Mākslinieka Kristapa Ģelža radītā instalācija „Kancele” ir neparasts mākslas objekts, kas tapa sadarbībā ar komponistu Ģirtu Bišu. Pirmo reizi „Kancele” bija skatāma Rīgas Doma dārzā 2013. gada rudenī: instalācija ir astoņus ar pusi metrus augsta, tās virsotnē uzstādīts ventilators, tādējādi simbolizējot grēku atlaišanu un iespēju izglābties. „Kancele” to arī ļāva sasniegt, izsūdzot grēkus ar mobilā tālruņa starpniecību.
Kā zināms, Purvīša balvai izvirzītie darbi tiek eksponēti izstāžu zālē „Arsenāls”; Kristaps Ģelzis atklāj, kā to paveikt ar tik apjomīgu mākslas objektu kā „Kancele”.
„Tas laimīgā kārtā pēc visiem aprēķiniem iegāja iekšā. „Arsenālā” augstākajā telpā ir pie deviņiem metriem,” saka mākslinieks. „Protams, šādi darbi ir problemātiski transportējami citā kontekstā, kā šajā gadījumā „Arsenāla” izstāžu zālē. Vienīgais, kas glābj, ir arhitektoniskā velvju struktūra, kas drusku atgādina Doma dārza kontekstu, bet tādi ir tie noteikumi – nominētie darbi jāizliek tādi, kādi tie ir, neko pielāgot pēc nolikuma nav atļauts.”
Mākslinieks stāsta, ka Doma dārzs nosaka mentālu kontekstu. „Tas ir tāds apcerīgs un aiz komatiņa tāds drusciņ ar domām par Dievu, šajā gadījumā pēdiņās varbūtās, jo tā ir ticības teritorija, un darbs arī tika veidots, pakļaujoties teritorijas vēsturiskajam konceptam,” skaidro Ģelzis.
Darbs „Kancele” tiek komentēts arī kā ironija. Mākslinieks ironiskumu vairāk gan attiecina uz sevi.
„Ironija acīm redzami ir mana rakstura iezīme,” saka mākslinieks. Viņam pašam šķiet, ka „darbs komentē to, ka mūsdienu tehnoloģijas padara nopietnas lietas par nenopietnām”.
Kā piemēru Ģelzis min paziņojumu plūsmu sociālajos tīklos, kas tiek nomainīta pret pretējiem paziņojumiem.
„Tāpēc arī šis darbs ir par mūsdienīgu mehānismu, kā mēs ar vieglu roku tiekam vaļā no ļoti nopietnām problēmām,” turpina Ģelzis. „Mums ir daudz tehnoloģisku jauninājumu, kas mums sāk palīdzēt nopietnas lietas vai nopietnas kļūmes dzīvē padarīt par soļiem, kas nav fatāli. Man šķiet, ka svarīgākā daļa ir tas, ka cilvēki jau pieņem šos noteikumus un izdara ātri pašanalīzi un vismaz uzsāk attīrīšanās procesu."
Ar komponistu Ģirtu Bišu Kristaps Ģelzis sadarbojies jau iepriekš, atmiņā spilgti palicis Cēsu mākslas festivālā rādītais kopdarbs „Veidenbaums”. Skaidrs bijis, ka arī darbā „Kancele” mūzikai būs būtiska vieta.
Ģelzis skaidro, ka mūzikai bijusi milzīga nozīme, jo tā spējusi aizpildīt Doma dārza telpu. Tas noteicis sadarbību ar Ģirtu Bišu un darba vizuālos apjomus. „To, ka tiem jābūt ļoti viegliem, konstruktīviem un precīziem. Tajā pašā laikā Ģirta ieguldījums ir emocionāli mākslinieciskais svars. Viņa ieguldījums noteikti dzesē to manu ironisko noti, kas galu galā ir ārkārtīgi veiksmīgs balanss. Mēs katrs esam par sevi, bet, strādājot kopā, mums veidojas ļoti laba sakabe, kas virzīta uz mākslas darba paredzamo mērķi. Šī sakabe ir ļoti organiska tad, kad mēs pieķeramies kopdarbam, un tas nav pirmais gadījums.”
Purvīša balvas debitants Ģirts Bišs atzīst, ka viņam padodas audiovizuāli darbi, jo tā redz arī savam darbam lielāku jēgu.
„Tā bija Kristapa ideja. Interesanta ideja par šo objektu. Tad mēs satikāmies un kopīgi izdomājām, kā to risināt, piesaistot mūzikas vai skaņas aspektu un arī ietverot tajā sava veida vēstījumu,” kā tapusi mūzika darbam „Kancele”, skaidro komponists, atzīstot, ka brīvība un idejas skaidrība bija tās lietas, kas palīdzējušas.
Ģirta Biša veikums pirmo reizi nominēts augstākajam apbalvojumam Latvijas mākslā, savukārt Kristaps Ģelzis Purvīša balvu saņēmis 2011.gadā par personālizstādi „Varbūt”.
„Godīgi sakot, šobrīd jūtos, ka es aizņemu vietu šīs balvas sakarā šajā komplektācijā,” atzīst Ģelzis. Sacensības garu viņā uzturot apziņa, ka viņš balvas pretendentu pulkā ir ievedis Ģirtu Bišu. „Tā ir tā balva, kas šajā reizē bija man svarīga. Tā kā tā jau ir izpildīta.”
„Baltajā naktī” mākslas instalācija „Kancele” tikusi izstādīta arī uz AB dambja iepretim peldošajam mākslas centram „Noass”. Toreiz laika apstākļi bijuši skarbi un objekts ticis bojāts. Tagad tas atjaunots, stāsta Ģelzis, piebilstot, ka interesanti atšķīrušās grēku īsziņas Doma dārzā un uz AB dambja. Mākslinieku interesējot, kādi būs grēciņi „Arsenāla” izstāžu zālē.
„Mākslinieka Kristapa Ģelža un komponista Ģirta Biša multimediālo objektu „Kancele” veido septiņu metru augstumā uzstādīts apgaismes stabs ar ventilatoru apgaismes ķermeņa vietā. Tas piedāvā atlaist grēkus. Apmeklētājs, nosūtot savu grēksūdzi īsziņas veidā, saņem grēku atlaišanu, ko apliecina Ģirta Biša vokālā skaņdarba atskanēšana, kur latīņu valodā tiek izdziedātas rindas no Mateja evaņģēlija 6. nodaļas, kas ir daļa no Jēzus Kristus Kalna sprediķa, kurā cita starpā mēs tiekam mācīti, kā pareizi lūgt Dievu. Ventilators šeit izmantots kā mūžības – perpetuum mobile – simbols. Šis darbs ir skaudra metafora par nepārejošo cilvēka niecības sajūtu Dieva valstības priekšā,” stāsta mākslas kuratore un kritiķe Ieva Kalniņa.
