Labrīt

Siltuma tarifi Latvijas vietās var atšķirties pat vairāk nekā divas reizes

Labrīt

Gatis Eglītis: Atbalsts energokrīzē plānots dažādām iedzīvotāju grupām

Emocionāli gaišā Valtera Poļakova fotoizstāde ''Piedzimis piederīgs?''

Stāsts par vērtībām – fotoizstāde «Piedzimis piederīgs?» Nacionālajā bibliotēkā

Gaiša, emocionāli iedarbīga un uz būtiskām pārdomām rosinoša ir Valtera Poļakova fotoizstāde "Piedzimis piederīgs?", ko līdz 30. janvārim var apskatīt Nacionālās bibliotēkas pagrabstāva izstāžu zālē. Izstādē apkopoti 20 fotostāsti par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, ko papildina arī viņu atziņas par dzīvi.

Izstāde iekļaujas sociālajā projektā "Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem", kas ir Latvijas sadarbība ar Zviedriju un mūsu valstī notiek jau vairākus gadus.

Projekta mērķis ir mazināt sabiedrībā valdošos stereotipus par cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Lai to īstenotu, projekta veidotāji nebārstās ar skaistiem vārdiem, bet dara reālas lietas – dodas uz skolām, dod iespēju bērniem pašiem satikt šos cilvēkus, aprunāties ar viņiem un ieraudzīt viņu talantus un spējas.

Arī izstāde "Piedzimis piederīgs?" ir šāda iespēja satikties, iepazīties, lai saprastu, ka katrs esam atšķirīgi un tai pašā laikā arī ļoti līdzīgi, un tieši tā ir liela vērtība.

Izstāde ‘’Piedzimis piederīgs?” Nacionālajā bibliotēkā

Izstāde ir projekta koordinatora Pētera Martukāna un fotogrāfa Valtera Poļakova ļoti ciešs kopdarbs, abiem jau pirms tam bijusi auglīga sadarbība, stāsta Pēteris Martukāns: "Es sapratu, ka Valters ir tā personība, ar kuru kopā es vēlētos šo projektu izstrādāt, jo šī izstāde nav tikai kaut kāds ķeksītis, bet iedziļināšanās problēmās, lai izstāstītu stāstus, radītu bildes, kas runā.

Manuprāt, šī projekta galvenais mērķis ir cilvēkiem satikties.

Atšķirīgiem cilvēkiem. Jo mūsu sabiedrībā mēs ļoti daudz runājam par mūsējiem un nemūsējiem, šos "nemūsējos" sarunā parasti neiesaistot."

Fotogrāfs Valters Poļakovs atzīst, ka viņam šis darbs nebūt nebija viegls, bet tagad liels gandarījums, ka rezultāts cilvēkus uzrunā: "Tas nāca smagi un ilgi. Es tajā visā biju iekšā un iedziļinājos. Man bija jāatrod kontakts, komunikācija, lai varētu caur acīm atklāt šo cilvēku dziļāko būtību. Bija jāstrādā vairākās plaknēs, kā saka. Galu galā man šķiet, ka iznāca gana uzrunājoši. Jo lielākā balva bija redzēt izstādes atklāšanā, ka izstāde aizkustināja. Dažiem bija pat asaras acīs. Man kā fotogrāfam lielākas laimes nevar būt par to, ka ir izdevies izstāstīt stāstu.

Es negribēju parādīt skumju izstādi. Es gribēju tādu, kur jautrais mijas ar smago, jo tieši tas, manuprāt, spēj uzrunāt."

Izstādes veidotāji pabijuši dažādās vietās – aprūpes centros, pansionātos, arī ģimenēs visā Latvijā – un izstādi veido kopumā 20 lielformāta portreti, kuros redzami dažādu paaudžu cilvēki. Fotogrāfijas papildina arī viņu pašu teiktās atziņas par dzīvi un vērtībām, par labo un ļauno.

Izstāde ‘’Piedzimis piederīgs?” Nacionālajā bibliotēkā

Vienā no darbiem iepazīstam Kristīni, kura ir labestīga, smaidīga un pozitīva meitene un kura par laimi uzskata – palīdzēt citiem. Arī Mārcis no fotogrāfijas raugās smaidīgs, un viņa atziņa ir, ka "laime ir tad, kad cilvēkam ir otrs cilvēks". Kaspars aprūpes centrā nodarbojas ar grafiti mākslu, kas viņu nomierina, Modris savu dzīves piepildījumu gūst ģimenē, mākslā un Dievā, bet piecgadīgā Samanta ir savas ģimenes saulstariņš, un viņai piemīt izteikta spēja sajust cilvēka būtību.

Ar dažiem izstādes varoņiem iepazīstina Valters Poļakovs: "Šeit it kurzemnieki. Tas ir Kaspars, kurš ir audžubērns. Pie Kaspara mēs redzējām riktīgu lauku dzīvi, tur bija zirgi, suņi, arī dubļi. Ar melnu muti puika skraidīja. Dauzījās un ar ričuku brauca. Nu, fantastiski! Priecīgs un laimīgs. Viņam ir sapnis braukt ar traktoru, tāpēc bildē redzams, kā viņš to mācās. Viņš sēdēja pie stūres, un es redzēju lepnumu viņa acīs. Šeit ir Modris Sapuns. Viņš ir mākslinieks Talsos. Mani ļoti aizķēra viņa atklātība un pašpietiekamība, ka viņš atzina, ka viņš gandrīz visu dzīvē ir atradis, izņemot savu otro pusīti. Viņš gan darbojas korī, gan strādā galdniecībā, gan arī rada fantastiskus darbus."

Valters Poļakovs ir pateicīgs saviem modeļiem par viņu atklātību, uzticēšanos un īstumu, un arī pats pie viņiem gājis ar atvērtu sirdi un vienkāršību un tāpēc tik labi arī sapratušies.

Izstāde ‘’Piedzimis piederīgs?” Nacionālajā bibliotēkā

"Man arvien mazāk sāk interesēt virspusējas lietas," uzsver fotogrāfs. "Tas ir ceļš, ko es eju, un šī jau nav pirmā izstāde, kurā es strādāju ar sociālām tēmām. Man liekas, ka ir ļoti svarīgi par šādu tēmu stāstīt, jo tā ir neērta tēma. Mēs visi zinām, ka ir tādi cilvēki, bet parasti ir tas uzskats – ko tad mēs par viņiem tur runāsim… Bet, lūk, tagad viņi ir redzami izstādē Nacionālajā bibliotēkā, mēs viņus ceļam ārā, pievēršam viņiem uzmanību. Šādus projektus veidojot, es redzu arī savas dzīves jēgu, kāpēc es šeit esmu."

Šī izstāde tāpat kā projekts "Bērni nepiedzimst ar aizspriedumiem" ir viens no soļiem – teoriju par iekļaujošu sabiedrību pārvērst praksē – uzsver Pēteris Martukāns: "Mēs cenšamies ar šo izstādi vairāk parādīt viņus. Un nevis virspusēji, bet – dziļāk. Mēs nevis saliekam bildes – jā, žēl, raudam, ziedojam naudu, bet centrā liekam stāstu par vērtībām."

Izstāde "Piedzimis piederīgs?" Nacionālajā bibliotēkā būs skatāma līdz 30. janvārim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt