Latvijā un arī tuvākajās ārzemēs otra šāda ansambļa nav, un "Rīgas Sakbutu konsorta" mērķis ir būt par žanra pionieriem. Kas īsti slēpjas aiz šī neparastā un senatnīgā nosaukuma?
"Rīgas Sakbutu konsorts" šajās dienās mēģina programmu, kas skanēs svētdien pirmajā Vecrīgas torņu mūzikas koncertā. Grupā ir četri mūziķi – tās izveidotājs Vairis Nartišs, Kaspars Majors un Pēteris Vaickovskis, kas visi trīs spēlē sakbutus, un arī Kaspars Šmits, kas spēlē čimbaso. Kas tad ir šie pūšaminstrumenti ar neparastajiem nosaukumiem, – jautājums Vairim Nartišam, kurš pats arī tos būvējis:
"Sakbuts ir baroka, renesanses laika trombons, kas ir mūsdienu trombona priekštecis.
Instruments radies 15. gadsimtā, kad līdzās tā laika trompetēm, naturālajām trompetēm, kas varēja spēlēt vairāk vai mazāk tikai signālus, tā laika entuziasti izdomāja trompetei pielikt slīdni vai kulisi un tādā veidā izveidot pirmo hromatisko metāla pūšamo instrumentu. Tādā veidā arī radās sakbuts."
Ko savukārt nozīmē, ka kolektīvs sevi dēvē par "konsortu" – skaidro Pēteris Vaickovskis: "Konsorts ir ansamblis, kurā apvienojas vienas dabas instrumenti, šajā gadījumā mēs esam metālpūšamie – sakbuti, bet varētu būt konsorts, kurā spēlē, piemēram, tikai gambas – stīgu instrumentu apvienība."
Sakbuti viduslaikos bija tie instrumenti, kas aizpildīja vokālo grupu iztrūkstošos solistus. Vairis Nartišs stāsta: "Ļoti bieži sakbuti tika izmantoti arī kastrātu ansambļos. Kastrāti tādi ļoti cimperlīgi kungi bija, kuri reizēm neatnāca uz koncertu, ja viņiem kaut kas nepatika, savukārt sakbutu spēlētāji nebija tik cimperlīgi un viņi vienkārši aizpildīja šīs iztrūkstošās balsis.
Mocarta "Rekviēms" arī ir viens no spožiem piemēriem, kur sakbuti Mocarta laikā spēlēja šīs kora partijas, jo koriem tādā veidā attiecīgi bija arī vieglāk nodziedāt partijas, kas ir ļoti virtuozas."
Pēteris Vaickovskis atzīst, ka, salīdzinot ar mūsdienu trombonu, sakbuts ir smalkāks un niansētāks instruments, kas pieprasa arī atšķirīgu muzicēšanas manieri: "Šeit ir runa par smalkām niansēm, jo šim senajam trombonam ir mazāka skaņa, līdz ar to atšķirīgs ir arī skaņveides princips, kā mēs veidojam ansambli, kā mēs saspēlējamies un kā mēs interpretējam seno mūziku."
Uz visiem sakbutiem ir redzams zīmols "Nartiss Latvia", kas nozīmē, ka visus tos būvējis un konstruējis pats ansambļa vadītājs Vairis Nartišs. Pats pirmais sakbuts tapis pirms vairāk nekā 10 gadiem un aizceļojis uz Ameriku, kur to spēlē džeza trombonists Bobs Ferels. Instrumenti, kuros senais apvienots ar mūsdienu elementiem, nu jau sastopami daudzviet pasaulē.
Vairis Nartišs atklāj:
"Tās ir šiem instrumentiem piemītošās nianses, ko novērtē ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā, Lietuvā, Austrālijā, Japānā, Amerikā, Kanādā, visā Eiropas Savienībā. Apmēram 500 instrumenti ir devušies ceļā pa visu pasauli no Latvijas."
Ne tikai Latvijā, bet arī tuvākajās ārzemēs šāda veida vienības kā "Rīgas Sakbutu konsorts" nav, bet jo īpaši senās mūzikas projektos tai varētu būt ļoti nozīmīga vieta, kas tikai veicinātu šī žanra attīstību un aizpildītu tukšo nišu. Pirmā tikšanās ar plašāku publiku konsortam būs svētdien, 16. jūlijā, kad tas muzicēs uz Rātsnama balkona šogad pirmajā Vecrīgas torņu mūzikas koncertā.
"Šie koncerti sāksies ar četrmetrīga alpu raga publikas sasaukšanu, ko es spēlēšu Rātslaukumā pie Rolanda statujas. Lai Rīgas iedzīvotāji un viesi varētu nākt uz Rātslaukumu un klausīties "Rīgas Sakbutu konsorta" mūziku," teic Vairis Nartišs.
Pirmais Vecrīgas torņu mūzikas koncerts svētdien sāksies astoņos vakarā, un koncertu cikls svētdienās turpināsies visas vasaras garumā.
