Reinis, kurš nupat atgriezies no koncerttūres Jaunzēlandē un Austrālijā, var lepoties ar bagātīgu diskogrāfiju. Trīs albumu tapšanā ir piedalījusies pieredzes bagātā un arvien daudzsološā čelliste Erna Daugaviete, kura sadarbojusies ar vairākiem labi zināmiem Latvijas mūziķiem.
Dueta radītās instrumentālās kompozīcijas var atpazīt seriālos, kā arī TV un radio raidījumos, citas dziesmas savukārt pabijušas Latvijas radiostaciju topos.
Koncertā Reinis Jaunais un Erna Daugaviete galvenokārt izpildīs dziesmas no mūziķu nupat iznākušā albuma "Vārdi" (tajā klausāmas dziesmas, kurās izmantota dažādu Latvijas autoru dzeja), kā arī no nesen Latvijas Radio pirmajā studijā ieskaņotā instrumentālās mūzikas ieraksta "Klejā". Šīs kompozīcijas tapušas, iedvesmojoties no klejojumu piedzīvojumiem tuvās un tālās zemēs. Oriģinālprogrammā varēs saklausīt dažādu mūzikas stilu ietekmes, no fingerstyle ģitāras un akadēmiskās mūzikas līdz live looping, jazz fusion un pat ārtrokam.
Anete Ašmane-Vilsone: Tallinā, pēc tam arī Vācijā, Dānijā, Nīderlandē, Beļģijā un citviet Eiropā, bet tam visam pa vidu šajā nedēļas nogalē arī Latvijā uzstāsies Reinis Jaunais. Apskatot tavu mājaslapu, tur ir krietna kaudze koncertu, daudzi šīs vasaras garumā jau ir arī izskanējuši, mēs varam teikt, ka tev ir ļoti aktīvs un muzikāli bagāts šis periods?
Reinis Jaunais: Es domāju, ka noteikti tā varētu teikt, jā, cenšos darīt, ko varu. Arī vairāki ārzemju draugi ir vēlējušies atbraukt uz Baltijas valstīm, un līdz ar to notika vairāki koncerti, piemēram, manam itāļu draugam, brīnišķīgam fingerstyle ģitāristam Danielam Mammarelam, kurus es palīdzēju sarunāt. Tāpat arī Kreigam Sutonam no Bristoles, kurš uzstājas ar skatuves vārdu Flamenco Thief, tā kā flamenko zaglis, jo viņš savā mūzikā izmanto daudz flamenko spēles elementus. Nupat uz Lietuvu aizbrauca arī mans labs draugs Kriss Meiss, kurš ir savukārt blūza ģitārists no Austrijas, viņam es arī palīdzēju sarunāt koncerttūri.
Ir tik ļoti grūti izvēlēties vienu. Šajā vasarā ir bijuši diezgan daudz pasākumi arī Itālijā, un Itālijā koncertiem bija tiešām ļoti brīnišķīgas auditorijas. Protams, ka ne katru reizi. Bieži vien gadās pasākumi, kas ir tukšāki, uz kuriem neatnāk tik daudz cilvēku, cik gribētos, bet tajā pašā laikā citas reizes ir tā, ka cilvēku atnāk daudz un publika ir ļoti atsaucīga. Tad tu iegūsti ļoti daudz enerģijas no šiem klausītājiem. Jā, Itālijas brauciens bija varens. Jau ar pieminēto Flamenco Thief mēs uzstājāmies arī reģionā no Lietuvas līdz Helsinkiem, un arī tie koncerti bija brīnišķīgi. Protams, arī Latvijas festivāli, mākslas pikniki Lūznavas muižā, gribētu tos izcelt, tas bija ļoti brīnišķīgs pasākums. Tāpat arī koncerts Kokneses pilsdrupās, kurā uzstājāmies ar čellistu Ernu Daugavieti un jau pieminēto Danielu Mammarelu. Varētu tikai saukt un saukt, bet priekšā vēl ir brīnišķīgi pasākumi šo svētdien Daugavpilī, Marka Rotko mākslas centrā, kā arī pirms tam, sestdien, Lapmežciemā.
Kas skanēs šajos divos koncertos, kuros vēl ir iespēja paspēt tevi dzirdēt šajā vasarā?
Būs kompozīcijas no ieraksta "Klejā", kas ir instrumentālās mūzikas ieraksts, kurš tika ieskaņots Latvijas Radio pirmajā studijā. Šī programma tiks papildināta arī ar dziesmām no mana albuma "Vārdi", un šis albums ir mans veltījums maniem draugiem, kuri raksta dzeju. Daudzi cilvēki man ir vaicājuši, kāpēc es dziesmu vārdiem bieži vien izvēlos nevis zināmus dzejniekus, bet gan vārdus, kurus iespējams, ka iepriekš vēl neviens nav pat dzirdējis. Man patīk atbalstīt manus draugus, kuri raksta dzeju, un man liekas, ka tieši interesantāk ir atrast kaut ko interesantu jaunradē, kaut ko interesantu tajā, ko līdz šim vēl nav izmantojis neviens, ar cerību, ka tas radīs cilvēkos vēlmi atvērt arī šo jauno dzejnieku dzejoļu krājumus un tos palasīt. Tur gan nav tikai jaunie dzejnieki, protams, ir arī ļoti labi pazīstami dzejnieki, kuri ir ļoti daudz izdarījuši, piemēram, Māris Salējs. Koncertos būs dzirdamas dziesmas arī no šīm albuma.
