Nikolaja Bogdanova-Beļska gleznas izceļas ar krāsainību, emociju patiesumu un pirmsrevolūcijas laika krievu inteliģenci. Izstādē redzami darbi, kas tapuši gan cara laika Krievijā, gan mākslinieka dzīves gados šeit Latvijā.
Nikolajs Bogdanovs-Beļskis ir viens no zināmākajiem 19. un 20. gadsimtu mijas reālisma mākslas jeb peredvižņiku pārstāvjiem Krievijā. Viņš ir gleznojis pirmsrevolūcijas laika slavenības un cara ģimeni. Izstādē “Rīgas biržā” ir skatāmi daži no meistara portretiem, piemēram, Šaļapins un Staņislavskis. Tomēr mākslinieks ir pazīstams arī ar bērnu tēmu.
Bēgot no boļševiku režīma, pagājušā gadsimta 20.gados mākslinieks atceļoja uz Rīgu, bet vēlāk tā paša iemesla dēļ nokļuva Vācijā, kur 1954.gadā mira. Tieši tādēļ izstādē redzamie darbi ir no Latvijas un Vācijas kolekcijām.
Gleznotāja mazmeita stāsta, ka daudzas no gleznām grūtajos kara un pēckara gados ir zudušas nebūtībā.
"Kolekcija bija krietni vien lielāka," atzīst Dagmāra Rāba. "Tie ir darbi, kurus mana vecmāte izglāba pēckara gados. Kara laikā, lai iegūtu līdzekļus izdzīvošanai, viņa pārdeva apmēram 20 gleznas. Bet toreiz krievu glezniecība nebija vērta un daudz jau nopelnīt neizdevās. Pēc viņas nāves ar kolekcijas saglābšanu nopietni nodarbojās mans tēvs."
Dagmāra Rāba Latvijā viesojas tikai pāris dienas. 29. aprīlī viņa uzstājās "Rīgas biržā" ar lekciju, kurā tuvāk iepazīstināja ar meistara ģimenes kolekciju.
Dagmāra Rāba ir matemātiķe. 10 gadus strādājusi Baireitas universitātē, bet pēdējos divus gadus ir ģimnāzijas valdes locekle. Nodarbojas ar Nikolaja Bogdanova-Beļska daiļrades un viņa laikabiedru mākslas pētniecību. Autore grāmatai vācu valodā “Nikolai Petrovitsch Bogdanoff-Belsky”.
Šobrīd Bogdanova-Beļska gleznu cenas “Christies” vai “Sotheby’s” izsolēs var sasniegt pat 300 tūkstošus eiro. Krievijā un Austrumeiropā atgriežas interese par krievu reālismu. To arī apliecina izstāde “Rīgas biržā” ar 52 Bogdanova-Beļska darbiem.
