Kultūras Rondo

Izstāde "Herders un Barons": Herdera darbs 18. gs. ļāva pasaulei iepazīt latviešu dainas

Kultūras Rondo

"Krodera pirmdienas" vainagojums - balva Viesturam Kairišam

Simbolisms Baltijas mākslā: Mikalojs Konstantins Čurļonis «Lietuviešu kapi»

Simbolisms Baltijas mākslā: Čurļonis un viņa «Lietuviešu kapi»

Lietuviešu gleznotāja un komponista Mikaloja Konstantina Čurļoņa darbs „Lietuviešu kapi” būs viens no 57 Lietuvas mākslinieku darbiem, kuru aprīlī Baltijas valstu simbolistu mākslas darbu izstādē „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” varēs apskatīt Orsē muzejā. Čurļoņa darbi jau trešo reizi būs skatāmi Orsē muzejā, šoreiz kopā ar citiem Baltijas māksliniekiem.

“Tie vecie kapi stāsta par mūsu romantisko seno vēsturi un cilvēka sakaru ar pasauli, ar Dievu un kosmosu,” Čurļoņa darbu Latvijas Radio raksturo Čurļoņa Nacionālā mākslas muzeja direktors Osvalds Daugelis.

“Lietuviešu kapi” ir tempera un akvareļu tehnikā 1909. gadā tapis darbs, radīts laikā, kad Čurļonis un viņa sieva Sofija vasaru vada Pluņģē.

Lietuviešu krusti esot tādi arhaiski, kuros pat grūti saskatīt krustu. “Vēlāk, no 20. gadsimta sākuma, tad krustu ir vairāk. Mums tie vecie, dzelzs krusti, lietuviešu valodā „saulutis”, mazas saulītes. Tur vairāk var redzēt sauli, ornamentus un dabas krāsas, visādas variācijas nekā krustu," skaidro muzeja vadītājs.

"Simbolisms Baltijas mākslā: desmit stāsti no Kauņas, Viļņas un Tallinas”

No 10. aprīļa vienā no Eiropas lielākajiem muzejiem – Parīzes Orsē mākslas muzejā – atklās Baltijas simbolismam veltītu izstādi. Tas ir viens no centrālajiem Baltijas valstu simtgades notikumiem ārzemēs. Nākamajās divās nedēļās ciklā „Simbolisms Baltijas mākslā: desmit stāsti no Kauņas, Viļņas un Tallinas” iepazīstināsim ar desmit Baltijas simbolistu darbiem no vairāk nekā 150 darbu lielās Orsē izstādes.

“Čurļonim šajā darbā „Lietuviešu kapi” saulītes nav, jo viņam tie ir pasaules koki, mazas kapelas,” norāda Daugelis. Viņš arī atklāj Čurļona teikto, ka veidojot jaunu mākslu, vajag skatīties uz tautas mākslu, jo tajā atspoguļojas vistīrākā lietuviešu tautas dvēsele.

Mākslinieks Čurļonis nāk no Žemaitijas. Viņš ir audzis Pluņģē, vietā, kur etnogrāfiskā māksla ir visbagātākā līdz pat mūsu dienām.

“Katoļiem raksturīga ne tikai lietišķā māksla, bet arī skulptūras, grafikas, arī glezniecība, taču visvairāk ir tautas skulptūras. Viņš to redzējis,” norāda Daugelis.

Osvalds Daugelis

Čurļonis ir pētījis gan jūgendstila laiku mākslā, kad vairāk skatījās uz dekoratīvo pusi, gan ornamentus, kas ir veidoti 30. gados, kad ekspresionisti jau citādi vērtēja tautas skulptūras. Šie pētījumi atspoguļojas viņa mākslā.

“Raugoties no stila, tas var būt jūgendstils. Kādos darbos var saskatīt iespaidus no futūrisma, ir darbs „Zvaigžņu sonāte”, to jau var salīdzināt ar futūrisma aizsākumiem vai ar sirreālisma sākumu.

Viņa mākslā ir tāda iespēja, taču teorētiski un arī filozofiski tas pieder simbolisma laikam, jo viņš vēlējās ne tikai formāli veidot, bet ar domu,” norāda Daugelis.

Izstādē „Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstu mākslā” 57 darbus no Lietuvas piedāvā divi muzeji - Čurļoņa Nacionālais mākslas muzejs Kauņā un Lietuvas Nacionālais mākslas muzejs Viļņā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt