Latvijas pirmā ārlietu ministra Zigfrīda Meierovica nopelni ceļā uz valsts neatkarību un starptautisko atzīšanu fiksēti dokumentos, monogrāfijās un laikabiedru atmiņu stāstos. Viņa darbības būtisku iezīmi izcēlis pirmais Latvijas Valsts prezidents Jānis Čakste: "Jūsu darba novērtējumu izdarīs vēsture, bet es vēlētos tikai, lai pie šī novērtējuma nepaliktu neievēroti ārkārtējie apstākļi, kādos Jums bija jādarbojas."
No 1915. gada augusta paralēli lektora darbam Meierovics vadīja Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas Kultūras nodaļu Maskavā. Sākot strādāt Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) nodaļā, "ārkārtējie apstākļi" bija ikdiena – tie sekoja cits citam.
Vai zini?
Latvijas Radio 3 ciklā "Vai zini?" kultūrpētnieki, vēsturnieki un citi eksperti skaidro dažnedažādus terminus, vēsta par interesantiem artefaktiem un neparastām idejām.
Par mākslas klātbūtni diplomātiskajās sarunās liecina kāda spilgta aina no Meierovica biogrāfijas. 1918. gada augustā viņš caur Stokholmu ieradās Londonā kā LPNP pilnvarotais sūtnis, lai pārliecinātu Lielbritānijas ārlietu ministru Arturu Džeimsu Belfūru par Latvijas kā patstāvīgas valsts nepieciešamību.
Šajās izšķirīgajās sarunās par iepazīšanās dialoga pirmo panākumu atslēgu kļuva latviešu māksla. Tikšanās reizēs ar ministriem un diplomātiem Londonā un Parīzē Meierovics dāvināja ornamentētos linu vākos iesietus albumus ar latviešu labāko mākslas darbu reprodukcijām – gleznām no Petrogradas un Maskavas izstādēm.
Ideja reprezentēt topošu valsti ar mākslas palīdzību bija neapstrīdama vērtība – vēstījums, kas varēja pārliecināt par latviešu kultūras savdabību.
Atbildīgo albumu sagatavošanas procesu aprakstījis Līgotņu Jēkabs: "Mākslinieks J. Kuga sameklēja kādu speciālistu, kas gleznas nofotografēja un pēc tam ar saviem palīgiem reproducēja. Kugas kundze izbrauca uz laukiem pie radiem, kur pēc mākslinieka J. Madernieka ornamentiem noauda īpašu audeklu albumu iesējumam. Mākslinieks S. Vidbergs gādāja par franču tekstiem zem gleznu reprodukcijām, Kirhnera fabrikā ar izdevēja A. Gulbja palīdzību meistari veica albumu iesiešanu, tā ka Meierovics varēja paņemt līdz kā jauku ciemakukuli sešus grezni iesietus latviešu mākslas albumus. Šis pats par sevi sīks fakts savukārt liecina par patriotisko noskaņojumu toreiz arī plašajās mākslas aprindās: katrs gribēja savu ziediņu pienest topošai Latvijai."
Ārlietu institūciju tapšanas laikā latviešu inteliģence spēja ne tikai patriotiski domāt, bet arī ar plašāku redzējumu atbalstīt valstiskās neatkarības ideju ārvalstīs.
