Tieši pēdējās desmitgades laikā Latvijā pieaugusi interese par kokles spēli. Šis mūzikas instruments un muzicēšana uz tā ir viena no Latvijas Kultūras kanona vērtībām. Ansis Jansons, lai arī prot muzicēt uz vismaz 10 instrumentiem, kokles spēlēšanai pievērsās vēl skolas laikā: "Ir tāda sajūta, ka uz kokles, vismaz man pašam, es varu dabūt tādu lielu brīvības sajūtu spēlējot. Tas bija tas, ko es noķēru pašā sākumā, kad es pirmo reizi viņu paņēmu rokās."
Viņš stāsta, ka instrumenti ir daudz un dažādi: "Katram koklētājam ir sava kokle. Katram tā skaņa, ko viņš meklē, kas viņam tuvāka, ir dažāda. Tādēļ arī dažādi meistari un katra kokle nonāk pie sava spēlētāja. Koks tomēr ir dzīvs instruments. Katram meistaram ir savs rokraksts un savs skanējums."
Anša vēlme popularizēt kokles spēli mudinājusi viņu dibināt studiju "Kokļu mežs", kurā piedāvā iemācīties spēlēt kokli ikvienam, arī tiem, kas nekad nav spēlējuši mūzikas instrumentus.
"To ir iespējams darīt ikvienam, un tas ir tas, ko es gribu mācīt un dot tālāk, kā no šī instrumenta var dabūt brīvu un skaistu skaņu plūsmu," stāsta koklētājs.
Anša Jansona muzicēšanas pamatā ir improvizācija, kas balstīta uz mirkļa izjūtām: "Uz koncertiem es nekad tā konkrēti negatavojos. Viss, kas nāk ārā un ko varēja arī dzirdēt, tas ir tieši tā veidojies no tā, kas man tajā brīdī ir iekšā. Tas, ko es mācu citiem, tas ko es spēlēju pats, ir radīt mūziku no tām sajūtām, kas tevī ir iekšā uzreiz, uz vietas. Es vienmēr atļauju tai plūsmai veidoties, kāda viņa tajā brīdī ir."
