"Krāšņi", "pārsteidzoši" un "gluži kā mazajā Versaļā" – tik sajūsmas pilnus epitetus atjaunotajam Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam (LNMM) sestdien, 12.decembrī, veltīja pirmie apmeklētāji, kas izstaigāja muzeju atvērto durvju dienās. Pašlaik uz īsu brīdi restaurēto ēku var ieraudzīt unikālā izskatā – bez gleznām – un iepazīt pašas mājas krāšņo arhitektūru un interjeru. Tādēļ interesentu netrūka.
Bez divdesmit minūtēm divpadsmit. Pie LNMM parādes durvīm vairāk kā simt metru gara rinda, kas stiepjas lejup pa kāpnēm un gar ielas malu.
"Nepārsteidz, [ka tik liela rinda], biju domājis, ka būs vēl vairāk. Gribas redzēt, kā izskatās, kamēr nav aizpildīts. Kamēr viss vēl tukšs un tīrs," saka rindas galā uzrunātais Andrejs. "Es tikai gribu redzēt to krāšņumu, to spožumu. Man teica, ka tur viss vienā zeltā," viņam piebilst blakusstāvētājs Guntis.
Muzeja smagās durvis veras nepārtraukti. Darbinieki nenoguruši dala bukletus par muzeju un skaidro, kas kur atrodams. Vieni no pirmajiem apmeklētājiem ir jaunlaulātie Juta un Kirils kāzu tērpos, ar puķēm rokās.
"Ļoti iepatikās, kā izskatās uz bildēm. Tāpēc izdomājām, ka jāatnāk," smaidot saka Juta.
Muzejā zina teikt, ka daudz kāzinieku šajās dienās interesējas par iespēju fotografēties nupat atjaunotajā muzejā. Netrūkst arī viesu no ārzemēm. Baltajā zālē satieku Jurgitu no Lietuvas, kuras tautieši – arhitektu birojs "Processoffice" – ir muzeja pārbūves autori. "Mēs to tikai tikko uzzinājām! Ļoti patīkami, ka lietuvieši te ir strādājuši. Mums te ļoti patīk. Vakar atbraucām uz vienu pasākumu Rīgā, un šodien mums piedāvāja te atnākt. Skaisti!" viņa secina.
Tiesa, ne par visiem Lietuvas arhitektu jaunajiem risinājumiem apmeklētāji ir sajūsmā. Vienus izbrīna betona sienas pie lifta, citi kritizē jaunās kāpnes no trešā stāva uz augšu. "Tās baltās trepes ir briesmīgas – kā no skaidu platēm," uzskata apmeklētāja Dace.
Gaumes atšķiras, bet pozitīvas emocijas tomēr dominē.
"Es domāju, ka tā ir paliekoša vērtība, kurā bija vērts ieguldīt naudu. Neesmu mākslas [speciāliste], esmu ārste, bet nu – vareni! Esmu ceļojusi arī pa Parīzi un Londonu, un nedomāju, ka mums ir sliktāk. Mums ir tā, kā pie mums, un tas ir īpaši!" saka Irēna ar mazdēlu Vesteru pie rokas.
Kamēr muzeja sienas vēl tukšas, jaunajā pazemes izstāžu zālē skatāmi video no muzeja pārbūves, citviet televizora ekrānā var iepazīties ar faktiem par mājas vēsturi. Ja paveicas, var trāpīt arī uz ekskursiju, ko pirmajā atvērto durvju dienā vadīja pati muzeja direktore Māra Lāce.
"Man prieks jūs visus šeit redzēt, jo interese ir fantastiska! Šodien ir tā diena, kad mēs atveram durvis mājai un runājam tikai par māju, nevis par latviešu mākslu un to, ko redzēsim pēc 4.maija. Tas viss vēl tikai būs. Mums ir tukša māja, kas savos 110 gados ir pārcietusi pirmo ļoti nopietno rekonstrukciju," saka Māra Lāce.
Muzejs pēc rekonstrukcijas ieguvis vēl vairāk nekā 3000 kvadrātmetru, tāpēc aiz durvīm sestdien neviens nepaliek. Daži steidz iemēģināt agrāk muzejā nebijušo kafejnīcu, citi ielūkojas agrāk apmeklētājiem slēgtajā muzeja bibliotēkā vai iemūžina skatu no jaunajām jumta terasēm.
"Ļoti patīk, vispār esam pārsteigtas," saka apmeklētāja Ilze. "Es jūtos pilnīgi kā jaunā muzejā," piebilst līdznācēja Ilga. "Katrā ziņā interesanti. Vecais ir kļuvis jauns," pievienojas Zigrīda.
Līdzīgi saka arī muzeja darbinieki. Pirmajā stāvā brīžam jāskatās pa logu, kur parks, kur iela, lai saprastu, kā viss mainījies, atzīst mākslas vēsturniece Edvarda Šmite, kura muzejā nostrādājusi 43 gadus: "Šādu māju cilvēki redzēs vienu reizi mūžā. Otru reizi pat tie, kas te atnāk kā mazi bērniņi, šo māju tādu neredzēs. Es ceru, ka šis remonts turēs gadus piecdesmit, sešdesmit, tā kā šī ir unikāla iespēja!"
Kā vēstīts, LNMM šādu varēs apskatīt vēl trīs dienas. Pēc tam to slēgs līdz maijam, lai iekārtotu jauno ekspozīciju.
