Šī gada Izcilības balvas kultūrā laureāti tika atklāti un sumināti 11. decembra vakarā. Līdz ar Vinetu Sareiku balvu saņēmis Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un "Sidraba birzs" izveidotāji Austris Mailītis, Juris Poga un abu arhitektu biroju komandas.
Vinetai Sareikai balva piešķirta par spilgtu un starptautiski atzītu māksliniecisko darbību, mirdzot simfoniskās mūzikas koncertprogrammās Latvijā un pasaulē, un par gūto uzvaru Berlīnes Filharmonijas orķestra pirmā koncertmeistara amata konkursā, kļūstot par pirmo sievieti leģendārā kolektīva 141 gada vēsturē, kura ieņem šo prestižo posteni, ar savu profesionālo sniegumu raisot plašu un cieņpilnu rezonansi Latvijas un ārvalstu akadēmiskās mūzikas vidē.
Tūlīt pēc Izcilības balvas pasniegšanas ceremonijas, kas šoreiz norisinājās Latvijas Kultūras akadēmijas teātra mājā "Zirgu pasts", Vineta Sareika intervijā atklāj, ko viņai nozīmē iegūt apbalvojumu Latvijā, kā vedas darbs Berlīnes Filharmonijas orķestra koncertmeistares amatā un kādi ir viņas tuvākie plāni: šonedēļ Sareiku gaida koncerts Berlīnē, kad pie orķestra diriģenta pults stāsies Andris Nelsons, bet soliste būs Baiba Skride, bet februārī ar Johannesa Brāmsa sonāšu programmu viņu sagaidīsim arī Dzintaru koncertzālē.
Gunda Vaivode: Es tevi sirsnīgi apsveicu ar Izcilības balvu kultūrā. Tas tiešām ir ļoti augsts novērtējums. Kad tu šo ziņu izdzirdēji – kādas bija tavas sajūtas?
Vineta Sareika: Fantastiskas! Biju ļoti pārsteigta – neko tādu pilnībā negaidīju… Tobrīd biju Japānā, orķestra tūrē, kaut kur starp Tokiju un Osaku, man šķiet. Izlasīju telefonā šo ziņu un pilnīgi samulsu. Ļoti liels prieks, protams. Tas vienmēr ir kas īpašs – tikt novērtētai arī Latvijā. Liels paldies!
Mums tas īstenībā nav nekāds pārsteigums, jo aizvadītie divi gadi, kas tiek arī vērtēti, tev bijuši ar ļoti skaistiem pārdzīvojumiem un piedzīvojumiem piepildīti. Ja tu pati tagad atskaties uz tiem – kas ir tie svarīgākie brīži?
Esmu tāds cilvēks, kurš dzīvo tagadnē, šodienā, mēģinot izdarīt labāko. Tagad man ir ļoti, ļoti daudz darba orķestrī, viss ir jauns, viss ir ārkārtīgi interesants, un es ar lielu prieku metos šajā piedzīvojumā.
Liels prieks bija tikt pie "Berlīnes filharmoniķu" koncertmeistares augstā amata Berlīnē, taču esmu laimīga ne jau amata dēļ, bet gan tāpēc, ka tādējādi man ir iespēja dzīvot mūzikā, apgūt to no visām pusēm, visās niansēs, spēlējot gan trio, gan kvartetā, gan solo, gan orķestrī – tā ir izcila iespēja apzināt un iepazīt repertuāru. Tas ir neizsakāmi interesanti, tā ir dāvana… Tā ka nevaru izcelt vienu īpašu notikumu vai vienu īpašu dienu – tas viss ir kopums, viss noietais ceļš, kas dzīvi padara košu un bagātīgu.
Berlīnē tev bijuši jau daudzi koncerti ar dažādiem diriģentiem un arī solistiem. Mums savukārt ir prieks, ka tu muzicē arī Latvijā: ne velti aizvadītajā sezonā tu ieguvi arī Lielo mūzikas balvu par izcilu interpretāciju – tā bija vēl viena atzinība šajā periodā. Vai savā lielajā aizņemtībā esi plānojusi būt arī Latvijā?
Jā,
ļoti drīz Latvijā būšu kopā ar ilggadējo skatuves partneri, draudzeni un pianisti Amadīni Savarī, francūzieti, ar kuru jau gadus 20 spēlējam kopā. Šoreiz uz Latviju atvedīsim visas trīs Johanesa Brāmsa sonātes. Būs ļoti romantisks vakars 16. februārī Dzintaros.
Vai tās ekspektācijas, kas tev bija, stājoties "Berlīnes filharmoniķu" koncertmeistares amatā, ir attaisnojušās un piepildījušās? Vai ir arī kas tāds, ko tu nezināji, ka tā būs?
Galvenokārt mēģinu domāt par to, kas man ir jādara – par mūziku, par skaņdarbiem, par universiem, kuros jāiedziļinās, un viss pārējais kaut kādā ziņā ir otršķirīgs.
Tas ir ārkārtīgi liels prieks un vienlaicīgi arī atbildība – strādāt tik augsta līmeņa kolektīvā, kur katrs mēģinājums ir gigantiskā līmenī: turēt līdzi un iedvesmoties no kolēģiem. Tā ir liela dāvana.
Šad tad sanāk, šad tad nesanāk. Mēģinu pati sev nelikt to latiņu tik ļoti augstu: mēģinu darīt labāko, taču cenšos stresa līmeni turēt grožos un pārlieku nepārdzīvot par to, ja kaut kas nesanāk, bet skatīties nākotnē.
Redzam, ka šīs nedēļas izskaņā "Berlīnes filharmoniķiem" ir trīs koncerti kopā ar Andri Nelsonu un Baibu Skridi.
Šī būs ļoti latviska nedēļa Berlīnē, jo man liekas, ka spēlēs arī Gunārs (Gunārs Upatnieks, "Berlīnes filharmoniķu" kontrabasists – red.), tā ka būsim pat četri latvieši.
Koncerti ir jau ceturtdien, piektdien un sestdien. Droši vien arī publikā būs daudz latviešu. Baiba Skride spēlēs Sofijas Gubaiduļinas skaņdarbu "Es un tu", ko, starp citu, nupat Marisam Jansonam veltītajā koncertā spēlēja Gidons Krēmers, un spēlēsiet arī Bēthovena Ceturto simfoniju un Riharda Štrausa "Donu Žuanu". Pasakaini! Bet vai Ziemassvētkus varēsi pavadīt kopā ar ģimeni?
Jā, bet šoreiz Vācijā.
Lai priecīgi un lai labs gads!
