"Vislielākais un redzamākais novērtējums tam, ka bērniem tie ir svētki un ka viņi tik ļoti saplūst ar šo vidi, ir tas, ka pēc nometnes viņi negrib braukt mājās," atteic Jeske. "Jums kādreiz vajadzētu atbraukt uz Vītolsvētkiem paskatīties, kas notiek pēc koncerta.
Nolaižot nometnes karogu, bērni un jaunieši, pat sešpadsmitgadīgi puiši, apraudas, ka viņi tiešām negrib doties prom, jo visi viens ar otru ir iepazinušies, kopā dzīvojušies. Tas ir īstais novērtējums.
Nometnē katru gadu piedalās aptuveni 125 bērni, un dažiem tā ir viņu vasaras skaistākā nedēļa."
Vītolēnu pulkā ir ne tikai mūzikas skolas audzēkņi – orķestranti un koristi –, bet arī bērni ar mūziku sirdī, kuriem instrumenta spēle ir sveša. "Tie ir visādi bērni, kas sabrauc no visām Latvijas malām," stāsta nometnes pedagogs un Vītolsvētku mākslinieciskais vadītājs Matīss Pēteris Circenis. Viņš stāsta: "Kā jau Oskars minēja, iemesls, kāpēc mēs redzam, ka bērniem patīk nometne, ir arī tas, ka katru gadu jauni pievienojas vien kādi 10 vai 15 procenti, jo – kā vienreiz bērns ir atbraucis, tā parasti līdz 18 gadu vecumam katru vasaru turpina braukt." Savukārt pēc pilngadības sasniegšanas ne viens vien vītolēns nometnē veic brīvprātīgo darbu vai atgriežas jau kā skolotājs.
Nometnes "Vītolēni" orķestrantiem ik dienu ir divi mēģinājumi, kuros tiek apgūts viss Vītolsvētku repertuārs.
Nometnei ir arī savs komponists – Andris Riekstiņš. Katru gadu viņš vītolēniem uzraksta jaundarbu.
"Andris Riekstiņš ļoti labi zina un jūt "drēbi", kā rakstīt, piemēram, vijoļu partiju, lai bērniem vienlaicīgi būtu kaut kāda metodiskā ievirze, lai viņi kaut ko nometnē arī apgūtu, un tajā pašā laikā, lai partija būtu tāda, ka to var pacelt – ne par vieglu, ne par grūtu. Tas pats arī kora partijās, flautas partijās un citās," atzīmē Oskars Jeske. "Beigās tas arī labi skan un bērniem ir prieks spēlēt," piebalso Patriks Kārlis Stepe – nometnes "Vītolēni" pedagogs un kora "Kamēr..." diriģents, kurš Vītolsvētkos piedalīsies ar Cēsu kultūras centra jaukto kori "Beverīna".
Visiem spēlēt un dziedāt gribētājiem, kuri nākamgad arīdzan vēlas būt starp vītolēniem, jāliek aiz auss, ka pieteikšanās uz nometni sākas 1. janvārī. "Bērni nosvin Jauno gadu un tad sēž pie datora, kurš pirmais piesakās. Tā bieži vien ļoti ātri nokomplektējas, piemēram, flautu grupa. Tie, kas brauc katru gadu, zina šo specifiku. Protams, ka mēs popularizējām un vienmēr aicinām arī jaunus dalībniekus, bet viss ir uz izķeršanu, dalībnieku mums netrūkst," ziņo Vītolsvētku mākslinieciskais vadītājs. "Uz kori mēs parasti ņemam tik, cik grib, un ļaujam arī pēdējā brīdī kādam bērnam pieslēgties."
Ko pedagogi iegūst strādājot "Vītolēnos"? Stepe atklāj, ka viņam darbs nometnē ir ļoti vērtīgs tieši komunikācijas ziņā, proti, viņš iemācās sarunāties ar bērniem: "Viņi ir vispatiesākie, no viņiem neko nenoslēpsi. Tas ir ļoti vērtīgi, un
ar bērniem ir interesanti strādāt, jo viņi ir ļoti atsaucīgi, viņi ļoti grib tur būt, viņi ir tie ieinteresētie cilvēki, kuriem gribas dziedāt. Tāpēc mēs uz šejieni braucam."
Nometnes noslēgumā – 28. un 29. jūlijā – ikviens ir aicināts uz nakts koncertu, kurā pārsvarā uzstājas pedagogi, un uz "Vītolēnu" ansambļu un solistu koncertu. Notiks arī vizuālās mākslas konkursa "Jāzepa Vītola mūzika" gada tēmas labāko darbu izstādes atklāšana un laureātu apbalvošana.
Vītolsvētki
Lielajā Vītolsvētku notikumā 29. jūlija vakarā sadziedāties var visi – nav obligāti jāierodas ar kori, piedalīties var arī mazas draugu grupiņas. Koncerta repertuārs ir publicēts "Vītolēnu" tīmekļvietnē; mēģinājums ieplānots koncerta dienā pulksten 15.00.
"Visas dziesmas pārsvarā ir no dziesmu svētku repertuāra, tikai dažas ne," teic Matīss Pēteris Circenis. "Savulaik, kad 1988. gadā Edgars Račevskis sāka šos svētkus kūrēt, viņa lielā vēlme bija, lai katru reizi tiktu atskaņota Jāzepa Vītola "Upe un cilvēka dzīve". Kad es pārņēmu māksliniecisko vadību pēc 2018. gada svētkiem, pagāja kāds laiciņš, līdz mēs spējām savākt tik lielu cilvēku skaitu, kas varētu šo kordziesmu iemācīties un nodziedāt. Ja kori atbrauc vasarā, viņi grib dziedāt, bet ne īpaši pirms tam vēl mēģināt un mācīties jaunas dziesmas. Tas, protams, ir saprotams. Attiecīgi kādu laiku šī dziesma mums no repertuāra bija izņemta ārā, bet
šogad mēs ar kolēģiem vienojāmies, ka ņemsim līdzi katrs savu kori un dziedāsim Jāzepa Vītola "Upe un cilvēka dzīve" Edgara Račevska piemiņai."
Circenis piebilst, ka šogad ir arī vairākas jubilejas, ko atzīmēt: Jāzepam Vītolam – 160, "Vītolēniem" – 20 un Dziesmu svētkiem ir apaļa jubileja.
Vītolsvētkos būs mūzikas nometnes dalībnieku kora sadaļa un orķestra sadaļa, kā arī abu sastāvu kopsadaļa; vēlāk koncertā iesaistīsies amatierkori. Diriģenta godu nometnes "Vītolēni" pedagogi dala savā starpā, bet bieži vien gadoties, ka uz svētkiem ar savu kori vai pāris dziedātājiem ierodas kāds sen neredzēts, ļoti atpazīstams vai jauns diriģents, un tad nu ir iespēja tikt pie dziesmas un pie pults.
