Lielākajai daļai Latvijas skolu un augstkolu Zinību diena, kas tika svinēta 1. septembrī, jau aiz muguras, taču Latvijas Mūzikas akadēmija jauno mācību gadu uzsāk 4. septembrī: "Šobrīd esam tādās starta noskaņās – daudz kas ir jauns, daudz kas turpinās, un tas ir labi. Pulksten 12 būs mūsu svinīgā studiju gada atklāšana ar priekšnesumiem, ar pirmkursnieku sveikšanu. Būs svētki, kas, esmu pārliecināts, iezīmēs viena skaista darba cēliena sākumu," uzsver JVLMA rektors Prānis, kurš pats ir pieredzes bagāts atskaņotājmākslinieks un diriģents, starptautiski atzīts muzikologs un senās mūzikas pētnieks, senās mūzikas ansambļa "Schola Cantorum Riga" dibinātājs un vadītājs. Viņš ir ne tikai vadošais viduslaiku mūzikas speciālists Latvijā, bet arī starptautiskajā apritē pieprasīts mācībspēks un lektors: viņš ir Starptautiskās Gregoriskā korāļa pētniecības asociācijas biedrs. 2015. gadā JVLMA ieguvis doktora grādu ar visaugstāko novērtējumu (Summa cum Laude) par viduslaiku Rīgas sakrālajai mūzikai veltīto promocijas darbu.
Šīs apjomīgās sarunas lokā – ieceres un realizētais, jauno mācību gadu uzsākot, mūziķa misija šajā laikā, jaunumi studiju programmās un "Schola Cantorum Riga" ilgmūžības noslēpums.
Ilze Medne: Aiz muguras ir 1. septembris. Kādas asociācijas jums rada šis vārdu savienojums – pirmais septembris? Varbūt vispirms tās ir atmiņas, kas saistās ar bērnību Dārziņskolā?
Guntars Prānis: Pilnīgi noteikti 1. septembris ir simbols. Tā īpašā sajūta, ka viss turpinās. Ka dzīvē viss ir savā ritējumā. Protams, domājot arī par Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju. Savu studiju gadu uzsāksim 4. septembrī, un šobrīd esam tādās starta noskaņās – daudz kas ir jauns, daudz kas turpinās, un tas ir labi.
Un kas 4. septembrī notiks Mūzikas akadēmijā?
Pulksten 12 būs mūsu svinīgā studiju gada atklāšana ar priekšnesumiem, ar pirmkursnieku sveikšanu. Būs svētki, kas, esmu pārliecināts, iezīmēs viena skaista darba cēliena sākumu.
Jūs teiksiet svētku uzrunu. Vai varat pačukstēt, kas ir tas, ko noteikti gribat pavēstīt visiem, kas studē? Un varbūt īpaši tiem, kas tieši šogad sāks savas gaitas Mūzikas akadēmijā?
Esmu daudz domājis par procesiem, kas valda visapkārt – gan valstī, gan pasaulē, un par to, kāda tad ir mūziķu īpašā misija šajā laikā. Un šķiet, ka tieši sarežģītajos laikos, tieši tad, kad varētu iezagties šaubas vai vismaz bažas par rītdienu, mūziķiem ir jāpilda sava misija, jāsniedz sirdīm mierinājums, veldze, inspirācija un iedvesma katram darīt savu darbu un darīt to maksimāli labi. Un, tā kā šogad esam uzņēmuši 181 studējošo visās studiju programmās un līmeņos, tad, manuprāt, tas ir signāls, ka arī jaunie talanti to tā saprot. Ka viņi nemeklē citus ceļus un citas iespējas, bet grib izkopt to, kas viņiem dots, lai kalpotu sabiedrībai.
Tas, manuprāt, ir tas slavenais atslēgvārds – ka mums, kuriem ir dots talants, tas ir jāatdod atpakaļ ar uzviju un tādā veidā jāpalīdz savai valstij, jāpalīdz sabiedrībai.
Uzņemto studentu skaits ir ievērības cienīgs! Vai visi jaunieši patiesi arī studēs?
Esam uzņēmuši 144 budžeta studentus, un ir arī 37 maksas studentu vietas, par kurām vēl šobrīd viens otrs domā, bet kopumā tas ir ļoti pozitīvs signāls. Daudzās programmās bijis konkurss.