Cik man ir iznācis dzirdēt tavu mūziku un spēli, man laikam tiešām tā ļoti asociējas tieši ar tādu vasaras laiku, kad koncerti var notikt brīvā dabā. Tā ir tāda īpaša atmosfēra. Vai tev pašam arī tieši vasara un iespēja uzstāties kādos muižu parkos vai citās vietās, kas ir brīvdabā, šķiet, ka tavai mūzikai ir tieši atbilstoša?
Es domāju, ka pilnīgi noteikti, bet tajā pašā laikā arī ziemas drēgnumam nav nekāda vaina, arī ziemas drēgnumā man ļoti patīk uzstāties. Tieši vasaras pasākumi, tas, ka varam muzicēt ārtelpās, tas ir kaut kas īpašs. Man laikam labāk patīk muzicēt tieši vasarā, un vasara ir tāds visaktīvākais laiks. Pēc tam jau uz ziemas pusi, rudenī es parasti dodos koncerttūrītē un apbraukāju dažādas zemes muzicējot. Tos koncertus ārpus Latvijas parasti rīkoju pusgadu vai gadu uz priekšu, jo tas ir diezgan liels darbs. Tad nāk ziema, un ziemā bieži vien ir daudz vairāk studijas ierakstu, radošas lietas, mēģinājumi, jaunas programmas gatavošana, tāds radošais laiks visbiežāk. Tad jau nāk pavasaris, visbiežāk jauni pasākumi ārpus Latvijas, bet arī Latvijā. Līdz ar to vasara ir laiks, kad es cenšos nekur tālu nebraukt, jo vasarā daudz foršu pasākumu notiek pie mums, un braukt kaut kur ārpus Latvijas spēlēt vasarā nozīmē ļoti daudz foršu pasākumu pie mums palaist garām.
Tu minēji gan Latvijas pasākumus, kas jau notikuši, gan draugus, kuri pie mums viesojušies, gan tavu viesošanos un došanos tūrē ārvalstīs; vai tā ir tāda dziesminieku un ļaužu mūziķu kopa, kurā jūs esat ļoti draudzīgi un tev ir izveidojies tas kontaktu loks?
Droši vien, ka tā tas ir, bet tas nav arī tā, ka viss nāk tik viegli. Visbiežāk tie ir draugi, ar kuriem savstarpēji viens otram palīdzam. Teiksim, es viņiem palīdzu sarunāt pasākumus mūsu pusē, un viņi varbūt palīdz man sarunāt pasākumus viņu galā, bet tas nenāk vienā dienā – čiks un gatavs. Visbiežāk paiet diezgan ilgs laiks, līdz iegūsti dažādus šādus kontaktus. Tā ir, tajā pašā laikā jāatzīst, ka katrs mēs veidojam tādu savstarpējo kontaktu tīklojumu, kas palīdz virzīties uz priekšu, bet bieži vien tas nav tikai par tādām profesionālām lietām, bieži vien tas ir tādā ļoti personīgā līmenī, kad ir cilvēki, ar kuriem ir vienkārši forši pavadīt kopā laiku, un kādā brīdī varbūt ienāk prātā ideja, ka varētu pamēģināt muzicēt kopā. Sarunāt pasākumus īstenībā ir diezgan liels darbs. Daudzi cilvēki man vaicā, vai es nenogurstu tik daudz ceļot un tik daudz muzicēt, un atbilde ir, ka īpaši jau es nenogurstu tieši no muzicēšanas. No ceļošanas, jā, protams, garie kilometri arī nogurdina, bet tomēr tādi izaicinājumi un grūtākā lieta ir to visu sarunāt – tie ir neskaitāmi e-pasti, telefona zvani un tamlīdzīgi. Tad uz brīdi ir jāpaliek malā radošā lieta un jāpavada tās stundas pie datora, lai visu sarunātu, bet tas viss pieder pie lietas, jo, ja to nedara, nekas nenotiek.
Šonedēļ ar tevi kopā koncertos Lapmežciemā un Daugavpilī būs arī tava ilggadējā skatuves partnere Erna Daugaviete.
Jā, kopā ar Ernu esam ieskaņojuši diezgan daudz mūzikas, un viņas čella partijas ir dzirdamas vairākos manos ierakstos. Arī viņa pati tagad, starp citu, ir sākusi radīt savu oriģinālmūziku, diezgan drīz tiks publicēti pirmie viņas ieraksti. Ar Ernu ir brīnišķīgi strādāt, viņai ir ļoti spēcīgas radošās idejas un vienlaikus arī brīnišķīga spēles tehnika.
