«Purvīša balvas 2015» žūrijai par uzvarētāju bijušas pamatīgas diskusijas

 „Purvīša balvas 2015” laureāts Miķelis Fišers, kurš apbalvojumu saņēmis par izstādi „Netaisnība”, kas bija skatāma Medicīnas muzejā, pēc balvas saņemšanas atzīst, ka ir pat šokā, bet žūrija atklāj – lēmums nebija vienkāršs un prasīja daudz diskusiju.

Satikts neilgi pēc balvas saņemšanas, Miķelis Fišers ir apsveicēju un žurnālistu ielenkts un emocijām pārpilns.

 „Jā, jūtos ļoti satraucoši, es teiktu – šoka stāvoklī,” pēc balvas saņemšanas saka Miķelis Fišers.

Miķelis Fišers Purvīša balvu izpelnījies par izstādi „Netaisnība”, kas bija skatāma Medicīnas vēstures muzejā. Žūrijas vadītāja Māra Lāce atzina, ka Fišers kārtējo reizi fascinējis ar spēju radīt ko jaunu un oriģinālu, tajā pašā laikā palikdams uzticīgs savai izpratnei un pārliecībai par pasaules un Visuma kārtību.

Izstādi veido kokgriezumi un videoinstalācijas, kas sevī ietver gan rotaļīgu un ironisku stāstu, gan vienlaikus arī sociālpolitiski aktuālu vēstījumu.

Miķelis Fišers stāsta, ko viņš ietver šajā jēdzienā „Netaisnība”, ko licis izstādes nosaukumā: „Netaisnība – tas ir stāvoklis, kas man šķita ievērības cienīgs un ko es gribēju aplūkot tieši šajā izstādē. Tas ir stāvoklis, kurā mēs neuzņemamies paši atbildību, bet vēlamies novelt vainu uz kādu citu.”

 

 

Žūrija lēmumu pieņēma, balsojot trīs kārtās, un laureāts rezultātā tika noteikts ar vienas balss pārsvaru. Žūrijas pārstāvis Mākslas akadēmijas profesors, mākslas zinātnieks Eduards Kļaviņš žūrijas darbu raksturo kā komplicētu. 

 „Visu izšķīra viena balss, kas ir skaidra liecība tam, ka bija dažādi viedokļi. Grūtības bija tādēļ, ka nebija viena tāda acīmredzama visspēcīgākā darba, par kuriem vairums no žūrijas dalībniekiem uzreiz varētu droši teikt, ka tieši tam ir jādod prēmija. Tā kā tiešām diskusijas bija pamatīgas,” atklāj Kļaviņš.

Uz balvas laureāta paziņošanas pasākumu bija ieradušies visi astoņi balvas pretendenti,  arī jau 10 gadus ārzemēs dzīvojošais mākslinieks Henrijs Preiss, kurš šobrīd dzīvo Amerikā un līdzās gleznošanai ir arī pasniedzējs Čikāgas universitātē.

Viņš, vērtējot Latvijas mākslu ar skatu no malas, saka, ka „no Latvijas vai latviešu mākslas nav jākautrējas un ka šo mākslu var droši rādīt pasaulei”.

„Vienīgais, Latvijai ir vairāk jāatbalsta savi mākslinieki un jāpastāv par viņiem. Tas Latvijā ir iztrūkstošais posms, jo lielas un spilgtas izstādes nav tikai viena mākslinieka personisks nopelns, aiz tā stāv daudz dažādu citu cilvēku, organizāciju, kolekcionāru, muzeju. Tikai tā mākslu var iznest pasaulē,” saka Preiss.

Visu astoņu „Purvīša balvas 2015” kandidātu izstādi kopš sestdienas var apskatīt izstāžu zālē „Arsenāls” un novērtēt, cik daudzveidīgs un atšķirīgs ir mākslinieku veikums.

Purvīša balvas finālistu izstādes ekspozīciju veido  darbi, ko radījuši ceturtajai Purvīša balvai par izcilāko sniegumu vizuālajā mākslā 2013. un 2014. gadā neatkarīgo ekspertu izvirzītie astoņi mākslinieki un autoru kolektīvi:

 

 

           

 

           

 

           

 

           

 

           

 

           

 

           

 

           

 

 

 

 

Purvīša balvas 2015 ieguvēju noteica žūrija, izvērtējot astoņu fināla kandidātu veikumu viņu kopējā izstādē.

 

Purvīša balva tiek piešķirta reizi divos gados vienam māksliniekam vai mākslinieku grupai, kas pārstāv Latvijas mākslu ar izcilu darbu, kurš dziļi saistīts ar sava laikmeta norisēm un kurā ir saite starp mūsdienu dzīvi, garīgiem ideāliem un absolūtām vērtībām. Par balvas laureātu kļūst autors, kurš saņēmis ekspertu un īpaši izveidotas starptautiskas žūrijas augstāko vērtējumu.

Balvas apjoms ir 28 500 eiro (ieskaitot nodokļus). Līdz šim tā ir lielākā balva vizuālās mākslas jomā Latvijā.

Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu „Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi „Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi „Zemes darbi”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Māksla
Kultūra
Jaunākie
Interesanti