Tāpat būs arī apmēram 20 "Erasmus" studenti no visas Eiropas, un caur to īstenojas tas, ko mēs vienmēr esam ļoti gribējuši – starptautiska studiju vide. Tātad – ja tu kā students studē Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, tev ir iespēja sastapties ar kolēģiem no dažādām valstīm, kas vienmēr ģenerē dažādas jaunas idejas, dažādas sadarbības, kas reizēm var ilgt un kļūt tik efektīvas, ka kļūst zināmas Eiropā vai pat visā pasaulē.
Jāuzsver arī tas, ka ļoti liela interese bijusi tieši par doktorantūru un maģistrantūru. Mums ļoti, ļoti veiksmīgi turpinās mākslas doktorantūras programma, bet arī akadēmiskā doktorantūra piedzīvojusi ļoti lielu interesi, tāpat maģistrantūra. Tas nozīmē, ka cilvēki grib strādāt, vēlas mērķtiecīgi izkopt savu talantu un tajā ierauga jēgu.
Un redz jēgu to darīt Mūzikas akadēmijā.
Jā, par to prieks. Mūzikas akadēmijā allaž domājam par to, kā pilnveidoties. Mēs galīgi neuzskatām, ka esam perfekti – tas būtu gluži vai nāvējoši, ja mēs tā domātu. Mums ir nemitīgi jāattīstās, jāpilnveidojas, un mēs to arī darām sadarbībā gan ar pasniedzējiem, gan citu zemju viesprofesoriem, gan ar studentiem, kas mums nemitīgi dod impulsu, pavēstot, kas šobrīd ir tas svarīgākais. Un par to ir gandarījums. Esmu teicis jau agrāk, bet arī šobrīd uzskatu, ka mums jābūt tik radoši atvērtiem, tik gataviem izmēģināt jaunas lietas, lai veidotu lielāku kopumu – ka tie nav tikai atsevišķi saskaitāmie, bet kopā tas veidotu kaut ko vairāk.
Galvenā novitāte ir tā, ka nule kā beigusies studentu uzņemšana Dailes teātrim, ar kuru kopā šogad sāksim īstenot tālākizglītības programmu "Dramatiskā teātra aktieris ar muzikālās izglītības ievirzi".
Un par to man ļoti liels prieks. Jau daudzus gadus par to bijām domājuši – par mūzikla dziedātāja un muzikālā aktiera skološanu, un doma bija skaidra – ka tas būtu vienlīdz augstā profesionālā līmenī gan muzikāli, gan aktieriski. Kad Dailes teātris mūs uzrunāja, mēs tam būtībā bijām gatavi. Tagad šajā kursā uzņemti 15 jaunieši, kuri uzsāks studijas šajā tālākizglītības kursā: ieraugu tur ļoti lielu potenciālu. Visā pasaulē notiek iešana šajā virzienā – muzikālais teātris, mūzikls, taču tie ir zināmā mērā iešaurinoši formulējumi. Es ieraugu daudz plašākas, arī radoši jaunas, inovatīvas iespējas, šajā virzienā strādājot.
Vai ir vēl kādas jaunas programmas, kas sāks darbību šoruden? Pagājušā gada nogalē jums bija ideja un cerība uz to, ka varbūt izdosies atvērt programmu "Mūzikas producēšana".
Paldies par jautājumu!
Nupat tikos ar Rihardu Zaļupi – ar viņu ciešā sadarbībā par to domājam un neesam tālu no tā, lai šādu programmu atvērtu, bet tas prasa zināmu laiku. Kāpēc? Tāpēc, ka mēs to esam iecerējuši kā tālākizglītības programmu angļu valodā. Esam iecerējuši uzaicināt pasniedzējus faktiski no visas pasaules: Lolitu Ritmani no Losandželosas, kolēģus no Norvēģijas, Zviedrijas, Mihaelu Pertu no Igaunijas un, protams, arī vadošos kadrus mūsu pašu mājās. Tiešām, ļoti, ļoti interesanti tas veidojas – mūzikas producēšana, filmu mūzika...
Es ļoti ceru, ka nākamā gada pavasarī būsim tik tālu, lai izsludinātu šo tālākizglītības programmu, kuru veidosim blokos – tās būs piecas ļoti intensīvas nedēļas, jo esam sapratuši, ka mērķauditorija, uz ko mēs tēmējam, ir starptautiska. Tas būs kompakts laika rāmis, kurā var ietilpināt maksimālu saturu un, kas ļoti svarīgi, caur to parādīt to, kas mums Latvijā ir profesionālajā mūzikā, un ļaut arī programmas dalībniekiem savstarpēji tīkloties. Tā ka esam ļoti, ļoti rosīgā sagatavošanas stadijā. Es pats esmu ļoti aizrāvies ar to. (..)
Vai šāda programma paģēr arī īpašas tehniskas prasības un vajadzības?
Tur ir ļoti plašs spektrs, kas ietver gan mūzikas teoriju, gan praktiskās zināšanas, gan aranžēšanu, gan producēšanu, gan zināšanas informācijas tehnoloģijās un, protams, iespēja visos šajos virzienos padziļināt zināšanas. Ir arī diezgan komplicēts atlases kritēriju klāsts, kas ļoti atšķiras no akadēmiskajām mūzikas programmām. Ar Rihardu bijām aizbraukuši uz Holivudu palūkot, kā tas notiek tur: nereti cilvēkam, kas tur darbojas, nemaz nav akadēmiskā grāda mūzikā, toties ir ļoti plašas praktiskas zināšanas vai varējums, un reizēm tas var būt ieguvums.
Mūsu iecerētajā programmā ir ļoti, ļoti dažādi uz indivīdu vērsti risinājumi, kuru sakarā ar cerību un sajūsmu skatos uz priekšu, jo man liekas, ka tas varētu būt kas tāds, kas varētu pārsniegt mūsu valsts rāmjus un piedalīties Latvijas tēla veidošanā. Pilnīgi noteikti! Ziemeļu skaņa, par kuru mēs ar Rihardu esam runājuši, vai profesionālā pieejamība, ko varam piedāvāt Latvijā, tai skaitā arī Latvijas Radio studija un visa infrastruktūra – ir daudzas valstis, kuras var tikai sapņot par to.
Vai līdzīgas programmas ir arī kaimiņvalstīs, vai arī mēs būsim pirmie?
Mēs tieši par to runājām, ka apzināti atsakāmies kaut kādā veidā salīdzināties vai teikt, ka tagad esam labākie. Bet nu – fakti ir tādi, ka tieši šādā veidā kaimiņvalstīs nekā tāda nav. Taču esam vienojušies, ka nemēģināsim pārspēt kaimiņus – vienkārši gribam savu skaidru, ļoti kvalitatīvu piedāvājumu, un tad, ja tas galu galā nozīmēs, ka esam kaut ko sasnieguši, par to priecāsimies.
Bet ja runājam par akadēmiskajām programmām: pārlūkojot jauniešu skaitu, kas iestājušies, priecē daudzas nodaļas, toskait, piemēram, pūšaminstrumentālistu nodaļa, kurā gribētāju studēt netrūkst, plaša ir stīginstrumentu nodaļa. Par kuru nodaļu jums pašam īpaši ir prieks?
Prieks ir par vairākām programmām. Protams, ka Mūzikas akadēmijas misija ir strādāt pilnīgi visos virzienos – nevaram atļauties ilgāku laiku akcentu likt tikai uz vienu. Bet, protams, apzināmies, ka jaunos mūziķus sagatavojam konkrētām darbavietām: profesionālajiem koriem, profesionālajiem orķestriem, Latvijas Nacionālajai operai. Mūzikas skolotāju ziņā šobrīd ir bažīga situācija – tai kopā ar kolēģiem un profesionālajām organizācijām meklējam risinājumus, jo mūzikas skolotājs nozīmē gan Dziesmu svētku nākotni, gan vispār inteliģentas nācijas nākotni. Par to ļoti intensīvi šobrīd domājam. Bet ja runā par pārējām programmām – jā, prieks par pūšaminstrumentu nodaļu, lai gan ir arī daži deficītie instrumenti – trombons un fagots: šai sakarā jāturpina ļoti intensīvi strādāt ar dažāda līmeņa izglītības iestādēm, lai notiktu pēctecība.
Man ir ļoti liels prieks par muzikoloģiju, kurā noticis zināms restarts. Protams, šīs specialitātes augļi būs redzami mazliet ilgstošākā laika posmā, bet priecājos, ka ir jaunieši, kuri tajā ierauga vērtību – vai nu domājot par mūzikas skolotāju nākotni, vai mūzikas žurnālistiku, kas kļūst aizvien populārāka. Labi, ka nāk jaunā paaudze, kas to latiņu pārņems un turpinās.
