Savā 90. jubilejas gadā fotogrāfs Gunārs Kopštāls atklāj izstādi «Liepājas vējos»

Savā 90. jubilejas gadā Liepājas fotogrāfs Gunārs Kopštāls atklāj fotoizstādi "Liepājas vējos". 2. septembrī Starptautiskās fotomākslas federācijas Mūža biedrs aicina uz izstādes atklāšanu Liepājas Latviešu biedrības namā. Gunārs Kopštāls ir bijis gan pedagogs, gan Latvijas Televīzijas ziņu raidījuma "Panorāma" korespondents, piedzīvojis kara laikus, un viņš labi atceras, kā uzņēma savu pirmo fotogrāfiju ar vācu bunkurā atrasto aparātu.

Savā 90. jubilejas gadā fotogrāfs Gunārs Kopštāls atklāj izstādi «Liepājas vējos»
00:00 / 05:35
Lejuplādēt

Liepājas fotogrāfs Gunārs Kopštāls savu 90. jubileju svinēja jūlija sākumā. Tagad, septembrī, viņš ir gatavs arī jaunas izstādes atklāšanai, kur pārsvarā būs redzamas pēdējā desmitgadē uzņemtās fotogrāfijas. Gunārs Kopštāls datorā rāda gandrīz pabeigto biogrāfiju un fotogrāfijas, kas tika atlasītas izstādei no 600 bildēm: "No 80 gadiem līdz 90. Man te ir tāds fails, kur ir rakstīts "pēc 80". Doma bija par grāmatas veidošanu, makets ir jau gandrīz gatavs. Paredzēts, ka es uztaisīšu grāmatu vienā eksemplārā un atstāšu ar visiem failiem, lai bērni, mazbērni un mazmazbērni domā par to tālāk."

Jautājot, kad tika uzņemta pirmā fotogrāfija, Gunārs Kopštāls sāk runāt par piedzīvoto 1945. gadā: "Pirmais aparāts bija, kas atrasts vācu bunkurā. Ar to uzņemtas tikai dažas fotogrāfijas. 1945. gada rudenī tūlīt pēc kapitulācijas kartupeļu ņemšanas laikā. Man bija 15, ar radiņiem izbraucu kartupeļu talkā, mēs tur bijām vairāki puišeļi. Kurš tad ies daudz lasīt tos kartupeļus. Tas bija tepat Medzes pagastā uz stāvkrastiem. Tur bija vācu prožektori un bunkuri. Sākām grozīties un braukt ar tiem prožektoriem, jo tie bija uz riņķi griežami, sākumā izmantojām kā karuseli, tad apnika. Ložņājām pa bunkuriem, kur ne vienu vien "mantiņu" atrada, es atradu "Zeiss Ikon" aparātu un uzņēmu pēdējos trīs kadrus, turpat pie tā bunkura un prožektora, nosēdināju māsīcu, brālēnu un onkuli. Tā man ir saglabājusies zelta arhīvos."

Gunārs Kopštāls atceras kara laikus un to, kā 50 metru attālumā aizlidojušas klavieres, kad bombardēta Liepāja. "Jūs nevarat to iedomāties," saka fotogrāfs. "Kas te tā komentē notikumus Ukrainā. Jāpasmaida, lai neteiktu, ka jāpasmejas par tiem cilvēkiem. To neviens te nevar saprast, kā tas ir, dzīvot bunkurā, kad nevar pa naktīm izgulēties. Labi bija tikai tad, kad lija lietus un bija mākoņains, tad tas tā bija. Kad bija gaišs, "krieviņš" lidoja šurp un bumbas meta. Vācu uzbrukums Liepājai ilga ļoti īsu brīdi, pirmajās dienās bumbas pameta un ar to viss beidzās. Kad nāca atpakaļ, krievu aviācija bumboja pamatīgi un sevišķi to vietu, kur es dzīvoju. Upmalas ielā, netālu no Ziemas ostas, tur bija kravas kuģi, bet tie visi bija bruņoti, tie visi šāva, un uz viņiem šāva un bumbas meta."

Gunārs Kopštāls stāsta, ka gribējis kļūt par lidotāju, taču viņa sapņus visādi centās apturēt padomju vara, kam viņš bijis nevēlams, jo ģimene atradās izsūtījumā Sibīrijā. Nonākot padomju armijā, cerēja, ka izdosies nokļūt tuvāk savam sapnim kādā aviācijas daļā, taču nosūtīts uz akmeņlauztuvēm. Tur gan pamanīts viņa mākslinieka talants.

"Pamanīja, ka es esmu "hudožņik" – mākslinieks, vajag "zibeni" uztaisīt un plakātu uzrakstīt. Tas notika starp to skaldīšanu. Saskaldījis akmeņus, rokas trīc, ka ar karoti nevar zupu ņemt, jāēd no bļodiņas, jāstrebj no "miskas", bet politdaļas vadītājs nāk un saka, ka būs jāraksta seši lieli plakāti, jo tuvojas maija svētki un visiem būs jādod zvēresti, un man jāraksta," atceras Kopštāls. "Mani iesauca no ceturtā kursa otrā pusgada, es biju gan gleznojis, gan zīmējis. Ja tā paskatās, tad vijas fotogrāfija cauri dzīvei, bet likās, ka tas būs hobijs, kā māksla, gribējās taču kļūt par lidotāju."

Gunārs Kopštāls kļuva par skolotāju Liepājas lietišķās mākslas vidusskolā, kur mācīja koktēlniecību un fotogrāfiju. Dzīves laikā izveidojis arī vairākas fotolaboratorijas, un vēl tagad daļa no viņa vērtīgā krājuma atrodas Liepājas fotogrāfa Jāņa Vecbrāļa studijā, kur iespējams attīstīt analogo fotogrāfiju. Gunāra Kopštāla unikālajā arhīvā gan ir redzamas fotogrāfijas, kur daļēji piepildījies sapnis – viņš sēž planierī, ko pats būvējis, vai bērni brauc ar viņa pašbūvētām nelielām jahtām.

Īpaša pieredze 90 gadu bagātajā mūžā bijis arī laiks Latvijas Televīzijā, strādājot par korespondentu: "Meklēju sižetus, nofilmēju, montēju un ar lidmašīnu sūtīju uz Rīgu, vakarā gaidīju drebēdams, vai ies gaisā vai neies gaisā. Arī tā attīstīšana vien – tur bija ķīmija piecās burkās. Kamēr nožāvēja filmu, atkal samontēju un teksts bija jāraksta. Rīga pasaka – vienu minūti 20 sekundes, bet man ir divas minūtes. Jāīsina, bet visu nevar sabāzt kopā."

Mūsdienu iespējas, dators un digitālā fotogrāfija Gunāram Kopštālam ļauj būt aktīvam arī šobrīd. Mākslinieks stāsta, ka starptautiskās izstādes padomju laikā bija iespēja caur atslēgas caurumu ieraudzīt, kas notiek pasaulē, viņš saņēma starptautiskas godalgas un bija viens no pirmā Liepājas fotokluba līdzdibinātājiem. Pēdējā laikā Gunārs Kopštāls labprāt aizraujas ar eksperimentiem un darbojas ar infrasarkano staru fotogrāfiju. Izstādē būs redzama, piemēram, šādi fotografēta Liepājas jahtu osta.

Viņš fotografējis arī savu mazmeitu Anniju Kopštāli, Nacionālās operas un baleta dejotāju, kuras portrets "Mazmeitiņa" būs redzama izstādē "Liepājas vējos" līdz 30. septembrim.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti