "You Look Like A Lost Soul". Manuprāt, tas ir klasisks vasaras indī albums.
"Dzeltenie pastnieki" – "Man ļoti patīk jaunais vilnis" (1982)
Šis albums ir no tā laika, kad mana muzikālā saprašana vēl formējās. Albumu visdrīzāk dzirdēju krietni vēlāk pēc tā izdošanas, bet dziesmas pirmo reizi dzirdēju koncertā Vērmanes dārza estrādē. Šo koncertu pirmo reizi apmeklēju kopā ar draudzenēm, nevis ar ģimeni vai klasi. Šādas lietas notiek vienreiz un tāpēc ir paliekošas.
Aiga Leitholde
LSM.lv mūzikas apskatniece
"Baložu pilni pagalmi" – "Zabete baro baložus" (1999)
Grupas "Baložu pilni pagalmi" albumu "Zabete baro baložus" nejauši uzgāju vidusskolas laikā portāla draugiem.lv mūzikas sadaļā. Man šīs dziesmas tik ļoti iepatikās, ka joprojām zinu tās no galvas. Iespējams, šis ir viens no dzīvespriecīgākajiem "Baložu pilni pagalmi" albumiem, atpazīstams ar dziesmām "Vēstules", "Rīts", "Tava māja", "Kam pieder šī meitene". "Baložu pilni pagalmi" ir viena no ietekmīgākajām latviešu indī-alternatīvās mūzikas grupām, kuru mūzikas atsauces dzirdamas daudzu citu pašmāju mūziķu daiļradē. Ne velti 2014. gadā "Naba" izdeva izlasi "Brāļi un māsas", kurā Māra Šverna, "Baložu pilni pagalmi" dziesmas savā versijā iedziedājuši 16 kolektīvi – mūziķi, grupas un apvienības, kuru arī iesaku noklausīties!
"The Briefing" – "Funny Thoughts" (2008)
Toreiz vēl liepājniekus "The Briefing" iepazinu vēl pirms albuma izdošanas. Man šķita, ka grupa ir priekšā savam laikam, "The Briefing" agrīno daiļradi, tajā skaitā albumu "Funny Thoughts" bija iedvesmojis "acid jazz", tiphops, elektronika, pop un rokmūzika. Grupa bija labās attiecībās arī ar deju mūziku, un albumam "Funny Thoughts" ir arī remiksa versija. Laiks iet, bet es atkal un atkal pie šī albuma atgriežos.
Juris Simanovičs – "Kā samierināties ar savu nenozīmību" (2015)
Albums "Kā samierināties ar savu nenozīmību" ir brīnišķīga izvēle, kad vajadzīgs nomierināt savu sakarsušo es. Filozofiski, poētiski un ironiski ikdienas vērojumi mijas ar elektroniskās mūzikas atkāpēm. Albumam ir savs hits – "Dj Grēks" –, un labi dejot varēs arī pie "Apsūdzība funkcionālismā", tomēr labāk to klausīties no sākuma līdz beigām, šādi efekts būs paliekošāks.