Tāpat kordiriģēšana vai vokālā māksla. Prieks, ka veidojas pārklājums. Jāuzsver arī tas, ka mums ir arī atjaunotās studiju programmas, kurās ieviestas ļoti daudzas novitātes un kurās mēs laika gaitā esam ieguldījuši ļoti lielu darbu – saturiski tur daudz kas ir mainījies. Tāpat kā mainās pasaule, tāpat kā mainās cilvēks, tāpat kā mainās jaunais talants un viņa domāšana, tā arī mums ir jāmainās, lai piedāvātu maksimāli labāko. Šobrīd esam mūsu studiju programmu akreditācijas procesā un ceram, ka novembra beigās, vēlākais – decembrī, visas mūsu programmas būs akreditētas, un gribētu uzsvērt, ka pirmoreiz tās visas būs akreditētas arī angļu valodā. Tas ir ļoti nozīmīgs izrāviens: jau ilgstoši esam pie tā strādājuši, tai skaitā mudinot mūsu mācībspēkus apgūt angļu valodu labā, starptautiski konvertējamā līmenī, jo šobrīd sadarbība, tīklošanās un būšana globālajā konkurencē nozīmē, ka mums ir jāvar arī tur savu vārdu runāt līdzi.
Vai mācībspēku vidū ir kāda jaunpienācēji?
No šī studiju gada mums ir vairāki ļoti nozīmīgi jaunpienācēji, kuri tagad ievēlēti akadēmiskajos amatos.
Noteikti gribētu minēt čellisti Gunu Šnē, kura ievēlēta docentes amatā, tāpat mūsu akadēmijas bigbenda vadītājs, saksofonists Dāvis Jurka no šī gada ievēlēts docenta amatā.
Ir arī vairāki kolēģi, kurus piesaistām kā pieaicinātos docētājus. Jo programmu klāsts un nianses ir tik daudzas, ka mums jāstrādā ļoti radoši, lai visu to, ko students vēlas un mums pieprasa, mēs varētu labā līmenī arī piedāvāt.
Un koncertdzīve taču arī neapstāsies! Mūzikas akadēmijas Lielā zāle un LMT Kamerzāle turpinās aicināt visus interesentus arī ārpus Mūzikas akadēmijas robežām, un arī simfoniskais orķestris turpinās darbu.
Pilnīgi noteikti! Un ne tikai simfoniskais orķestris – arī mūsu akadēmijas koris un daudz kamermūzikas, bet
šajā brīdī noteikti gribētu izcelt mūsu sezonas atklāšanas koncertu 29. septembrī: tas būs mūsu simfoniskā orķestra pirmais koncerts ar ļoti īpašu programmu. Pirmā programmas daļa būs veltīta šī gada jubilāram, manam priekštecim – rektoram Jurim Karlsonam un viņa mūzikai ar simfonisko darbu "Koana" un "Kafijas kantāti".
Otrā daļa veltīta Jura Karlsona pedagogam Jānim Ivanovam – izskanēs viņa 21. simfonija. Tas būs ļoti skaists sezonas atklāšanas notikums, bet pēc tam vesela plejāde notikumu – lai nosaucam tikai dažus akcentus: šogad oktobrī norisināsies Jāzepa Vītola 8. starptautiskais pianistu konkurss ar starptautisku žūriju: tas izpelnījies ļoti lielu interesi no daudzām pasaules valstīm. Pirmās divas kārtas norisināsies mūsu Mūzikas akadēmijas sienās, trešā kārta sadarbībā ar Liepājas Simfonisko orķestri – Liepājas koncertzālē "Lielais dzintars". Ļoti plaša starptautiska sadarbība: pūšaminstrumentu simpozijs "Low Brass Days", vēlāk notiks arī koka pūšaminstrumentu simpozijs ar pasaules klases viesprofesoriem. Gribētu uzsvērt arī konkursu "Baltijas jaunie komponisti bigbendam", kas kļuvis par tradīciju un norisināsies arī šogad. Oktobrī būs pirmā kārta ar mūsu akadēmijas bigbendu, ko veidojam kopā ar Rīgas Doma kora skolas un Mediņa skolas audzēkņiem un vokālisti Aiju Vītoliņu, bet fināls – jau ar Latvijas Radio bigbendu. Tāpat Jāzepa Vītola kora dziesmu koncerts 14. novembrī, ar ko esam iecerējuši skaisti noslēgt mūsu akadēmijas dibinātāja, komponista Jāzepa Vītola 160. jubilejas svinības. Skanēs Vītola kora dziesmas, arī pirmatskaņojumi. Diriģēs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Diriģēšanas katedras mācībspēki. Senajā mūzikā iecerēts projekts "Baha kantātes" sadarbībā ar daudziem viespasniedzējiem. Ir ļoti daudzas ieceres. Faktiski visas katedras nāk ar savām idejām, un mums jālūko, kā to visu sinhronizēt. Tas tikai liecina, cik daudz pēc vasaras ir radošu iniciatīvu, ko ar prieku gribam parādīt mūsu klausītājam. Protams, visi koncerti ir publiski, un uz tiem mēs arī aktīvi aicināsim, tai skaitā ar Latvijas Radio 3 "Klasika" palīdzību.
Bet arī jums pašam radošajā dzīvē ir kāds īpašs stāsts, un tas ir vokālais ansamblis "Schola Cantorum Riga", ar kuru aizvadīti skaisti koncerti vasarā, toskait arī tāds neparasts koncerts, kāds bija Senās mūzikas festivālā, kurā uzstājāties kopā ar saksofonistu Dāvi Jurku.
Grupai "Schola Cantorum Riga" vienmēr ir ļoti liels prieks braukt tieši uz Latvijas laukiem, uz Latvijas mazpilsētām – šovasar, piemēram, viesojāmies Vārmes baznīcā, pirms tam vēl vairākās citās mazpilsētās.
Bet septembra beigās jūs gaida skaists ceļojums uz Vāciju. Tas būs Ūzedomas mūzikas festivāls, kurp šogad dosies ļoti, ļoti daudzi latviešu mūziķi, kuru skaitā būsiet arī jūs. Ko vedīsiet uz Vāczemi?
Uz Vāczemi vedīsim Ziemeļvalstu, tai skaitā Baltijas, viduslaiku mūzikas mantojuma skaistākās lappuses, un esmu gandarīts, ka Ūzedomas festivālā, kur šogad ir tāds kā Latvijas gads, esam pamanīti. Un man liekas, ka spektrs, sākot no senās mūzikas līdz pat laikmetīgajai mūzikai, vācu klausītājiem un šī labi zināmā festivāla prasīgajiem klausītājiem parādīs to bagātību, kas reāli sastopama Latvijas mūzikas dzīvē un – Latvijas mūzikas vēsturē, un man ir liels gandarījums, ka šīs vēstures lappuses mūsdienu klausītājam varam parādīt interesantā, izteiksmīgā un saistošā veidā. Tā ka jau nopietni gatavojamies šim festivālam.
Ir liels prieks par "Schola Cantorum Riga" ilgmūžību. Patiešām esat ansamblis-ilgdzīvotājs! Kas ir tas, kas kopā satur sešus, septiņus, astoņus vīrus? Kas jums liek savus retos brīvos brīžus kopā pavadīt un dziedāt?
Visus ansambļa dziedātājus varu saukt ne tikai par kolēģiem, bet par ļoti labiem draugiem un domubiedriem… Tas noteikti ir kas vairāk nekā tikai kopīga dziedāšana.
Lai gan, protams, mēs zinām – tie, kuri kopīgi muzicē – tur rodas sinerģija un fluīdi, ar kuriem šie cilvēki apmainās. Tas ir kaut kas, kas spēj ļoti gandarīt, uzlādēt. Bet arī senā un sakrālā mūzika, tās vēstījums – tas mūs ļoti vieno, un esam dziļi pārliecināti, ka mūsdienu sabiedrībā tas ir ļoti nepieciešams. Katrā koncertā redzam degošas acis, prieku un gandarījumu, tāpat redzam meditatīvākus brīžus, kas cilvēkam ļauj atslēgties no šīs pasaules un pieslēgties daudz augstākām lietām. Tas acīmredzot arī ir tas, kas mūs motivē un vienmēr no jauna pašiem liek manīt, ka tas ir nozīmīgi, ko mēs darām, un ka tas noteikti ir jāturpina.
